nekas parāk traks, bet nepieciešama palīdzība

ja pēc rakstura esi klusāka/mierīgāka, nedomāju, ka izdosies ko mākslīgi notēlot, kādu skarbu tekstu noskaldīt, bez mazvai iepriekš no galvas iemācītu...
grūti pat tā iedomāties... iespējams, es tēlotu ieinteresētību viņu viedokļos sajaukumā ar nenopietnu attieksmi pret to. Piem., par tiem matiem - " ja? liekas ka par tumšu? ai nekas, nākamnedēļ tāpat krāsošu par jaunu - man patīk pārmaiņas."
Vai, ja saka, atkal visa melnā, pasmietos, ka "skola jau zb, tāpēc uz to arī nāku kā sērās".

Nu kopējā doma - tikpat nenopietni, kā patiesībā Tev vajadzētu uztvert šos komentārus (jo tie tiek izcelti tikai savas pašapziņas celšanai un kompleksu mazināšanai, jo, redz, to otru var pataisīt sliktāku), uz tiem reaģē arī mutiski.

Ja aizsvilsies, tādām bērnudārzniecēm tas tikai kalpos kā apliecinājums, ka ir spējīgas Tevi aizskart.

Pasaki skaidri un gaiši acīs un skaļi tā, lai arī džeki dzird. "Man jau zb jūs hiēniskā aprunāšana. Varat savus jokus iebāzt d...! Un pašol d..., su...!"
Vai arī saskrāpē viņas mašīnu

Tas tikai rada histēriķes iespaidu. Un parāda, ka tie joki aizvaino. Nedrīkst izrādīt, ka joki aizvaino, jo tā tu izrādi savu vājumu! Un tas paver ceļu uz manipulēšanu. Vislabākā metode ir jokošana pretī vai pat piespēlēšana, bet tad vajag labu humora izjūtu.

par klusu, mierīgu es sevi nevarētu sakut, es vairāk esmu nepārliecināta par to ko daru, ko domāju, bieži vien man ir tā, pasaku, izdaru un tikai tad padomāju, nevis otrādi. ļoti neizlēmīga, neveikla, bieži vien liekās esmu tāda kā neveiksmes čupiņa . :D iepriekš mācoties citā skolā, es biju tā varēnā, bet tagad meitenes šajā ir pārākas par mani, kas man ļoti nepatīk. vel jau tikai sākums (pirmais gads, pirmais pusgads nu jau otrais sākās) negribās atļauties lai šādi izsturās.

diemžēl es nevarētu teikt ka mana humora izjūta ir pārāk bagāta. no manas puses bieži izskan sarkastiski joki , bet bieži vien tos neviens nesaprot, tik vien kā es pati. lol :D
secinājums laikam ir tāds, ka man vajag vairāk humora, bet kur lai to smeļas?

Tev visas kursabiedrenes tādas? Varbūt sāc kontaktēties ar kādām normālākām meitenēm?

nu nē. ir tādas klusās peles kuras vispār semestra sākumā tik vien kā sasveicinājās un viss. no viņām ne vārda izvilkt. :D nu un ar pārējam ir tā ka visas viena čupiņa , itkā jau ir tur normālas no tās čupiņas, bet tā kā viņas tur ir labos sākaros ar tām meitenēm kas mīl kaut ko pateikt, īpaši grūti tā kontaktēties, nē nu principā mēs jau visas tur kontaktejamies, bet tie joki bieži pasprūk no katras

Ekstra- mēs saprastos! :D Mani jociņi arī ir melni un sarkastiski, un citi- ehh..nesaprot.. un ar to man grūti.. Jo tie parastie jociņi liekas stulbi un bērnudārza līmenī..

ne-e, Tev vajag vairāk pašapziņas. Atrodi kaut ko ārpus skolas, kas Tevi patiesi aizrauj un koncentrējies uz darbošanos tur. Vairāk pamācies, ja teic, ka reizēm grūti ar vielu sokas. Tādu meiteņu viedoklis par Tevi bijis nebijis, no otras puses - varbūt tas tomēr atspoguļo tās jomas, kurās nejūties pārliecināta un viņas to vienkārši uzķer-->izmanto pret Tevi?
Bet galvenais - strādā ar sevi! Ne jau tikai izskatā ir veiksmes un apkārtējo atzinības noslēpums ;)

ir jau doma uzsākt mācīties dejot, bet ko tieši nezinu, doma ir par pro-x bet vel nezinu, tad vel bija doma , mākslas vingrošana, tad bija doma modeļu skola, jo tajā viss gan tur ir mazliet sports, vizāža, defilē, psihalos viss kas, tad vienkārši par sporta zāli bija doma, tik daudz ko gribu, bet visur atļauties ar nevaru, atkal tā stulbā neizlēmība.
piekrītu ka vajag strādāt ar pašapziņu. kaut ko mēģinu, bet viss pagaidām ir domas , domas un domas, nekas netiek darīts. iespējas trūkst atbalsta.

ekstra, neutraucies, es arī dzīvē esmu izmēģinājusi visu ko - man šķiet, tā ir vairumam cilvēku. Tā nav neizlēmība, vnk dzīvē taču ir tik daudz kā interesanta. Sāc ar kaut ko - kas šobrīd pieejamāks/vari atļauties/sķiet, ka interesētu. Tur arī, visticamāk, atradīsi plašāku paziņu loku, līdzīgi domājošos, atbalstu ;)
Savukārt pašapziņai, varbūt mazliet truli, bet ir visādas self-help grāmatas. Nu kaut vai iedvesmai var šo to pārlapot/palasīties i-netā ;)

Dārgā, Ekstra! Bet tu jau pati to visu pieļauj, tu pati ļauj sev kāpt uz galvas.

sak meklēt salīdzinājumus ar manu matukrāsu kā piemēram , mati kā izsmēķēta cigarete, jeb kā saka (benčiks) nē nu es protams pasmejos

ši atkal visa melnā! nu reizēm vel dzirdu kaut kādus jokus, par to ka es galīgi stulba , neko nesaprotu no mācībām. protams es smejos

Ja tevi viņu teiktais aizskar, tad nesmejies par viņu stulbajiem apvainojumiem. Tu tikai piemet ugunij malku. Arī man kojās bija tāda meitene, kura nespēja par sevi pastāvēt. Bariņš meiteņu, ar kurām viņa pavadīja laiku, visu laiku izmeta "jokus" par to, cik viņa stulba u.t.t., un apvainotā meitene tikai smējās līdzi. Pēc tam aiz stūra vēl vairāk viņu aprunāja un uzskatīja par muļķi, jo vienmēr smējās līdzi.
Tavā vietā es pārstātu smieties līdzi... vienkārši pasaki, ka tev nav jāizpatīk viņām, šeit nav bērnudārzs. Ja vēlies viņām iedzelt, tad vienkārši izmet pēc tam kādu vienu bet trāpīgu piezīmi, piemēram, āāā... un (vārds), zini, šīs bikses/svārki tiešām tavu pēcpusi padara neglīti lielu. Un aizej... neko vairāk nesakot un nesmejoties.

Un tavā vietā es pārtrauktu ar tādām meitenēm kontaktēties. Tu noteikti esi daudz vairāk vērta.

Man jau liekas, ka visas šķietami asprātīgās atjokošanas, pretī izteiktie apvainojumi un piezīmes kopumā tikai parāda to, ka tevi tas ir aizskāris. Viens pašpārliecināts skatiens, manuprāt, izteiktu ko vairāk, bet līdz tam ir pašai jānonāk. Kopumā tā situācija izklausās pēc pilnīga bērnudārza, jo, liekas, ka augstskolā jau vajadzētu prast ''iesmiet'' par citiem klusi un neuzkrītoši, ja jau ir tāda vēlme to darīt.

Es ieteiktu distancēties no tām meitenēm, neiesaistīties nekādās turpmākās diskusijās. Gan jau pašām apniks.

Paldies liels meitenes par padomiem, tiešām aizdomaties lika. Bet kā gan man riebjas tādi cilvēki, kam mūžīgi patīk kādu aizskart, ņirgāties. Kāpēc kādam uztrauc kas citam ir ne tā kā vajadzētu, vai tiešām nav ko citu parunāt kā apspriest kādu personu, protams reizēm jau var, bet nu nejau nu visulaiku runāt par kādu. Man vispār nepatīk aprunāt, man liekās cilvēkiem kam nav ko tiešām par ko runāt, aprunā citus, jo jā, tā tik ir informācija, ar cik tas un tas ir pārgulējis, cik tā, tas sver, kur tas , tā dzīvo. Nu nožēlajami. Es cenšos no tādiem izvairīties. Nepatīk tādi ļaudis.

Ekstra, tīri intereses pēc, tu gadījumā nemācies sabiedriskās attiecības vai tūrismu?

Atceros,ka man bakalauros un maģistros bija pa vienai tādai "gudrītei" (Latvijā). Sākumā neko neteicu pretim, pasmējos un neko vairāk.
Beigās sāku just,ka nu tā vairs nevar. Neesmu cilvēks,kas ļauj par sevi smieties vai kāpt uz galvas. Tad nu šīm meičām nācās no manis par pašām dzirdēt nu TĀDAS pērles,ka viss-nākošajās dienās bija 100% respekts pret mani. Tik dzirdēju,ka vēlāk runāja-no viņas neko tādu nebiju gaidījusi. Kā saka-ierādīju viņām savu vietu :)
Jo vairāk klusēsi, smiesies ar viņām kopā, neko neatbildēsi (protams,bez jebkādiem apvainojumiem utt.), tikmēr nekas nemainīsies. Saņemsi vēl, vēl, vēl.

Jā,apbrīnojami,bet šādas cūcības notiek arī augstskolās. Lielo cilvēku skolā.

Tieši tā, mans viedoklis ar ir šāds, ka augstskolā jau vajadzētu tā, kā būt nobriedušām. Bet redz tomēr nekā. Jā, mācībās viņas visas salīdzinoši ar mani tiešām ir gudrākas, viņām daudz labāk iet, nekā man. Bet ja nerunā par mācišanos, tad parunt ar kādu no kursa normāli ir rets gadījums, ar vienu tikai daudz maz normāli varu parunāt par dzīvi. Īstenība, skolā un ārpus skolas viņas ir savādākas, liekas ka ārpus skolas kad ar kādu runā ir tik jauka, un patīkama , bet skola tāda riebīga .

Hmmmm... cik saprotu, tad tev ir 16 gadi? Tad jau nav nekāds brīnums, ka tev kursā notiek tāds bērnu dārzs, jo tu mācies profesionālajā vidusskolā. Tas visu tavu gadījumu sarežģī, jo visticamāk tas, ka tu pateiksi kaut ko pretī, neko nemainīs. Tad tiešām vajadzētu labāk apsvērt domu par to meiteņu ignorēšanu.

man 17 drīz vien jau 18 , bet meitenes nav mazas, vai tiešām jāuzvedās kā pamatskolā. es domāju ka pusaudžu vecums sen ir cauri lai tā uzvestos.

Jebkurā gadījumā problēmas ir viņām, nevis tev, jo citus apsmej tie, kas ir par sevi nepārliecināti. Turklāt apsmej tos, kuri atšķiras! Vēlāk dzīvē tā atšķirība tev noderēs, bet viņu kompleksi gan neko labu nenesīs.