nu, nezinu, Liene, strīdiņi notiek, bet mums tie ir tādi...nu tie pat nav strīdi, bet teikumi bez deminutīviem. Tādi nedaudz aizrādoši, ka kaut kas tiek teikt desmito reizi, jo otrs nesadzirdēja. bet ne strīdi. Un tie paši reti. Protams, katram attiecības savas un tajās savas garšvielas.
Attiecībās padomus nedrīgst sniegt, bet ietiekut klausīt tikai savai sajūtai, sirdij, galvai...savām iekšām. Ne es, ne Tava īģmene (mamma, māsa) nezina, kas ir Tev iekšā. Jūti to cilvēku vai nē. To zini TIKAI TU. Tu arī izlem. Labāk būtu pat, ja kādu laiku nevienam šajā jautājumā padomu neprasītu, bet izdzīvotu savas sajūtas. Vienīgais vaur ieteikt aiziet pie psihologa. Nopietni. Pati 2x aizgāju. Viņš uzdeva man jautājumus, uz kuriem pati sev atbildēju un sapratu sev neskaidros jautājumus.
Apprecējos ar cilvēku, kuru gribu blakus sev visu mūžu. No domas, ka viņš var aizbraukt ar auto, kuram kaut kas nestrāda- prātā sametas baisas domas un bailes, ka bez viņa drīzāk miršu, nekā gribēšu būt viena vai ar citu.
Un ticu, ka lai vai kādas būtu attiecības - strīdi, tikai sekss, klusums, vai harmonija- galvenais, lai šim konkrētajam pārim tas ir tas, ko viņi saprot ar vārdu laime un mīlestība. Lūk, tas ir svarīgi. Taču, ja pati nejūties labi...tas nav labi. Ceru, uztvēri domu? Lai notiek, kas notikdams, lai citiem tas ir pareizi un labi vai nepareizi un slikti, tam Tev Tavās attiecībās jābūt tam, kas Tev vajadzīgs....
veiksmi sevis izpratnē!