Atbalstāt obligāto ķīmijas un fiziskas eksāmenu, beidzot vidusskolu?

Neatbalstu. Iemeslus jau minējušas citas meitenes.
Atbalstu, ka cilvēks attīsta savus talantus un to, kas viņam padodas, nevis līdz nemaņai zubra kkādu fiziku un ķīmiju, kas neinteresē, un nepadodas, bet kurā vajadzīgs kaut vai zemākais sekmīgais vērtējums, lai ķeksīša pēc būtu nokārtots. Tas būtu tas pats, kas likt obligāti kārtot klavierspēles eksāmenu cilvēkam, kuram nav ne muzikālās dzirdes, ne ritma izjūtas, ne pianista talanta, bet tie, kuriem padodas arī varētu teikt: kas tad tur, paklimperē mazliet un gatavs pianists, ko tur nesaprast?

Kādai nu kuram tie nākotnes plāni, laikam jau var arī prieka pēc pastudēt par pāris tūkstošiem "to kas patīk, padodas un ir tik superīgi" un tad strādāt n-tos gadus par pārdevēju, lai šo kredītu atmaksātu. Kāda jēga? Personiskās ambīcijas.
Laikam daudzām šis sasāpējis jautājums. Tas vien norāda, ka jārisina šīs problēmas.

Nu pag, no bibliotēkas ar 1m augstu grāmatu kalnu visbiežāk iznāk tieši luni dzinošie studenti jeb humanitārie! :D Uzskatu, ka jebkur var dzīt luni! :D Man ir draudzene, kura mācās IT 3. kursā, bet pilnīgi neko nesaprot, vienkārši kaut kā izbraukusi visus šos gadus. :D

Jo nejau tam, kas padodas tiks pievērsta tik svarīgā uzmanība...

Par šo jau arī ir tas lielākais cepiens.
Reāls piemērs. Es beidzu gadā, kad tā pati daudzinātā matemātika bija pirmo reizi kā obligātais eksāmens. Nevarētu teikt, ka man viņa nepadevās un es patiešām arī centīgi mācījos, bet nu kuram cilvēkam matemātika kā tāda nešķiet sarežģīta? Gada atzīmes arī nebija 8, 9, 10. Latviešu valoda padevās ļoti labi, zināju, ka nolikšu. Angļu valoda bija tā - so so, bet arī zināju, ka kaut kā jau nolikšu. Vēsture tāpat. Tā nu es loģiski tik ļoti par to matemātiku uztraucos (jo biju iedomājusies, ka nenolikšu vispār un nebeigšu vidusskolu), ka zubrījos, zubrījos un domāju tikai praktiski par to vienu eksāmenu, lūdzoties, kaut tikai noliktu viņu sekmīgi. Rezultātā - mans matemātikas B līmenis bija augstāks par vēstures un angļu valodas B līmeņiem. Bet es jau sen biju sapratusi, ka eksaktās jomas neizvēlēšos, man bija sapnis par akadēmisko grādu vienā no sociālajām zinātnēm. Un es līdz šim brīdim nezinu, vai tas, ja man būtu kaut par dažiem % augstāks līmenis angļu valodā, nebūtu ietekmējis manu iekļūšanu budžetā. (Gribētajā profesijā es nestudēju tieši tā iemesla dēļ, ka netiku budžetā. Un, nē, tā nav žurnālistika.)
Tagad iedomājoties par to, ka man tajā situācijā vēl būtu jāzubra arī ķīmija un fizika, es droši vien vispār neietu uz eksāmeniem, jo liktos, ka nav jēgas - tāpat nenolikšu. Nopietni. Tā, protams, nav pareiza domāšana, tagad viss būtu citādi ar šodienas saprātu. Bet skatoties reāli, tādas domas galvā ir DAUDZIEM jo daudziem vidusskolniekiem.

un vispār vidusskolu nevar beigt ar kaut vai vienu nesekmīgu atzīmi, ja tāda ir, pie eksāmeniem nepielaiž un vidējo izglītību neiegūst.

M
Cik primitīvi. Jā, noteikti labākais risinājums ir iet mācīties par to, kas riebjas, lai pelnītu pēc iespējas vairāk naudu. :D Katram savas vērtības, protams. :)
Cilvēks, kurš nav matemātiķis vai fiziķis, nenozīmē, ka ir tieši žurnālists, kuru jā, ir daudz. Ir daudz, dažādu citu iespēju. Lai vai kā, ja ne Latvijā, tad kaut vai labāk es braucu uz ārzemēm, strādāju to, kas man patīk nekā sēžu un mācos vēl tālāk augstskolā kaut ko tādu, kas nepadodas, kas riebjas, lai būtu plašākas iespējas. Kāds prieks no tā? Kāda vispār jēga darīt, tērēt naudu tam, kas vienkārši riebj?

Tāpat tas cilvēks, kurš nerubī fišku fizikā nespēs to eksāmenu nolikt pietiekami labi!

Tapat arī cilvēks, kas nerubī fisku matemātika, nenoliks normāli matemātiku - bet neskatoties uz to, matemātikā ir obligats eksāmens.

Cilvēks (sirdī ģeniāls ķīmiķis), kas neko nejēdz no svešvalodas, arī normāli nenoliks - bet vai tāpēc ir pamatoti apgalvot, ka angļu valodu šim cilvēkam var arī nemācīties?

Pēc devītās klases tas 14gadīgais sīkais (atvainojos) NEZIN, ko viņš gribēs darīt pēc vidusskolas beigšanas. To reti kad tā uz 100% zin pat 12. klase uz pavasara pusi. Tāpēc būtu prātīgi tomēr dot visiem jauniešiem pamata zināšanas dazādos priekšmetos, dabas zinatnēs tajā skaitā. Kāpēc? Nu tak lai zin, kā bērni rodas un cik nieres var pārdot, lai tos bērnus pabarotu, lai zin, kāpēc ziemā mašīnu nevajag ilglaicīgi parkot uz aizsaluša ezera un kāpēc bāzt pirkstus rozetē nav labi, un lai zin, ka tējkannu var tīrīt ar citronskābi. Man piemēram žēl, ka man skola nemācīja ekonomikas pamatus, uzskatu, ka elementaras lietas par inflāciju, bezdarbu, valūtām, IKP utt un visām kopsakarībām būtu jāzin visiem.

Kādai nu kuram tie nākotnes plāni, laikam jau var arī prieka pēc pastudēt par pāris tūkstošiem "to kas patīk, padodas un ir tik superīgi" un tad strādāt n-tos gadus par pārdevēju, lai šo kredītu atmaksātu. Kāda jēga? Personiskās ambīcijas

Kopš kura laika visi, kas izvēlas studēt to, kas viņiem patīk un padodas, beigās attopas veikalos par pārdevējiem? Kopš kura laika izvēle studēt to, kas nepatīk, garantē miljonus algā un augstu amatu, bet izvēle studēt to, kas patīk - neveiksmju virkni?

Nē. Pirmkārt, nav padomāts par humanitārajiem (eksāmens būs jāliek jau tagadējajiem desmitajiem, kuri jau ir humanitāri un neko mainīt vairs nevar - kā būs ar viņiem?). Otrkārt, ja jau šis eksāmens, redziet, palīdzēs tiem, kas gribēs iet uz eksakto, tad, velns parāvis, viņi to arī izvēlēsies kā izvēles eksāmenu. Treškārt, kāpēc tieši ķīmija vai fizika? Kāpēc ne, piemēram, ekonomika vai vēsture? Tikai tāpēc, ka, redziet, kaut kādam Vjačeslavam ļoti patīk šie priekšmeti un tie rada darbiniekus, nevis inteliģentus, kā piemēram vēsture vai ekonomika, un, saprotiet, inteliģenti cilvēki viņam tikai traucētu dzīvot, bet darbinieki - lūk tie attīstītu un veicinātu viņa tauku kārtas apmērus.

Viennozīmīgi atbalstu, jo fizika ir visfundamentālākā dabaszinātne, kuras pamati tāpat kā matemātika ir jāsaparot katram kaut cik izglītotam cilvēki, lai tas viņš spējīgs adekvāti spriest arī citās jomās, kuras pamatā tāpat balstās uz fiziku. Cilvēki, kas neizprot fundamentālas lietas, ir problēmas arī izdarīt spriedumus par augstāka līmeņa likumsakarībām, piemēram, saprast to, ka zvaigžņu stāvoklis nevar atstāt vērā ņemamu iespaidu uz cilvēku un ka astroloģija nebalstās zinātniskajā metodoloģijā. Sevišķi jau pēdējos 20 gadus, kad jaunajā paaudzē ir liels fizikas zināšanu deficīts, obligātais eksāmens varētu to kaut cik risināt.

Kādai nu kuram tie nākotnes plāni, laikam jau var arī prieka pēc pastudēt par pāris tūkstošiem "to kas patīk, padodas un ir tik superīgi" un tad strādāt n-tos gadus par pārdevēju, lai šo kredītu atmaksātu.

Un apgrieztā variantā - var jau arī naudas dēļ izmest vējā vairākus dzīves gadus, 24h diennaktī zubrot to, ko nevar iezubrīt, bet kas ir "tik noderīgs, labi apmaksāts un valstī pieprasīts" un tad, pastrādājot dažus gadus attiecīgajā sfērā, saprast, ka savi nervi un laiks nav nopērkami ne par kādiem tūkstošiem mēnesī un ka riebumā pavadītās stundas neviens vairs atpakaļ dzīvē tev neatgriezīs. ;) Koks ar diviem galiem.

Pēc devītās klases tas 14gadīgais sīkais (atvainojos) NEZIN, ko viņš gribēs darīt pēc vidusskolas beigšanas. To reti kad tā uz 100% zin pat 12. klase uz pavasara pusi. Tāpēc būtu prātīgi tomēr dot visiem jauniešiem pamata zināšanas dazādos priekšmetos, dabas zinatnēs tajā skaitā.

Ļoti slikti. Šajā vecumā ir jāzina, kuriem priekšmetiem pievērst lielāku uzmanību. Neviens jau nesaka, ka nav jāmācās fizikā vai ķīmija, jautājums ir par eksāmenu lietderīgumu.

Pamata zināšanas dažādos priekšmetos skola jau tāpat dod (jo redziet, es pat adīt iemācījos un notis arī varu nosaukt). Eksāmens tās nedod, neaizmirsīsim. Un, ja skolā gadu no gada tiek pārcelti skolēni ar nesekmīgām atzīmēm, kā rezultātā cilvēkam to pamatzināšanu nav, tā ir skolas problēma, nevis visas izglītības sistēmas.

57days
Tādām lietām - protams. Ja vajadzētu mācīties ko tādu - kāpēc ne? Tas tiešām tikai dotu papildus noderīgas zināšanas. Bet tās prasības, ko uzstāda ķīmijas un fizikas eksāmenos nav ne ekonomikas pamati, ne kāpēc ziemā mašīnu nevajag ilglaicīgi parkot uz aizsaluša ezera, tur ir jāzina tādas lietas kā reakcijas vienādojumi, formulas utt.. Kāpēc tad nevar izveidot obligāto eksāmenu labāk kādā citā priekšmetā? Kā jau Minka minēja, ja jau vajag vēl vienu obligāto priekšmetu tad lai pieliek + 1 izvēles eksāmenu. Kāpēc ne? Pati varu atbildēt uz savu jautājum - elementāri, vajag taču eksakto, nevis man, nevis Jānim un nevis Ilzei, bet valstij. Esmu 99, 9% droša, ka tas neattaisnos cerības par to, ka tagad jaunieši vairāk interesēsies par eksaktajām zinātnēm. Tikai, kā jau daudzas minēja, novērsīs uzmanību no priekšmetiem, ko dzīvē tālāk vajadzēs, lai pastiprinātu uzmanību tai ķīmijai un fizikai, lai vispār varētu to nokārtot.

indie, izlasi vēlreiz. Nekur neteicu, ka jāmācās tas, kas nepatīk. Minēju tikai to, ka šīs zinātnes mācīties ir GRŪTĀK! Un reizēm jāpiespiežas, lai kaut ko sarežģītu atcerētos.

nu.. esmu par fizikas eksāmenu. par ķīmijas.. šaubos, ka tas vajadzīgs.

Sevišķi jau pēdējos 20 gadus, kad jaunajā paaudzē ir liels fizikas zināšanu deficīts, obligātais eksāmens varētu to kaut cik risināt.

Kāpēc cilvēkus vienmēr ir jāspiež, kāpēc nevar radīt labvēlīgu vidi lai cilvēki pasi izvēletos to kas sabiedrībai un valstij vairāk vajadzīgs? Kāpēc valsts nevar kaut vai bez procentu kredītus dot vai apmaksāt studijas fiziķiem ķīmiķiem un tuvu ar šīm zinātnēm saistītajiem studentiem? Lai valsts nesuta 10 miljonus uz Zambiju ik gadu. No tā ka varbūt vismaz kāds izvelkesies fiziku vai ķīmiju studēt, nav jācieš pārejai sabiedrības daļai.

Ja diskusijas būtība ir par eksameniem, nevis zināšanām, tad es atbalstu nevis vēl papildus obligātos eksāmenus, bet gan IESTĀJEKSĀMENU atjaunošanu.

Neticu es tam, ka visās skolās eksāmeni tiek likti godīgi. Neticu, ka IZM tos sastāda atbilstoši tam, ko tam nabaga jaunietim tiešām būtu jāzin (paskatieties kaut vai IZM radītas skolu programmas kā tādas).

Plus, iestājeksāmens ļautu universitatei labak izšķirot tos kandidātus kam ir tās zināšanas ko viņi vēlas. Da kaut vai IQ testu likt iziet (zinu, ka ir universitāte Čehijā, kur uz japāņu valodas programmu ņēma tikai studentus ar augstu IQ) vai testu par jaunako Mozambikas politikā, vienalga.

Tad jau ekonomikas eksāmenu arī vajadzētu obligātu, lai lielāka izpratne par lietām, kas notiek valstī. Tas man arī liktos noderīgi.

Neatbalstu, jo uzskatu,ka ne visiem tas ir vajadzīgs. Tie,kas vēlas darboties tālāk ar šo jomu, izvēlēsies šos priekšmetus kārtot, kāpēc jāmoka pārējie? Man pamatskolā bija laba ķīmijas skolotāja, vidusskolā briesmas - no pamatskolas 8 saruku uz 4 gadā, jo skolotāja neko necentās iemācīt, babelēja klases priekšā un ieskaites deva 3lpp garumā, kur 40.min nevarēja nedz iekļauties, nedz arī visi uzdevumi bija klasē apgūti. Ar fiziku līdzīgi, pamatskolā stabils 9, vidusskolā knapi 6, viss atkarīgs no skolotājas, protams, arī no paša, bet tas, kā māca un vai vispār māca, daudz ko nosaka.