Diena kā diena, skriešanā, meklēšanā, nuu, es pēdējā laikā domāju, kā vispār vel atceros, kā mani sauc :D mana dzīve balstās uz piezīmju papīrīšiem (diez tā ir vecuma izpausme? :D ), nopirkt to, pazvanīt tam un tam, ieiet tur, atvest šito, atdot tam, aizsūtīt epastus un tā miljons vel :D
krīze turpinās dažās jomās, bet nu nekas :)
vienīgais šodienas fakts, kas man šķiet vispār garām saistībā ar svešiem cilvēkiem - braucu tramvajā, kārtoju lietas pa telefonu, pēkšņi dzirdu, ka mana iela jau, durvis vaļā, pielecu kājās, skriešu laukā, a mani aiz jakas saķer kontroliere un saka, lai etalonu iedodu! Es viņai saku, ka tūliņ taču durvis aizvērsies, bet man te ir jākāpj ārā (nākamā pieturā ir normālā attālumā + lietus lija), ka nav laika vel pārbaudīt! Tā viņa sāka ārdīties, bet es izrāvos un pēdējā brīdī izlēcu.
Tajā brīdī man nebija par to visu starpgadījumu laiks domāt, a tagad sapratu, ka vnk wtf! Labi, ka vel jaku nesaplēsa!
Reāli, daudz pārvietojos ar sabiedrisko ikdienā, redzu kā viņi palaiž ik pa laikam daudzus vaļā, kas pa zaķi brauc. Es vienmēr maksāju, utt. (ok, to viņi nezin).
Kā vispār drīkst aizkavēt cilvēku, ja nepaspēj viņam uzprasīt, viņu vaina, nevis likt braukt talāk tikai, lai pārbaudītu..
22
