Kā piespiest māsai iet uz skolu?

Viņai 8.klase.. pusaudze. Kad ietiepjas, tad nevienu un neko neklausa un neklausās.

Viņa tikai pateica, ka negrib nevienam blakus sēsties.

Viņai ir problēmas ar komunikāciju. Viss ir skaidrs un Jums ir jāatrisina šī problēma.

Tas, ka ar viņu neviens nerunā nenozīmē, ka viņa pati nevar uzsākt ar kādu sarunu.

Pasaki lūdzu cik viņai ir gadi?
Tas daudz ko mainīs un mēs šeit varēsim dot padomus, jo ir starpība runāt ar 8 gadīgu bērnu vai ar 13 gadīgu pusaudzi.

Kādēļ ignorē jautājumu, par to, kāds ir māsas vecums?

Man haoss galvā. Ne speciāli sanāca noignorēt..
Viņai 15 tūlīt būs.

ahh.. Tu jau atbildēji par vecumu beidzot.

Njaaa.. tas ir vissmagākais vecums bērniem.
Mēs Jūsu vietā nevaram ar viņu runāt, Jums pašiem ir jāatrod īsti vārdi un pieeja kā ar viņu runāt.
Jums ir jāpierunā viņu iet uz skolu un mēģināt vēlreiz. Kaut vai dēļ mācībām, jo 8.klase ir grūta un šādā veidā viņa paliks uz otru gadu ja neies uz skolu.

šādā veidā viņa paliks uz otru gadu ja neies uz skolu.

To mēs ļoti negribam, jo viņa ir ļoti gudra. Sekmes vienmēr bijušas augstas.

Nu 8.klase, tad var būt, tas, ka viņa neizskatās tā kā citas meitenes(vai nu ir pārak nobriedusi izskata ziņā nekā vienaudzes, vai tieši pretēji, vēlaizvien bērnišķīga).
Varbūt nekrāsojas, neģērbjas kā citas, vai ir ļoti atšķirīgs stils(Nezinu vai vēl pastāv, bet metāliste, gote, caca), vai varbūt šādos stilos ir visa klase, bet viņa ģērbjas vienkārši ikdienišķi.
Varbūt, ļoti kautrīga un tas maina visu, pašai kauns uzsākt runāt par kādu tēmu-aizejiet kopā un kādu jaunāko filmu, aizejiet pa veičiem pastaigāt, jo tad viņai būs kaut kāds materiāls sarunai. Viņa nevar runāt par kaut ko ar meitenēm, ja Rīgā nav neko redzejusi, vai neizn.(Tā kā neiznu cik ilgi viņa vispār ir Rīgā, nezinu cik daudz ir iepazinusi).

Varbūt galējā gadījumā citu skolu pamēģināt?

Padomā pati no malas - viņa ģērbjas kaut cik stilīgi, interesanti? Viņa minimāli lieto kosmētiku?

Ja, kādam no šim jautājuma Tu atbildi ar nē, tad to vajag labot.
Aizvediet viņu nopirkt jaunas drēbes, iemāci viņai lietot pareizi kosmētiku.

Viņai ir jāiejūtas pilsētā.

ak, šausmas cik daudz kļūdu :D tā ir , ka nāk miegs.

bet vai nevar būt tā, ka problēma ir nevis skolā, bet visā pārējā situācijā, kas jums tur notiek (neesmu lasījusi iepriekšējās diskusijas, varbūt kāds var iemest linku)? Ja viņa stipri pārdzīvo šķiršanos, varbūt viņai vienkārši ir depreisja un pilnīgi neko negribas un nekas neinteresē? varbūt jāsāk ar to, kā viņā atgriezt dzīvesprieku un dzīvotgribu? vai arī viss cits viņu interesē un nav nomākta?

Ja, kādam no šim jautājuma Tu atbildi ar nē, tad to vajag labot.
Aizvediet viņu nopirkt jaunas drēbes, iemāci viņai lietot pareizi kosmētiku.

Viņa ir pašpuikas tipa meitene. Nemūžam nelietos kosmētiku un neģērbs svārkus..

Tas, ka viņai ir tāds stils nenozīmē, ka viņa nevar simpātiski ģērbties.
Ja nevēlas lietot kosmētiku, tas nav nekas traks.

Es domāju,ka problēma ir tā, ka viņa izskatās pēc pelēkās lauku peles pilsētnieku acīs.
Un vēl lielāka problēma ir tā, ka viņa nav komunikabla un negrib iedraudzēties ar klasesbiedriem.

(neesmu lasījusi iepriekšējās diskusijas, varbūt kāds var iemest linku)?

http://cosmo.lv/forums/topic/153385-atkal-es-ar-likumu-nezinu-d/?sort=ASC&pnr=2

Tas, ka viņai ir tāds stils nenozīmē, ka viņa nevar simpātiski ģērbties.

Es īsti nezinu, kāds tagad pusaudžiem stiliņš tur ir, taču viņa ģērbjas glīti.. Protams, tik, cik līdzekļi atļauj.

pēc visa izlasot, mans ieteikums ir : 15 gadi ir vecums, kad sākas attīstīties sievi''skība un gribas ne tikai uzmanību kā cilvēkam, bet kā meitnei. Plus ja ir vēl kautrība, tad nav viegli tik vienkārši '' apsēsties kādam blakus'' , jo tajā vecumā tam ir nozīme.

viss šis stress ir saprotams, un izksatās, ka vaina nav ne skolā, ne klasesbiedros, bet gan meitnes emocijās un nedrošībā.

Mans ieteikums- piestrādājat pie pašapziņas! Lai ātrāk tas viss notiktu uz priekšu, piedāvā aiziet uz veikalu un iegādāties, ko jauku, lai nosvinēt/ atzīmēt/sagatavotos jaunam posmam - skolai un cilvēkiem. Ja finases atļauj, bet tam nevajag nekam milzīgam, savarīgi domām, veidam kā tas tiek ierosināts un kāpēc.
un runājat ar viņu, ne tikai- kāpec negribi, kas nepatīk. tahā vecumā ir grūti saprast, ko domājam, ko jūtam un kas ir nav savarīgi. Piedāvā oparunāties, lai viān pastās sīkāk par klasesbiedriem, kādi viņi ir, kas viņai viņos parīk, kas nē, kā viņai leikas ar kuru varētu draudzēties ar kuru nē, kāpēc. uzdodiet konkrētākus jautājumus. ja situācija ir, ka viņa tik atbild- nezinu, vienalga, tad pajautā, lai viņa pastāsta, kādu viņa iedomājas ideālo situāciju, kādi būtu klasesbiedri kādus viņa gribēt, tāpat kāda būtu tā ļaunākā situācija. Pafantazējat kopā. šādas sarunas atbrīvo un ļau izpaust lietas, ko ir grūti izteikt vārdos, vai kas no sākuma nav tik svarīgas, bet veido domāšanu.
Un pašapziņu! ja ir hobiji, tad iesakiet, lai panintresēja kādi hobiji citiem, vai ri kādas skolas komandas utt.

būs ok, runāt vajag, viņai vajag justies, ka esat par viņu, lai vai kas.
un par iešanu/ neiešanu- nav variantu, jāiet. tas nav apspriežams jautājums. ja riktīgi ies'pītejas, tas saki nopietni, ka ir otrs variant meklēt darbu, lai apskatās, kādu var dabut ar savu tagadējo izglītību- 7 klasēm un vai tas ir viņas sapnins, jo tālk uz priekšu pei izglītibas, profesija netiks, ja nav kaut pamatizglītība.

veiksmi!

Es pat neizlasīju visu diskusiju, bet es pilnīgi saprotu kāpēc, tava māsa negrib iet uz skolu.
Es pie tāda (ļoti atvainojos), bet murga, kas notiek tavu vecāku starpā, arī negribētu iet, un vispār neko negribētu.

Vienīgais, tu vari mēģināt runāt , runāt un vēlreiz runāt ar māsu. Iedvest viņā kādu cerību. Iedvest vēlmi censties. Kautvai argumentējot, ka viņa tiks prom no visa, ja labi mācīsies.

Ja nesanāk, tad pusgadā(lai gan tas ir murgaini un grūti) var nomainīt skolu.
Tas ir iespējams.

Un visu cieņu tev, pie šādas situācijas, par to, ko tu dari.

viss šis stress ir saprotams, un izksatās, ka vaina nav ne skolā, ne klasesbiedros, bet gan meitnes emocijās un nedrošībā

Jā, viņa ir ļoti nepašpārliecināta.

šādas sarunas atbrīvo un ļau izpaust lietas, ko ir grūti izteikt vārdos, vai kas no sākuma nav tik svarīgas, bet veido domāšanu.

Mēs līdz šādām sarunām nemaz nevaram tikt ar viņu. Viņa noslēdzas un neko nestāsta.

ja riktīgi ies'pītejas, tas saki nopietni, ka ir otrs variant meklēt darbu, lai apskatās, kādu var dabut ar savu tagadējo izglītību- 7 klasēm un vai tas ir viņas sapnins, jo tālk uz priekšu pei izglītibas, profesija netiks, ja nav kaut pamatizglītība.

Tieši šo es viņai jau šorīt piedāvāju, ka, ja neiet uz skolu, lai iet strādāt un paskatās, cik labi tā būtu..

iesaku tev ar māsu kaut kur aiziet, labāk aizbraukt atpūsties un neko par skolu nejautāt, bet vienkārši pavadīt laiku kopā. Jo neticu, ka viņa uz jūsu jautājumiem tagad atbildēs, ja jau pamatā kaut kas ir nogājis greizi. Vienkārši ielaista problēma, ko viņa teica par to, ka viņai pateicāt, ka pārvacāties uz Rīgu un viņai jāmaina skola? Neticu, ka nebija iebildumu un tagad pēkšņi radās. Jūs vienkārši noignorējāt viņas iebildumus un tagad brīnaties, ka nenotiek tā kā gribējāt.

Kautvai argumentējot, ka viņa tiks prom no visa, ja labi mācīsies.

Man arī pirms 4 gadiem bija ļoti smagi.. Mani motivēja tieši šī doma- ka tikšu prom no visa. Esmu daudz raudājusi, staigājusi apātiskā noskaņojumā neko negribot.. Man arī bija ļoti grūti iekārtoties Rīgā, pierast pie vides, jaunas skolas, jaunas, patstāvīgas dzīves..
Viņai kaut kā šī doma nedarbojas kā motivācija..

Vienkārši ielaista problēma, ko viņa teica par to, ka viņai pateicāt, ka pārvacāties uz Rīgu un viņai jāmaina skola?

Protams, ka viņai bija iebildumi, taču nebija citu variantu :(