jūsu stāsts 2

 
Reitings 1372
Reģ: 18.03.2011
Sveikas!
Nesen te bija diskusija par to, kā iepazināties ar saviem vīriešiem. Tomēr es gribētu dzirdēt stāstus par to, kā tieši sagājāt kopā? Cik ilgi tikāties? Tas notika dabīgi vai bija īpaša saruna par to?

Kā jums vispār šķiet - cik ilgam laikam būtu jāpaiet, lai jūs sauktu sevi par pāri?
05.01.2014 17:26 |
 
10 gadi
Reitings 4184
Reģ: 22.11.2013
iepazināmies vienā pasākumā. Bija mums daudzi kopīgi draugi. 2 mēnešus bijām vienkārši draugi, tad sākās tāda kā nejauša skūpstīšanās un pēc dažām dienām bijām pāris. pēc pusotra mēneša attiecībām sākām dzīvot kopā. :)
06.01.2014 00:36 |
 
Reitings 1372
Reģ: 18.03.2011
Amnile - un cik ilgi jau dzīvojat kopā? :)
06.01.2014 02:12 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
nu es nezinu, no kura brīža varētu teikt, ka mūsu attiecības ir nopietnas...no kopdzīves brīža jau laikam nedaudz par vēlu...hmmm..iespējams no pirmās reizes, kad pavadījām kopā brīvdienas pie viņa, jo pirms tam tikāmies tikai uz pāris stundām kādu darbdienu vai dažreiz brīvdienu..grūti tā noteikt, kad mēs tā īsti kļuvām par pāri. nu atceros, ka mums arī bija saruna par nopietnām attiecībām, kad draugs aicināja uzsākt kopdzīvi. uzsākt gan to tik ātri neizdevās dažādu apstākļu dēļ, bet tas tikai pastiprināja vēlmi būt kopā.
kā jau rakstīju citā tēmā, mēs pirms tam bijām darba kolēģi un draugi. kad aizgāju no tās darba vietas, tad vnk nezaudējām kontaktu. sarakstījāmies apmēram 3 mēnešus līdz satikāmies, kad viņš mani apsveica arī svētkos. kopš tās dienas satikāmies var teikt reizi nedēļā apmēram vēl 2 -2,5 mēnešus, kas bija kā randiņperiods. pēc tam jau vairāk sākām laiku pavadīt kopā - brīvdienās, svētkos u.tml. pēc neilga laika sākās sarunas par kopdzīvi. nu tad pēc pusgada sākām dzīvot kopā.
viņš jau man teica,ka jau ātrāk gribējis jautāt par to, ka mēs varētu dzīvot kopā, bet domāja, ka es nobīšoties vai nesapratīšot viņa tik ātro vēlmi. sanāca tā, ka es jau pati agrāk par to jau biju domājusi, bet es kā sieviete nevēlējos pirmā uzsākt šādu sarunu. galu galā arī vēl nebija kur skriet. nu tā viss notika dabīgi. sanāca tā, ka ik pēc katrām brīvdienām, svētkiem mēs aizvien vairāk un vairāk satuvinājāmies. un tad ik pēc ilgākas laika pavadīšanas kopā nāca aizvien nopietnākas sarunas :)
06.01.2014 09:27 |
 
Reitings 49
Reģ: 14.11.2012
Mēs iepazināmies, dejojot kopā tautiskās dejas.... nodejojām kopā trīs gadus, līdz vienā brīdī, es sapratu - kā man viņš patīk!!! :D Un tad es pirmā viņam iedevu buču un tā sākās mūsu kopīgais dzīves ceļš! :)
06.01.2014 09:30 |
 
Reitings 2248
Reģ: 12.03.2009
Mums viss notika riktīgi ātri, tāpēc apgāžu visas muļķīgās klišejas, ka, ātri atdodoties, vīrietim pazūd uzreiz interese. Jau gandrīz divus gadus nav pazudusi:)
Iepazināmie baļļukā, kad abi nu nebijām diez ko skaidri, tāpēc bija tādas bažas, kā nu būs citos apstākļos, bet viss bija forši. Šis jau nākamajā dienā mani aicināja uz randiņu (hokeju), bet man bija garā darba diena, līdz ar to mājās pēc darba nepaspētu. Tā kā mugurā man bija pelēkais ofisa žurkas sarafāns, tad galīgi negribējās tādā skatā uz randiņu iet, turklāt uz hokeju:) Bija bail, ka vairāk nekur neaicinās, bet uzaicināja gan.
Man šī problēma ir bijusi ar vairākiem puišiem. Nu kāpēc ir tik grūti kaut kur uzaicināt iepriekšējā vakarā? Tas, ak viņiem nav jātaisās, tas nenozīmē, ka arī mums nav:)
06.01.2014 09:40 |
 
Reitings 5481
Reģ: 17.08.2010
Sarakstījāmies pāris nedēļas. Pirmais randiņš bija 1.mēneša datumā, pēc tā tikāmies katru otro/trešo dienu - nedēļas nogales pavadījām kopā. Pēc 3mēn sākām dzīvot kopā. Savu attiecību gadadienu skaitām no pirmā randiņa :)

Nebija tādas definēšanas - tagad esam/neesam pāris. Viss notika pats no sevis. Kad sākām dzīvot kopā, tad jau bija viss skaidrs. Paņēmām audzināt minci - nu, vispār, kur vēl nopietnākas attiecības? :D
06.01.2014 09:45 |
 
10 gadi
Reitings 4184
Reģ: 22.11.2013
l'amour nu jau pus gadu :)
07.01.2014 02:27 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Iepazināmies kursos. Man viņš iepatikās uzreiz, bet es viņam nemaz... :D Apmēram pēc pusgada viņš nez kāpēc sagribēja ar mani tikties. Un tad atkal un atkal... Vienkārši pastaigājāmies vai sēdējām kafūzī. Kaut kādā ceturtajā tikšanās reizē viss bija pavisam slikti - es redzēju, ka pēkšņi pavisam viņam nepatīku. :D Nu un tad divas nedēļas bija pilnīgs klusums - nekādu zvanu, sarakstīšanos skypā, sms vai tikšanos ne no vienas puses.
Tad kaut kā vakarā redzēju viņu skypā un nolēmu tā pa jokam uzaicināt viņu uz koncertu, kurā pašai bija jāuzstājas. Biju 100% pārliecināta, ka viņš atteiksies. Taču man par milzīgu izbrīnu viņš piekrita atnākt... Pēc koncerta viņš atzinās, ka bijis sailgojies pēc manis (???!!!). Nu un tad sekoja biežas tikšanās, kurās tad pamazām satuvinājāmies.

Tieši pēc gada kopš dienas, kad viņš mani noskūpstīja - mēs apprecējāmies.

Vispār, mums gāja jautri iepazīšanās un attiecību sākumā... Ja nebūtu daudzu apstākļu sakritību, tad diez vai mēs būtu līdz kāzām vispār nonākuši... Nekad tik stipri nebiju jutusi likteņa iedarbību uz savu dzīvi.
07.01.2014 03:19 |
 
Reitings 1249
Reģ: 07.06.2010
Kolēģis izglāba mani no nelaimīgām attiecībām. Sākās viss ar darba tusiņu, tad sms, tad atskārsme, ka tik viegli kontaktēties, mulsums darbā un nu jau 1 gadu esam kopā. Mīlošs, gādīgs pāris, kas sapņo par ģimeni, bērniem, privātmāju un vecu Porsche.
07.01.2014 03:57 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Visburviigaakaa-sasmeejos par to Porsche-tie vecie modeli tik forsi...Zeel ,ka paardevu saveejo...biezi iedomaajos,kaa tas "lielais vecis" brauc,kur nopirka manu miilo masiiniiti...:D
07.01.2014 04:01 |
 
Reitings 1884
Reģ: 08.07.2013
Nejauši sākām sarakstīties, jau pirmā sarakste ilga līdz pat rītam, jo par spīti visam neviens no mums negribēja pārtraukt un iet gulēt ;D Tā nu nepilnas 3 ned sarakstījāmies, līdz satikāmies dzīvē, kaut puisis jau iepriekš, pēc pāris dienu sarakstes, bija visu laiku piedāvājis satikties. Vēl pēc nedēļas otro reizi tikāmies dzīvē un tad kino laikā puisis mani noskūpstīja un iečukstēja ausī, vai būšu ar viņu kopā, piekritu. Un tas sanāk tieši mēnesi pēc pirmās sarakstes. Tā nu gandrīz pusotru gadu esam kopā :)
08.01.2014 14:20 |
 
Reitings 6797
Reģ: 06.07.2009
Mums viss bija tā kā vajag :D
Iepazināmies caur pazīstamiem cilvēkiem. Man prātā viņš īsti nepalika, jo man jau bija draudziņš, un melotu, ja teiktu, ka mani tajā vecumā interesēja attiecibas (19). Sanāca tā, ka viņa druaugi dzīvoja man tieši blakus, tad nu viņš pasāka bieži apciemot draugus, īstenībā ar mērķi satikt mani. Vienreiz atvadoties, viņš mani nu tā apskāva, ka pasaule sagriezās kājām gaisā. Tad sekoja sarakses soc. portālos, līdz vienā dienā izdomājām satikties. Tajā brīdī es sapratu, ka viņš ir tik nu tik .. (l)
Šo dienu arī uzsaktām par attiecību sākumu, jo mums viss notika tādā pašplūsmā, nebija nekādu oficiālu tekstu par attiecību sākšanos. Nekur nesteizdāmies, izbaudījām tikšanās laiku, palikšanu vienam pie otra. Kopā sākām dzīvot pēc kādiem 2 vai 3 gadiem. Esam kopā gandrīz 5 gadus.

Vispār jauki to visu atcerēties. :)
08.01.2014 14:38 |
 
Reitings 10333
Reģ: 21.07.2011
Man ļoti īss stāsts, uzrunāja mani i-netā, pēc 2 dienām satikāmies, pēc 2 nedēļām sākām dzīvot kopā... :D
08.01.2014 14:42 |
 
Reitings 2302
Reģ: 13.06.2011
Iepazināmies internetā, pirmā tikšanās bija jau pēc nedēļu ilgas sarakstes, viņš mani uzaicināja pie sevis, taj pat dienā iepazinos ar dažiem viņa draugiem un darba kolēģiem, sapratu, ka viņam tiešām patīku, ja reiz sapazīstināja ar draugiem. Bet vēl neko nespriedu. Tad kaut kā sanāca, ka aizgāja runa par to, ko viņš darīs nākamajā nedēļas nogalē, viņš pastāstīja, ka brauks pie mammas uz laukiem ar moci vizināties, tā kā man ļoti patīk tādas štelles, joka pēc pateicu, ka ļoti gribētu pavizināties ar moci, un viņš uzaicināja mani sev līdzi. Jau nākamajā dienā uzskatījām sevi par pāri. Momentāla iemīlēšanās. :D :)
08.01.2014 14:53 |
 
Reitings 2817
Reģ: 04.06.2009
Padalīšos arī pati. mums nebija nekādu atsevišķu sarunu par to. Tikāmies, tikāmies .. līdz kļuva skaidrs, ka tas ir kas vairāk. It kā bija domas - kā tad tā.. tik pašsaprotami to uztvert. Kā tad ar to skaisto jautājumu un domām, vai es piekritīšu.. tomēr tad tas būtu bijis uzspēlēti. Jo abiem bija skaidrs, ka šīs tikšanās nebeigsies

Mums bija taapat. Vispaar abi kopsh pirmaas tikshanaas minuutes samiileejaamies un jutaam ,ka buusim kopaa.
(l)
08.01.2014 15:13 |
 
Reitings 52
Reģ: 06.01.2013
Ar savu puisi iepazinos caur viņa labāko draugu,viss bija gaužām episki un jautri.
Reiz Rīgā sarunājām satikties ar puisi,protams,ka aizgājām uz izslavēto vietu Mc`Donalds paēst un pasēdēt,bet pirms ieiešanas satikām šī puiša labāko draugu(tagadējo savu puisi),runājām,smējāmies,nu pavadījām laiku kopā.Pēc šīs tikšanās šo puisi vairs nesatiku,taču jau tajā dienā mani viņš uzrunāja,bija pārāk atklāts,ļoti perverss,bet tajā pat laikā mīļš un ļoti simpātisks.Toreiz pat nedomāju,ka kādreiz šāds puisis manī ieskatīsies un vēlēsies būt kopā.
Laiks bija pagājis kopš tikšanās reizes un viņš man uzrakstīja portāla face.lv vēstuli,protams jau tad nobrīnījos kā mani vēl vispār atceras,bet bija patīkami saņemt ziņu no viņa.Neko daudz jau neparakstījāmies,tik atcerējāmies cik labi laiku pavadījām kopā un pateica viņš man to,ka dodas prom no Latvijas un atgriezīsies tikai vasarā,es to uztvēru viegli,jo zināju,ka ne pirmais un ne pēdējais puisis būs,kurš man simpatizēs,tad nu arī veiksmīgu lidojumu novēlēju.
Bija aptuveni pagājis gads.Ar šo puisi vairs nekomunicējām,taču vienu dienu es ievietoju draugiem.lv galeriju,kurā viņš ievietoja komentāru ar mūsu tās dienas jociņu,tas man lika pasmaidīt,jo parasti puiši daudz ko piemirst,bet viņš atcerējās,it kā jau nieks,bet tomēr patīkams nieks.Tā nu sākām čatot,apmainījāmies ar numuriem,jo pēc pāris dienām bija man jādodas uz Rīgu un tad ar draudzenēm uz Positivus festivālu,protams,ka pirms festivāla vēlējos satikt viņu,kas man arī izdevās,tā bija viņa vārda diena.Tajā dienā apsolījos viņam dot kārtīgu buču.Ilgi gan lauzās par to,lai mēs tiktos,bet satikāmies.Kā mazi bērni kādas 4h nosēdējām origo,vnk runājot un ākstoties,tur viņš gaidīja savus draugus,lai dotos uz tusiņu.Draugus sagaidījām.Viņš man iedeva paturēt savu jaku,kamēr iepirkās ar draugiem,un tad jau es domāju,ka jānozog jaka,lai tiktos vēlreiz,tas būtu lielisks iemesls,bet jaku diemžēl atstāju viņam.Pienāca brīdis atvadīties,jo gan man,gan viņam bija jau jādodas,tā vien gribējās noskūpstīt viņu,bet iztikām ar draudzīgu apskāvienu.
Pienāca Positivus laiks un visu festivāla laiku nočatoju caur sms ar viņu,šodien pat to nenožēloju,ka no festivāla neko sevišķi neatceros,kā tikai to,ka spaidīju podziņas,jo tas bija to vērts.
Pēc festivāla atgriezos Rīgā,bijām norunājuši tikties,lai atdotu vārda dienas solīto buču,kura būtu labāka par 1000mazām bučām,taču viņš nepaspēja ierasties,mans autobuss jau bija ceļā uz mājām,lai arī viņš man lūdzās,lai nekāpju iekšā un nekur nebraucu,teica,ka atmaksās jaunu biļeti uz mājām,bet es liedzos un aizbraucu tik un tā mājās.Nepagāja ne h,kad puisis man zvanīja un teica,ka ir vilcienā,lai 200km mērotu pie manis,uz manām mājām,es tikai smējos,jo domāju,ka viņš joko.Nonākot mājās viņš man rakstīja,ka arī drīz būs klāt,lai mani gaidot autoostā,un patiesi,viņš tur sēdējā.Pirmo reizi redzēju tādu apņēmību puisī,tas mani šokēja.Mammai protams pastāstīju par puiša izgājienu,bet atļaut pārnakšņot pie mums neļāva,jo uzskatīja,ka tas nav pareizi,jo nepazīst viņu,tad nu ar puisi līdz pat 03:00 pavadījām ārā.Ākstījāmies,smējāmies un ķircinājām viens otru,es cerēju visādi,ka viņš centīsies noskūpstīt vai pieskarties man,bet nekā.Biju vīlusies,tiešām.Kad bijām jau kārtīgi nosaluši,tad nolēmām doties pie manis,tā pa kluso tur pasēdēt.Nonācām manas mājas korpusā un,tad viņš man uzdeva jautājumu - kur ir mana buča.Es nevilcinājos,es to iedevu un tad atkal uzdeva jautājumu - kur ir tā buča,kura par 1000bučām ir labāka,pēc šī teksta sekoja skūpsts,kas ilga diezgan ilgi,atdzīšos,tas joprojām bija/ir/būs labākais skūpsts.Pēc šī devāmies iekšā dzīvoklī,cerējām uz labu turpinājumu,bet nekā,jo nakts vidū piecēlās mammas,labi,ka puisim bija ideja ieslēgties,savādāk,ja mamma viņu ieraudzītu,nezinu,kas tad darītos.04:40 puisim nācās lekt ārā no balkona,lai paspētu uz autobusu,jo iet caur durvīm vairs nebija droši,tor arī viņš darīja,viņš izleca laukā no balkona un skrēja uz autobusu.Šādi mēs tikāmies,precīzāk viņš braukāja pie manis ~3dienas,lai mēs tiktos uz 2h tikai,bet viena reize bija liktenīga.Šajā dienā bija arī pirmā reize ar viņu,kas man bija īpaša,šajā dienā skūpstījāmies lietū,kamēr citi skrēja un satraucās par to,ka kļūs slapji,mēs vnk sēdējām un skūpstījāmies,pēc šīs reizes arī sapratām,ka gribam teikt tos vārdus "ES TEVI MĪLU".Pēc visa šī tikāmies un kļuvām par pāri,jo sprukt vairs nebija kur,vnk simpātijas pārvērtās par mīlestību.Mēs jau sevi par pāri saucām,tad,kad negaidīti viņš ieradās pie manis,lai gan toreiz jau vēl nezinājām,kas notiks,bet tagad jau kā 2.5gadus esam kopā.
Savu stāstu es saucu par pasaku,jo pirmo reizi iepazinu īstu mīlestību un izjutu tos burvīgos tauriņus vēderā. :)
08.01.2014 15:29 |
 
Reitings 1050
Reģ: 10.11.2010
sweetdream Paldies par tik skaisto stāstu, tiešām kā pasaka (l)
Lai Jums tad LOVE Forever :)

eHH, Man gan neveicas,tie kuri ar Mani gribētu kaut ko ,tie Man nepatīk. :(
Kur kavējas Mans lieliskais vīrietis...?!
08.01.2014 15:36 |
 
10 gadi
Reitings 333
Reģ: 14.08.2010
Ehhh,lasu un smaidu. Tik forši palasīt jūsu stāstus. :)
08.01.2014 15:50 |
 
10 gadi
Reitings 1237
Reģ: 15.12.2009
Ehhh,lasu un smaidu. Tik forši palasīt jūsu stāstus.


++++
23.05.2014 21:43 |
 
Reitings 2310
Reģ: 09.06.2009
Visaam tik jauki,miilji staasti. Man laikam vieniigai kaut kaads pilniigs murgs tajaa saakuma bija...aizvainojumi un dusmas,speeliites un citi partneri. Citas attieciibas,kraapshana, nosleepumi. Iista draama.haha.

Bet par pirmo miilestiibu man arii skaists staasts,vienmeer atceros ar labaakajaam atminjaam. Bijaam kopaa 4 gadus. Starp mums bija kaut kas iipashs,kas ne ar vienu vairs nav bijis,bet tas bija laikam kaut kas platonisks vai arii bijaam paaraak jauni,jo kopiigu gjiemni es neredzeeju ar vinju.
Iemiileeties ir tik skaisti :)
23.05.2014 22:01 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits