Cilvēks uz Marsa

Man tas liekas augstākajā mērā debīli. Ja mans vīrietis kaut ko tādu būtu izlēmis, viņš vēl pirms pieteikšanās būtu izlidojis no mājām un tikai pēc tam uz Marsu. Kur var būt tāda bezatbildība... Ok, es saprotu, ka uz to mirkli, kad tā misija notiks (ja notiks) sīkie jau būs lieli, bet tik un tā...

Iepriekš par šo neko nezināju,nācās atvērt zińu lapu. Nu ko lai saka - tu augšā,ar putniem, vińam īstā vieta. Nu nespēju es šo uztvert nopietni.

Ja es būtu vecāka, pie tam bez dzīves, tad pati būtu pieteikusies šim pasākumam.

Kardamons bet kā tu skaties uz šo situāciju? Kad cilvēks ar karjeru, ar ģimeni un visu pārējo ir gatavs spert šādu soli? :)

Labi vien ir vismaz visi lūzeri un nolaiferi sapulcēsies uz marsa un netraucēs mums pārējiem eksistēt :D :D :D

Par šo zinu, cik šur tur pa ausu galam esmu dzirdējusi. Neesmu īpaši iedziļinājusies tajā visā, tāpēc īsti nezinu, kas tur un kā. Bet man tas liekas riktīgi forši. Drosmīgi.
Lai kā man patiktu dažādas avantūras, pati noteikti nebūtu tam gatava, jo dzīve ir īsa un man vēl ir tik daudz ko redzēt un darīt uz šīs planētas. Bet es pilnīgi noteikti atbalstītu, ja man kāds pazīstamais izlemtu par šādu soli.

Ne Tava cūka ne Tava drava :)

Kad es izlasīju,tad nodomāju,wow,cik forši,nu gan cilvēkam drosme,visu cieņu,jo es tā nevarētu,bet,kad izlasīju,kad viņam ir ģimene t.i. sieva un divi bērni,tad man galvā sāka iestrādāties pavisam citas domas.
Tagad man tas viss šķiet ļoti bezatbildīgi,jo viņam ir taču ģimene,ģimene te taču paliks bez viņa,šis nav vīrieša cienīgs izgājiens,pat ja tas ir viņa mūža lolots sapnis,šis sapnis nav to vērts,lai pamestu savus vismīļākos,savus vistuvākos,tas nav to vērts.Ja man to pateiktu mans vīrietis,ka nu tagad viņš dosies uz Marsu un mani pametīs ar diviem bērniem,un tas tā būs uz neatgriešanos,tad piedodiet,atvainojiet,es sabruktu un nedod Dievs,ko es izdarītu,man sāktos panika,tiešām panika.Bet vispār šo visu es neuztveru nopietni,tiešām.
Ja viņš būtu bez ģimenes,tad es teiktu - uz priekšu,tas ir tavs sapnis,bet tā kā es vienmēr ar visām divām un četrām iestājos par mīlestību,saticību un ģimeni,tad nē.Es tagad saku,ka tas ir pats stulbākais ko šis cilvēks var izdarīt.

Man tas liekas ļoti forši, ka cilvēkam iespējams piepildīsies sapnis! :) Par ģimeni runājot, ne mums par to jālauza sava galva, gan jau viņi ģimenē izrunās visu.
Bet iespēja, ka tieši viņš dosies kosmosā, ir samērā niecīga. Es domāju, ka viņš to tā arī uztver, kā niecīgu iespēju doties prom, bet prieks noteikti ir liels, ka viņš ir viens no 1000 kandidātiem no visas pasaules! :)

par šo projektu zināju jau agrāk, tāpēc likās fantastiski, ka ir ticis arī viens latvietis. jā, kad izlasīju par to ģimeni, pirmais iespaids bija tāds - hey, tas ir diezgan bezatbildīgi pret savu ģimeni, mīļajiem cilvēkiem + tas vīrietis pēc 10 gadiem varētu būt par vecu lai dotos tādā misijā un vēl būtu viens no tiem, kas turpina mūsu civilizāciju uz Marsa. kinda weird tho..
bēēt, nejūtos tā, ka varētu viņu tiesāt(viņa lēmums, viņa dzīve) un tāpat nevar zināt kā izvērtīsies šis projekts. būs interesanti vērot.

Atbalstu.
Domāju, ka šis lēmums ir labi apdomāts, jo diez vai kāds, kuram ir ģimene, tā spontāni piekritīs laisties prom uz mūžu. Drosmīgs lēmums un vienreizēja iespēja dzīvē.

Bija cilvēki kuri devās uz Ameriku jaunu pasauli "atklāt" un veidot, tagad darīs to uz sarkanās planētās. Mani gan māc bažas par to kā viņi sevi spēs nodrošināt ar pārtiku, ūdeni, medikamentiem, sadzīves priekšmetiem, apģērbu, mājokli utt., ja uz zemes kaut kas noies greizi? Uzturēt cilvēku kopienu uz Marsa ir ļoti dārgi. Un ja ASV viņus nevarēs atļauties uzturēt, ko tad? Kuri būs situācijas ķīlnieki- tie kuri uz Marša vai uz Zemes? Ķīna/Krievija/Indijan metīsies vinus glābt? Un par kādiem grēkiem tad lai šie cilvēki maksātu to?
Es protams zinu ka uz Marsa ir ūdens, ir dažādi derīgie izrakteņi, tomēr pašlaik nav skaidrības kādā veidā tos iegūt. Tāpat uz Marsa nav iespējams elpot. Tie apstākļi ir tik ļoti skarbi, ka bez modernakajam tehnologijam cilvēks nevar izdzīvot un nav tehnoloģiju kas spētu nodrosinat marsa iedzīvotājiem pašpietiekamību.

vinja lémums, katrs ir tiesígs darít ko vélas, tádá zinjá - atbalstu, ka cilvéks mégina sasniegt savu sapni. bet man ir cilvécígi zhél gimenes, kas, gadíjumá, ja vinjsh tieshám lidos, atvadísies no vinja- tas bús aptuveni ká béres, jo cilvéka vairs nebús vinju dzívés.... lai spriestu, vai godígi pret gimeni- més par to spriest nevaram, jo tad jau jábljauj par katru izjukusho laulíbu, ka zhél sievietes, negodígi pret bérniem....

Nē, nu, tomēr ir starpība starp izjukušu ģimeni un aizceļošanu uz Marsu. Tomēr, ja cilvēks ir dzīvs un uz vietas, viņu kaut kā var sadabūt rokās uz tādām procedūrām kā kāzas, bēres un kristības. Bet te... Tas ir tik pat kā pašnāvību izdarīt - egoistiska un gļēva rīcība. Nevar, protams, zināt, kāda šiem cilvēkiem ir ģimenes dzīve, bet te ir bērni radīti... Par tiem jebkurā gadījumā atbildība viņam ir jānes. Kā viņš to no Marsa darīs? Neesmu droša, bet man šķiet, ka tur vispār pat sazināšanās ir knapi iespējama. Tas taču ir sasodīti tālu - kamēr tie signāli atceļos no vienas planētas uz otru, izrunājamais jautājums, iespējams, vairs nebūs aktuāls. Vai arī es smagi kļūdos un sazināšanās ar Marsu reālajā laikā ir iespējama?

Interesants pašnāvības veids.

Viņš varbūt domā,ja viņš ir pirmais vīrietis,tad drīz sekos pirmā sieviete uz marsa un būs kas līdzīgs Ādamam un IEvai

Man liekas, ka gadu divu vai trīs laikā (ceļu ieskasitot) viņi paši viens otru tur uz Marsa nodušīs. Vai kāds vispār nopietni domānka tur ilgstoši dzīvojot cilvēkam apdzīvošanai nepiemērots apstākļos ilgi dzīvot un nenojūgties?

Augu bez tēva. Ne man, ne mammai viņs nav bijis vajadzīgs nekādās kāzās un jubilejās. Tikpat labi viņš var būt uz Zemes, kā uz Marsa. Man nav nekas pret šādu cilvēka lēmumu, jo līdz programmas palaišanai vēl ir ilgs laiks, cilvēki, kuru dalība ir apstiprināta, iespējams, šos gadus pavadīs produktīvāk, nekā palicēji, jo apzināsies, cik laika vēl ir palicis. Tomēr piekritīšu versijai par interesantu pašnāvību. Pat ja programma noritēs veiksmīgi, ticu, ka daudzi izdarīs pašnāvības tur.
Es atbalstītu programmas, kurās cilvēki dodas uz ilgu laiku - 5-10 gadiem, bet tāda Marsa invāzija man šķiet absurda. Pētnieku grupas, jā viss ok, bet ne jau "jaunās pasaules" veidošana. Neticu, ka mēs esam vienīgās saprātīgās būtnes universā, pat ne mūsu galaktikā, un maz brīnītos, ja kādam sāds cilvēces izgājiens varētu arī nepatikt :D
Ja nu mums ir šāds budžets, kas kaut kur jānogrūž, krietni labāka būtu mūsu pašu zemes glābšana un demogrāfijas ierobežošana, kā tas bija savlaik Ķīnā ar viena bērna politiku. Jo pašlaik galvenā problēma jau arī ir tā - mūsu ir pārāk daudz. Un īstais demogrāfiskais sprādziens vēl tikai nāks.
Mums vajadzētu vairāk naudas ieguldīt ūdens attīrīšanas stacijās, transporta (degviela!) attīstībā un piedomāt par piesārņojumu. Labāk tos 10 000 cilvēku aizsūtīt stādīt kokus, nekā uz Marsu.

Marsa invāzija

Labs.

:D

Forši, es arī redzēju šo sižetu, likās gana interesanti, man viņš likās pilnīgi adekvāts cilvēks. Jāņem vērā, ka tur jau vēl ir atlase, bet ir taču 21.gadsimts, es ticu, ka sava dzīves laikā daudzas pārmaiņas piedzīvošu!