Iemīlēt sevi

Patiesībā, nezinu kā sevi iemīlēju, bet pienāca viena jauka diena, kad paskatoties spogulī sapratu, ka savā ķermenī jūtos ērti, ka negribu neko ne pielikt, ne atņemt. :))
Neesmu perfekta un man tādai nav jābūt, mīlu sevi ar visiem saviem trūkumiem :D

Jā, man arī šis interesētu.
Man jau slikti paliek no sava pārspīlētā perfekcionisma un kā zināms perfekcionisti ir par sevi nepārliecināti cilvēki.
Gribētos tā vienkārši "atlaist" un mīlēt sevi tāpat vien, nevis "par kaut ko".

Man atkal ir tā, ka vienu mirkli pašpārliecinātība plūst pāri malām, bet otrā šķiet, ka esmu lielākā koroksene uz pasaules.

so true

Man atkal ir tā, ka vienu mirkli pašpārliecinātība plūst pāri malām, bet otrā šķiet, ka esmu lielākā koroksene uz pasaules.

Varbūt vajadzētu aizdomāties kas tieši tev traucē sevi iemīlēt un tikt no tā vaļā?

Nezinu, tas kkā pats no sevis notika. Man jau liekas, ka apkārtējie cilvēki bija vainīgi. :D

Pirmkārt, ieraugi lietas, kas tev sevī patīk. Es neesmu apmierināta ar savu augumu, jo nu to tauciņu varētu būt mazāk. Citi saka, ka man ļoti labs augums, bet kā nespēju, tā nespēju būt apmierināta, tas mans klupšanas akmens. Bet es novērtēju savu prātu un raksturu, jo citi, jo īpaši vīrieši, to ļoti novērtē, ka simpātiska un gudra. Man patīk, ka zinu daudz par daudz ko. Ir noteikti daudz un dažādas lietas, kas ir tas bonuss, ko tu, iepazīstoties ar citiem cilvēkiem, akcentē un ar to sāc sevi iemīlēt. Tas nenozīmē, galvenokārt, izskatu, bet gan tas, kas prātiņā un ko dari :)
Mana draudzene, par piemēru, nezina kā sevi iemīlēt, un nesaprot kā es iegūstu to pašpārliecinātību, bet ar laiku es to ieguvu. Tev ir visas iespējas :)

tu iemīlēsi sevi, ja redzēsi sevi tādu, kādu tu vēlies sevi redzēt ar visiem trūkumiem un labumiem. nevarētu teikt, ka esmu sevi nemīlējusi, bet man ir cēlies pašvērtējums gadu laikā. manuprāt, tas ir tikai normāli ,jo neviens jau nepiedzimst kā zvaigzne. nu tie, kas piedzimst jau par zvaigznēm varbūt ir tikai reti izņēmumi, kas liekami pēdiņās, kuriem nebūt tas pašvērtējums nav tas augstākais.
daudz ko ietekmē apkārtējie cilvēki un vide. ja cilvēki tevi apsaukās un šķībi skatīsies, tu arī vienā brīdī neliksies sev tīkama, bet reizēm vajag padomāt, vai tas, ko saka ir patiesība vai tīra skaudība.

tad, kad es jūtos skaista, tad sevi mīlu vēl vairāk :) bet es labi varu justies un mīlēt sevi ne tikai vakarkleitā, bet arī sporta tērpā vai arī pie tv, ēdot čipšus vai šokolādi.

Pienāk brīdis, kad saproti, ka tev ar sevi (tādu, kāda esi) visa dzīve jānodzīvo! Pieņem sevi!

Man atkal ir tā, ka vienu mirkli pašpārliecinātība plūst pāri malām, bet otrā šķiet, ka esmu lielākā koroksene uz pasaules.

Man arī tā nereti gadās. :D Bet kurai gan nav bijusi kāda esmuresnaunnesmuka diena? :)
Sevi visvairāk sāku iemīlēt, kad sāku sportot un kad ilgstoši esmu uz pozitīvās nots. :)