Tu un Tavs vīrietis - kolēģi

Gaidu Jūsu stāstus :)

Ģimenes bizness ir ģimenes bizness. Bet iestādījumā, kur abi esat darba ņēmēji, tas varētu būt mazliet savādi. Ko tad, ja skaudīgas kolēģes sāks vērpt intrigas?

Nezinu, būtu uzmanīga, sākot draudzēties ar kolēģi, jo nu ja nekas nesanāk, tad pēc tam tomēr tā .. neforši! Arī tā darba un attiecību mazliet jaukšana kopā tomēr nešķiet līdz galam ok, bet viss jau atkarīgs no vietas, kur strādā un pašiem cilvēkiem! Variants, kad cilvēki, kuri ir kopā sāk veidot savu biznesu, uzņēmumu, gan man šķiet ļoti ok! :)

bet nu spriest jau var daudz, ja nu iepatīkas tas kolēģis, tad reizēm taču piemirstas visas piekājības robežas un estānekadnedarītu! :D :)

es saku jā
un nē stīvām darba vidēm

foršos uzņēmumos, kur darbinieki tā pat ir draudzīgi, gadās, ka rodas pārīši. vienīgais mīnuss varētu būt šķiršanās, tad grūti, bet tas jau jebkurā gadījumā ir nepatīkami.

No personīgās pieredzes-labāk nejaukt darbu ar privāto dzīvi.

Ja abiem darba kvalitaate no taa nemainaas, tad taa ir tikai un vieniigi vinju dariishana ko vinji dara peec darba un kaadas ir vinju privaataas attieciibas.

Es vēlos palīdzēt savam vīram atrast labāku darbu, kolektīvs ir draudzīgs, mazs un lielākā daļa sieviešu. Šajā darbā ir lielākas iespējas nopelnīt un tas mums ir abiem būtiski, jo gaidam pirmdzimto.

Nezinu, šajā situācijā es vispirms izskatītu citus variantus! :D :)

Bija iespēja, es atteicos. Lai gan darbs bija tāds kādu meklēju, bet man attiecības ir svarīgākas par karjeru. Mēs abi izrunājāmies un sapratām, ka nu nevaram mēs būt kopā 24/7. ģimenes uzņēmums jau ir cita lieta

+ ļoti laba alga;
+ tuvu mājām;
+ laba priekšniecība;
+ ergonomiska vide;
+ oficiāli
- mēs kādu laiku būsim kolēģi, tad dodos dekrētā un viņš paliek manā vietā.

Iepriekšējais darbs (vīram):
- kaitīgs veselībai;
- neoficiāli;
- maza alga

+ tuvu mājām;
+/- ? Neesam kolēģi

Mēs kopā strādāsim kādus 3 mēnešus

Es pavisam noteikti nevēlētos ar savu vīrieti strādāt vienā darba vietā. Patīk, kad darbs un privātā dzīve ir nošķirtas lietas. Turklāt man būtu bail, ka neesam viens otram par daudz. Darbā kopā, mājās kopā.. negribētu tā..
Paziņu lokā ir negatīvi piemēri tam, pie kā noved kopēja darba vieta. Protams, nedomāju, ka ir tikai negatīvi piemēri. Ticu, ka ir pāri, kuri strādā kopā, un jūtas saskaņā ar to.

Ķirsītis ļoti labi argumenti, lai tos 3 mēnešus nostrādātu kopā!

Mēs vienkārši domājam par bēbuku un iespējām iegādāties labāku dzīvesvietu. Šī ir lieliska iespēja, bet es arī saprotu, ka tas ir risks. Bet kkad taču ir jāuzdrīkstās!

iespējams man būtu aizspriedumi, ja pāris mēnešus iepriekš kolēģa sieva nebūtu sākusi strādāt mūsu nodaļā. īstenībā viss ir baigi normāli, izskatās, ka viņiem viss ok, tik citreiz kolēģi vienu vai otru pavelk uz zoba kādā situācijā.

Ja attiecības izveidojas ar kolēģi un aiziet viss pa nopietno, tad man liekas pilnīgi ok, pat vairāk nekā forši.
Ja pāris ir bijis kopā jau pirms tam un dažādu apstākļu sakritību dēļ sāk strādāt vienā darba vietā, tad gan tā... Noteikti būs kāds, kas šķībi skatīsies. Man tā bija, kopā nostrādājām gandrīz gadu, tad puisim apnika un viņš nolēma darba vietu pamest, viens no iemesliem bija nesaprašanās ar vadību (man vīrietis tāds ļoti prinipāls) Vēl mēnešus pēc tam man vajadzēja klausīties priekšnieka replikās un pārmetumos par to, ka mans vīrietis tāds un šitāds un kāpēc es vispār ar viņu kopā esot. Galu galā nervi neizturēja pusotru gadu ilgo zāģēšanu un aizgāju arī es.
visos gadījumos man šķiet būtiski, ka abi iesaistītie uzņēmumā ieņem daudz maz līdzvērtīgu pozīciju. Tā lai vīrietim nebūtu jākomandē sava mīļotā vai otrādi.

Ar savējo kopā strādāju gan tikai pāris mēnešus, bet viss bija ok.
Pašreizējā darbā mana kolēģe ir priekšnieka sieva - nav ne vainas. Darbā komunicē kā kolēģi, attiecības darbam netraucē un, cik saprotu, arī mājās viss kārtībā - citādi jau gadiem kopā nestrādātu.

Ja izvēlies tā strādāt, tad rūpīgi visu pārdomā, jo manuprāt, tas nav vienkārši. Manā darba vietā strādā arī priekšnieka sieva. Un pēdējā kolektīva sapulce bija vnk briesmīga, jo varēja redzēt, ka nav spējuši kko mājās sadalīt un tad dalīja publiski, sapulcē, kasoties par sīkumiem ''saistībā ar darbu'', bet viss kolektīvs jutās neērti un redzēja, ka tam nav nekāda sakara ar darbu. Tad man likās - nu bāc, ja nemāk kopā strādāt, tad nevajag.
Es domāju, lai strādātu kopā, ir jāmāk strikti nodalīt vides - nevilkt darbu uz mājām un mājas dzīvi uz darbu.
Pati nevēlētos strādāt ar draugu vienā darba vietā - tomēr, būt visu laiku kopā darbā un tad visu laiku kopā mājās... nē....
Protams, ja ir ģimenes bizness, tad ir mazliet savādāk, jo tas ir ģimenes bizness un tur protams, darbosies abi.

Dekrēts ilgst 1 gadu, ja viņam nepatiks, viņš droši varēs iet prom, sakot, ka ir cita darba meklējumos, ja paliks, man prieks. Neskatoties uz to, ka esam pāris, esam arī labākie draugi. Es viņu ieteiktu priekšniekam arī tajā gadījumā, ja viņš nebūtu mans vīrs.

Nu ja tikai 3 mēnešus jāstrādā kopā, tad jau ir ok, it sevišķi pēc daudzajiem plusiem ko nosauci