Ja atklāti, es sevi patiešām meklēju.
..Agrāk šķiet drīzāk zināju, kāda esmu. It kā esmu labs cilvēks (nu vismaz uz labo pusi), tomēr..ir gana daudz slikto īpašību, bet tā patiesi saprast, kāda es esmu - šobrīd noteikti nevaru.
Es ļoti ceru,ka kaut kad varēšu un tuvāko gadu laikā, ne vecumdienās - apzināties pa īstam sevi un nevis PR, kādu sevi vēlos pasniegt - ja PR, tad varu noraksturot, bet kam tas vajadzīgs.
Tādus, kādi esam patiesi reti kurš redz, ar vairumu cilvēku mēs tomēr ko pietēlojam, ieejam lomās. Tas arī ir...ja ne nepieciešams, tad sabiedrībā vēlams, ja te dzīvojam. Piemēram, kāds cilvēks rīkojas nepatīkami man, agrāk es vienmēr teicu, ko domāju, tagad labāk paklusēju, pasaku ko tādu, kam būtu jāveicina šim cilvēkam pašam saprast savu kļūdu, ko, protams, bieži arī nesaprot.
Un tā nu dzīvojam. Nedaudz melos, daudz kļūdām, bet cerot, ka "dienas beigās" būsim laimīgi (..)
16208
