Laimīgās tabletītes.

Ej pie ārsta.

Tabletes laimigu nepadaris, jaiet pie psihoterapeita.

Asinzāles tinktūra, tabletes. Dabīgais antidepresants.

Es esmu izgājusi visus iespējamos ārstus. Neviens man neko nav pateicis kā tikai, lai daru to, kas patīk. Ārsti nepalīdz. Ne labie, ne sliktie.

Es esmu izgājusi visus iespējamos ārstus. Neviens man neko nav pateicis kā tikai, lai daru to, kas patīk. Ārsti nepalīdz. Ne labie, ne sliktie.

Tātad tev nav nekāda depresija.

Man ari nesen bija tads periods 3 dienas raudaju, visu laiku guleju, needu, nebija speka...jutos vnk drausmiga un izmisusi.
Jau gadu ik pa laikam uznak, visadi divaini simptomi. Relaxen dabigas tabletes, sirups, balderjanju saknu teju dzeru...un protams, stav ari trankvilizators majas.
Jajiet pie arsta pec zalem, ja pati netiec gala.

Tātad tev nav nekāda depresija.

Paldies, tu mani nomierināji.
Ir man viņa vai nav, bet es tā jūtos.

Asins zāles tabletītes Life.

Man ari nav depresija, arsts i zuzlicis citu diagnozi, bet vng lai kada ta diagnoze butu kad sitais te uznak, tad ir loti slikti, saprotu tevi loti labi!

Zāļu, augļu vai vienkārši garšīgas tējas, siltas vannas un dušas, sveču gaisma, izslēgti sakaru līdzekļi vismaz vakarā, dažādi gardumi, kas pārāk nebojā veselību, mājas skaistumkopšana. Tas ir tas, kas man palīdz, kad liekas, ka viss riebjas un visa pasaule sabruks un es visus ienīstu. Tā dažreiz gadās katram, bet nevajag noskaņot sevi uz pasaules galu, apzinies, ka tas ir pārejoši un tas pāries. Ja reiz ārsti neko par slimībām un fiziskām vainām nesaka, tad viss ir tavā galvā.

.. Un ar TAVĀ GALVĀ es domāju nevis smadzenēs, bet vienkārši kā iedomas.

TRY, bet kaut kad ir jāizkāpj no tās vannas, jāieslēdz telefons, jāiet uz darbu vai lekcijām. Un tad tas viss ir kā kaķim zem astes.
Bet Paldies. :) Cenšos jau bez gala, bet ne pie kā laba netieku.

Protams, ikdiena nebeidz eksistēt, bet vajag censties atrast kaut ko, kas ļauj atslēgties no ikdienas.. Man tas izdodas, pati arī studēju un jāmācās ir daudz, bet ja visu laiku ieslīgst rutīnā un skrien pa dzīvi ar visiem darāmajiem darbiem, nekas labs tik un tā neiznāk. Vajag sevi iepriecināt. :)

Es esmu izgājusi visus iespējamos ārstus. Neviens man neko nav pateicis kā tikai, lai daru to, kas patīk. Ārsti nepalīdz. Ne labie, ne sliktie.

Ir man viņa vai nav, bet es tā jūtos.

Nu pag, ja tev nav diagnosticēta pie speciālista depresija, tad tev tāda nav, ja būtu, tad dzertu zāles un ārstētos.
Vienkārši jumts tev aizbraucis, tas arī viss, savāc sevi un miers mājās. Kādas vēl zāles. Iedzer C vitamīnu...domām liels spēks...

Centies katrā dienā saskatīt ari kaut ko labu :)

TRY, bet kaut kad ir jāizkāpj no tās vannas, jāieslēdz telefons, jāiet uz darbu vai lekcijām. Un tad tas viss ir kā kaķim zem astes.

tad ārstiem ir taisnība- beidzot dari to, kas pašai tiešām patīk! nekādas tabletes nelīdzēs pret netīkamu darbu.

Bet varbūt tev vienkārši vajag izčīkstēties un skaļi teikt, ka viss ir slikti un beigās, kad daudz tā teiksi, varbūt paliks kauns un saprastīsi, ka tik briesmīgi jau nu nav, kā tu čīksti. Vai vienkarši kādu, kas paklausās tevī.

Vienkārši jumts tev aizbraucis

Paldies. Es jau nu pati zinu, kas man ir vai nav aizbraucis. Un ja arī ir aizbraucis, tad es tikai palūdzu ieteikt kaut ko nervu stiprināšanai. Vienkārši spēcīgākus vitamīnus ar vairākām funkcijām kā minētais Relaxen (kurš,diemžēl, uz mani neidarbojas) vai jebkas cits.

Uhh kā manī klausās, atbalsta un uzmundrina.
Par to es galīgi sūdzēties nevaru. Vienkārši vienreiz tā enerģija izbeidzas un jāmeklē viņa man ir mākslīgi.

Un? Man bija daudz periodi, kad es mēnešiem varu neiet uz skolu vai vispār uz kaut kurieni, izkāpju no gultas tikai lai nokārtotos un paēstu, ieietu dušā. Neinteresēja nekas! Bet vai es sev kaut uz brīdi piedēvēju depresiju? Nē. Tas vienkārši bija slinkums, nolaidība, kas izveidojās nelaimīguma rezultātā.