Man ir sajūta, ka te dažas vienkārši pietēlo, ka ir nez kādas supermeitenes, kas ikvienā situācijā var palikt vēsas un nesatricināmas :D
Es tevi pilnībā saprotu, arī esmu ļoti emocionāla un man dzīvē ir bijušas daudz līdzīgas situācijas, kā tev, tikai tagad sāku just, ka lēnām no tā izaugusi būšu un spēju savas emocijas daudz vairāk kontrolēt, arī attiecības līdz ar to lēnām uzlabojas. Diemžēl neko gudru tev pateikt nevaru, tas vienkārši ir jāizdzīvo un ar laiku spēj uz tādām lietām skatīties ne tik emocionāli. Es arī visu laiku sevi žēloju un tikai teicu- man sāp tas, man sāp šitas, un tad es vienā brīdī sapratu, ka spēju kaut kā to visu laist sev garām un tik ļoti uz to nekoncentrēties, tas notika tad, kad biju pašķīrusies ar savu draugu pēc 7 gadu attiecībām. Tad gadu minimāli kontaktējāmies, sagājām atkal kopā. Sākumā arī pieprasīju daudz uzmanību, esmu tāda, kam to vajag kā ēst. Viņš arī būtībā man ļoti daudz uzmanību pievērsa, bet man vajadzēja vēl un vēl. Bet tad kaut kā es sapratu, ka varu koncentrēties vairāk savām lietām un vajadzībām, es kļūstu tad tāda starojoša uzreiz un draugs man arī vairāk pievēršas uzreiz, jo visiem patīk pašapzinīgas un starojošas sievietes.
Mans ieteikums tev - izdari kaut ko foršu. Ja nav naudas, piemēram, izlasi kādu grāmatu, vai kā citādi sevi pilnveido, un tad to visu kādu dienu pastāsti viņam, ar starojošām acīm. Savācies un kļūsti interesantāka, pozitīvāka, kad sazinaties un tu redzēsi, viņa attieksme mainīsies. Veiksmi :)