vienmēr viss ir iespējams, bet bieži vien arī stiprākie salūzt. tas nenozīmē, ka viņš tevi uzreiz krāps, bet pārāk ilgstoša atšķirtība attālina, nevis satuvina. lai gan 2 gadi nav 10 gadi. kā tu zini, ka viņš pēc šiem 2 gafiem atgriezīsies?
tu teici, ka gaidot tur citā valstī viņu mājās, jums būs tikai kašķi. bet arī veidojot attāluma attiecības jums tie kašķi būs. lielākoties tāpēc, ka jūs nevarēsiet satikties. labi, es nemēģināšu pārliecināt tevi, bet veikšu nelielu ieskatu. citā valsī dzīvojot svešvalodu iemācīties ir daudz vieglāk, nekā dirnot Latvijā uz dīvāna. ja tavam draugam ir pietiekoša alga, lai uzturētu jūs visus trīs (vai viņš to ir piedāvājis?), tad es tavā vietā noteikti izietu valodu kursus tur uz vietas un tad jau paveras pavisam citas perspektīvas. ir jau, protams, tādas, kas tikai mājās sēž ar bērniem, bet tā ir katra paša izvēle. ja meklēsi iespējas, tev tās būs.
es darītu tā, ka padzīvotu kādu laiku Latvijā, lai attiecības nostiprinās (cik nu tās var nostiprināties no attāluma) un tad pārvāktos pie drauga. Protams, tas gadījumā, ja viņš tev to vsp ir piedāvājis un ir iespēja dzīvot tur. un, tici man, bērni apstākļiem pielāgojas daudz labāk un ātrāk, nekā pieaugušie.
tas, ka tu saki, ka negribi pārvērst bērna dzīvi un arī savējo, manuprāt, ir tikai bailes no nezināmā. kā arī no tā - kas notiks tad, ja jūs tur svešumā izšķirsieties?tas, ka jums ir nopietni nolūki abiem, negarantē to, ka jūsu attiecības būs veiksmīgas. un,jo ilgāk būvēsiet šīs ilūzijas viens par otru attālumā, jo lielāka būs nesaprašana.