18 un 19 bija lieliski neko nemainītu
izklaidējos no sirds, iestājos augskolā un mācījos kaut ko ļoti interesantu, visi radi bija šokā - man ir stipra loģiskā vīriešu domāšana un viss ekstatais padevās, arī dzīvē vienmēr izdomāju visu ko vajadzēja salikt, visu sareiķināju utml. Bet sāku mācīties kaut ko galīgi ne to, kas padevās.
Rezultātā es mācījos, to, kas man ļoti iepatikās, bet strādāju amatā atbilstoši spejām un pelnīju ļoti labi. Vienīgais, kas man mazliet grauza bija tas, ka darbā cilvēki ar zemākiem amatiem pirmos mēnešus bija ļoti skaudīgi, jo nesaprata, ko tāds skuķis dara tādā amatā.
Un tad aizgāja virs 20, un es kļuvu par darbaholiķi, pašai nepamanot, lai kardināli visu mainītu, es no darba aizgāju... Pašlaik piestrādāju šajā pašā sfērā, aizvietoju kādu ik pa laikam u.tml.
Ļoti labi piepelnos pildot dažādus darbus cilvēkiem, kuri augskolās mācās saistībā ar šo sfēru.
Esmu ļoti priecīga, ka nepadevos radiem un neaizgāju mācīties par to, ko pašlaik strādāju, jo es neko jaunu neapgūtu īpaši svarīgi. Cilvēki ar diplomiem darbā bija neprasmīgāki par mani..