Atbalstāt obligāto ķīmijas un fiziskas eksāmenu, beidzot vidusskolu?

Ance, kontroldarbi ir paredzēti tam, lai skolotājs saņemtu algu, skolēns izpildītu normu un būtu kam atskaitīties. Nevienu neinteresē vairs, vai tu reāli saproti vielu, viss tiek darīts atzīmju dēļ, zināšanas vairs nav galvenais. Nu, nevar tādu fiziku vai ķīmiju izprast visi, nevar.

KĀDĒĻ ir jāuzspiež tieši šie eksāmeni. Bioloģija vēl okej, bet tieši šie? Kur tas āķis slēpjas...

Varbūt tāpēc, ka nevienam ''mistiskā'' kārtā tie nepadodas, jo lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu? Loģiski, ka pēc tam trūkst cilvēku tajā nozarē.

Kā ir ar humanitārajām klasēm? Vai tur šie priekšmeti vispār ir? Kā viņi kārtos?

Neatbalstu. Jo, ja tiek pieņemts šāds likums, tad taisnīgi ir arī, piemēram, pieņemt par obligāto eksāmenu sportā.
Un ņemot vērā to, ka eksāmeni tiešām nav elementāri, sportā eksāmena kritēriji droši vien līdzinātos tam, kādi tie ir armijas iesaukumos. Un kādēļ ne? Ja jau tā "smagā galva" uz eksaktajiem priekšmetiem ir tikai izdomājums, tad jau tāpat ir arī ar fizisko spēku un veiklību. Katru vakaru pāris stundas patrenēsies un kaut kā jau noliks, vai ne? ;)

Un jēga? Visi pēkšņi sāks mācīties šos priekšmetus? Tāpat tajā matemātikā daudzi izbrauc cauri ar pāris procentiem. Nu tik pat labi varēja arī nelikt to eksāmenu. Tikai lieks stress. Tiem kam to ķīmiju un fiziku vēl vajadzēs lai tad arī liek tos eksāmenus. Nafig to citiem uzspiest.

Cerise, eksāmens bieži vien nozīmē tieši to, ka cilvēks mācīsies vairāk. Vai vismaz to, ka skolotāji šiem priekšmetiem pievērsīs lielāku uzmanību stundās - kontroldarbos utt.
Piekrītu arī, ka liela daļa cilvēku, kas sevi pozicionē kā "humanitāros" pēc būtības ir slinki. Un kad viņiem liek mācīties, piemēram, latīņu valodu, vairumā ir nesekmīgi sava slinkuma dēļ. Tie, kas tādi nav, iekals arī tās vajadzīgās formulas un visu noliks.

uzskatu, ka tikai sliņķi nevarētu nokārtot eksāmenu uz 5%

Es piekrītu šim. Nav, ko pārlieku strasot, jo, lai izkristu, ir jābūt zem 5% punktu, kas ir iespējams jebkurā gadījumā, ja cilvēks apmeklē šo priekšmetu.

Tā vietā, lai valsts savas problēmas risinātu atvieglojot cilvēkiem dzīvi, tā to tikai apgrūtina. Ja grib ar eksaktajām un dabas zinātnēm saistītus speciālistus, lai apmaksā visiem sekmīgajiem attiecīgo programmu studentiem mācības vai vismaz garantē bez procentu kredītu. Tiem kuriem attiecīgie eksāmeni nav vajadzīgi lai iestātos augstskolā, ir tikai laika, nervu un naudas tētēšana. Nu motivēs dažus ar eksāmeniem fiziku vairāk mācīties un kas no tā labāks paliks- saradīsies čupām eksakto zinātņu studēt gribētāji?

atbalstu

Vai vismaz to, ka skolotāji šiem priekšmetiem pievērsīs lielāku uzmanību stundās - kontroldarbos utt.

Ja tas nozīmē šo, tad tas ir tikai pozitīvi!

Un piebildīšu, ka es šo visu teicu kā neeksakts cilvēks, kurš ļoti labi nokārtoja matemātikas eksāmenu un visus pārējos arīdzan.
Neaizejot galējībās, es uzskatu, ka matemātikas, latviešu valodas un vienas svešvalodas (kaut gan, manuprāt, tai obligāti 21.gs. vajadzētu būt angļu) eksāmeniem ir jābūt obligātiem. Tā kā ir šobrīd - matemātika, latviešu valoda, svešavloda +2 izvēles eksāmeni, manuprāt, ir optimālākais variants.

Varbūt tāpēc, ka nevienam ''mistiskā'' kārtā tie nepadodas, jo lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu? Loģiski, ka pēc tam trūkst cilvēku tajā nozarē.

Alise, problēma ir izglītības sistēmā, ne tajā, ka ir arī vieglākais ceļš. Un uzskatīt, ka humanitārās zinātnes ir vieglākais ceļš, manuprāt, ir totāls tu-tū! Reti kuram ir motivācija vidusskolā, vēl retāk ir, kur skolotājs ar prieku māca savu priekšmeti, vēl retāk sastopami ir cilvēki, kuriem tas ļoti interesē un patīk. Ir skolēni, kuri reāli SAPROT, par ko māca un kā tas viss darbojas, ir tādi, kuriem jāzubrī grāmata un vēl aizvien izpratne ir 0.

Ance
Nu bet padomā, es kā piemēru tagad - cilvēks ir 100% pārliecināts, ka bus, piemēram, žurnālists. Viņš kā eksakto priekšmetu jau tā domās un centīsies nolikt obligāto matemātiku. Bet ķīmija un fizika, tie ir tik specifiski priekšmeti, kurus nu nevajag likt tam žurnālistam obligāti. Nu ja cilvēks grib iet mācīties tālāk par to, kas saistās ar šiem priekšmetiem, tad lai liek kā izvēles - kaut vai abus! Ja man tagad pateiktu, ka man jākārto ķīmijā eksāmens - es nezinu ko es iesāktu. 8. klasē ķīmiju mācījos līdz asarām, sēdēju, domāju - tērēju daaaaudz sava brīvā laika priekšmetā, kuru jau tad zināju, ka nevajadzēs, jo padevās viss cits izņemot eksaktos. Nu sēdēju, centos, raudāju un tāpat - nu nesapratu, kaut vai nošauj mani. Nu nevarēju ierubīt un viss. Tad sapratu, ka nav jēgas tik ļoti zubrīt, mācīties to, ko tu zini, ka tev nevajadzēs, ja to laiku vari veltīt tieši tam, lai vairāk un spēcīgāk pievērstos tam, kas nepieciešams nākotnei. Tomēr, kad beidz vidusskolu, cilvēks ir izvērtējis to, ko viņš gribētu darīt nākotnē vai vismaz - ar ko saistīt. Nu nepanāks viņi ar obligāto eksāmenu ķīmijā tagad to, ka būs lielāka ieinteresētība un attīstība jauniešiem par to nākotnē.

Tas nav reāli. Skolā, kurā es mācījos, ir humanitārā klase, kura vidusskolā apgūst dabaszinību priekšmetu, viņiem tādas atsevišķas fizikas, ķīmijas nemaz nav!!!

Neatbalstu.
Man skolā fiziku pasniedza sieviete, kura no mums vēlējas tikai praktiskus darbus, kurus veicam pēc vienas formulas.
Ķīmiju mums pasniedza skolotāja, kura nevis stāstīja priekšmeru, bet lasīja lekcijas par speciākas krāsns uzbūvi un mums vajadzēja to mācīties vārds vārdā (10 lpp, viens vārds ne tā, ka lekcijā - viens balls nost). Bet stāstīt par izņemuma reakcijām viņai bija grūti. Gāju uz ķīmijas kursiem, jo liku šo eksāmenu.
Arī matematiku mums pasniedza stulbene (atvainojos), kura pati izdomāja kontroldarbu jautājumus, iekavas rakstīja atbildes - bet pēc tam, kad visi kopā reķinājam uzdevumus, viņaj pašai atbildes nesakrīta. Un ja tu viņai nepatic - tavas atbildes nekad nebūs pareizas. Bet ja būs, viņa uzrakstīs, ka tu nošpikoji un ieliks sliktu atzīmi tik un tā. Motivācijas mācīties nebija, tāpēc arī eksamenā boja C līmenis.
Es, piemēram, negribētu, lai kāds redzētu, ka man ir slikti līmeņi (d, piemēram).

Winterra, es nerunāju par reālo situāciju, kāda pie mums ir, es runāju vispārīgi - vēsturiski, globāli.

Jā, sistēma nav no spožākajām un var būt viņi tagad mēģina aizsiet cauram maisam galu, bet es tiešām nedomāju, ka tas būtu pasaules gals kādam. Tas viens eksāmens, primkārt, neko neietekmēs. Otrkārt, par to visvairāk satraucās tie skolēni, kuri skolu beidz ar vienu nesekmīgu atzīmi, kas nav normāli. Pati dabūju sportā 2 un uzskatu, ka tas ir mana absolūtā slinkuma dēļ un tikai. Neredzu nevienu tādu priekšmetu, kurā nevarētu visi būt sekmīgi, arī ķīmijā, arī fizikā.

Labi, ķīmiju es vēl saprotu - nav tas vieglākais. Bet fizika? Kas tur ko nesaprast? Tie paši teksta uzdevumi, kas ir jau matemātikā, ķīmijā mācīti, saliec formulas, kuras tev ir priekšā uz lapas sarakstītas un aidā, tev ir sekmīga atzīme! Ja cilvēks 12 gadus mācoties skolā nespēj tik daudz iemācīties, atvainojos, tad ir jāizdara secinājumi vai nu par savu attieksmi, vai arī jādomā, ka tā nav īstā skola, kur vajadzētu mācīties un jāmeklē savādāka mācību iestāde ar atvieglotu programmu.

Nu jā, humanitārajās zinātnēs jau var laist luni, kas tad tur ko vēsturi un valodas neiemācīties. Par mākslu un mūziku tur jau cita runa.

Nepiekritīšu. Vēsture tiešām ir tas priekšmets, kur liela daļa zināšanu ir truli jāiezubra, lūk, ar to es vēl saprotu, ka var būt problēmas.

Visā visumā, es jau šo cepienu piedzīvoju, kad mums uzlika matemātikas eksāmenu par obligāto un es biju vienīgā no savas klases, kas to atbalstīja. Es arī neesmu spicākais zīmulis kastītē mācību ziņā, arī slinkoju, arī haļavas taisīju, kā jau visi, bet arī ar to visu es sapratu, ka kaut kādai skaidrībai - gan sev, gan vecākiem, gan skolai, gan augstskolai - par to, ko es esmu tur darījusi tos 12 gadus, ir jātop ieviestai. Savādāk nav jēgas tur sēdēt, vidusskola nav obligāta.

Nu, bet tad jau, kam vispār, piemēram, kontroldarbi vajadzīgi

Tur jau tā lieta, ka tie ir tekošā mācību procesa atskaites punkti. Nelaidīs taču cvaņķu karali uz nākošo klasi. Ko viņš tur darīs? Regulāri pārbaudes darbi ļauj novērst mācībās radušās problēmas pirms nonāk līdz tam, ka skolēns nav parcelams uz nākamo klasi.

Piekrītu tam, ka lai liktu šos eksāmenus ir jāveic krasas pārmaiņas izglītības sistēmā. Stingrākas prasības pedagogu atlasē, lai būtu kompetenti skolotāji.
Nepiekrītu tiem, kas saka, ka speciālistu daudzumu nozarē var nodrošināt, pazeminot studiju maksu/palielinot budžeta vietu skaitu. Tas viss novedīs pie vāji kvalificētu speciālistu nonākšanas darba tirgū. Kvalitāte svarīgāka par kvantitāti, un uzliekot šos eksāmenus ir kaut par 1% lielāka iespēja atlasīt cilvēkus ar šo ''kvalitātes potenciālu''.

Ja grib ar eksaktajām un dabas zinātnēm saistītus speciālistus, lai apmaksā visiem sekmīgajiem attiecīgo programmu studentiem mācības vai vismaz garantē bez procentu kredītu.

Šim gan piekrītu, tā būtu daudz labāka motivācija tiem, kam ir interese un vēlēšanās to mācīties. Nevar noliegt, ka daudzās eksakto zinātņu programmās studiju maksas ir pat 3-5 reizes augstākas kā populārajās PR vai žurnālistu programmās.

Un vēl viens pret ir tāpēc, ka dažie labi, kuriem nevajag šos eksāmenus, raksta tos rekordos tempos (jo viņiem ir pofig uz l8meņiem). Mums matemātiku ta viens rakstīja - pabeidza 20 minūšu laikā un aizgāja. Bet ja kāds nodeva eksāminācijas lapu - citiem vairs nedrikst iet uz tualeti. Mans neirogēns urinpuslis pēc 2 stundām sasniedza tādu apjomu, man likas, ka urins no mutes tēcēs. Un tas trauce adekvāti domāt.