Piekritīšu Sany-tas ir beigu sākums.
Es gan biju precējusies tikai gadu, bet tajā brīdī, kad pazuda tās rozā brilles, tad arī viss viņā sāka kaitināt, man vispār bija sajūta, ka es viņa klātbūtnē elpot nespēju, ka, ja ilgāk palikšu ar viņu kopā, vienkārši nobeigšos.
Nu vismaz man sirdssāpes un nožēla izbeidzot attiecības bija tik un tā. Vispirms jau tā briesmīgā sajūta, ka ir jāsapina otrs, dažreiz likās, ka viņa sāpes izjūtu kā savējās, man bija neizsakāmi žēl, nezināju, kā palūgt piedošanu. Un, protams, arī nožēla, jo, lai arī kā, precoties, taču nedomā, ka šķirsies, un, kad tas notiek..vismaz es jutos kā pilnīga neveiksminiece.