nekas parāk traks, bet nepieciešama palīdzība

* pilnībā ignorē, tā it kā tev būtu vienalga, bet galvenais ticami
*pasmejies par sevi kopā ar viņām
*ja māki, tad saki pretī divreiz smagākas replikas attiecībā uz viņām

Neatbildi, viņām apniks. Gudrākais ne vienmēr teiks pēdējo vārdu, bet paklusēs un piekāpsies tik bezjēdzīgā situācijā. Ja teiksi, kko pretī, nākamreiz viņas to atminēsies. Vari patrenēties nikno toni, pietiks ar vienu vārdu un viss.

Ko tieši viņas saka? Zinot sevi, es gan jau kaut ko iedzeltu pretī :D

Nopietni? Universitātē vēl kas tāds notiek?

Nopietni? Universitātē vēl kas tāds notiek?

Un kā vēl notiek!

Smietos līdzi, pat ja iekšā sāp. tas ir vienīgais, kas palīdz. Un vēl pa kādai reizei kko speciāli izdarīt, pateikt pašai par sevi.
Ja dirsīsies pretī, vai pateiksi kādu skarbāku frāzi, tas vēl lielākos apgriezienos notiks aiz muguras.

1. Esmu šokā, ka unītī notiek tāds ''bērnu dārzs''
2. Pateiktu kko tādu, kas liktu aizvērties, ja neizdodas iemestu ar kko smagu :D

Es piekrītu 1 Jackie punktam! :)
3 tad, kad izbesī. :D Bet ne rupji, tā viltīgi.

es tomeer nekluseetu :)

Pasaki skaidri un gaiši acīs un skaļi tā, lai arī džeki dzird. "Man jau zb jūs hiēniskā aprunāšana. Varat savus jokus iebāzt d...! Un pašol d..., su...!"
Vai arī saskrāpē viņas mašīnu :D

Var arī jogurtu izliet somā dažai :D Bet tas jau būs bērnudārza līmenis, bet tomēr... :D

Ignorē vai pasmejies, vai atcērt kkādu jēlību pretī, lai redz kā tas no malas izskatās :D Galvenais nejūties par to aizskarta. Viņām pieriebsies. Nav tādus nepieaugušus cilvēkus ņemt galvā. Gan jau ka viņām pašām ir kaut kādi kompleksi, sliktas attiecības ģimenē vai uzmanības trūkums, tāpēc gāž savas bēdas pār citiem. Veiksmi :D

Ja tu kaut ko saki pretī, tad tam ir jābūt maksimāli kodolīgam un labākajā gadījumā bez lamuvārdiem.
Es saprotu kā tu jūties, jo man personīgi riebjas ja par mani runā un jokus par sevi neciešu. Zinu-neprotu par sevi pasmieties, bet mani tas neuztrauc.
Es klusu noteikti nestāvētu, pateiktu stingru savu vārdu un tam nav jāpastāv no zb, un citiem nelatviskiem vārdiem.
Un vispār, man šķiet, ka tikai pamatskolā notiek šādas jēlas muļķības, katrā ziņā priecājies-viņas attīstības ziņā ir tālu aiz muguras no tevis.

Ieraksti, ko saka. Pameklē likumos kādu pārkāpumu, ej pie attiecīgajiem speciālistiem un apsūdzi par pārkāpumu! Aizvērsies uz ilgu laiku.

Atbildi izmantojot sarkasmu. Protams, ka viņas jutīsies aizvainotas, bet tad būs divi varianti: vai nu sapratīs, ka jāpiebremzē vai arī sāks d***t augumā vēl vairāk. Ja otrais variants, tad meklē citus draugus - nekad neesmu varējusi ciest, ka, ja skaitās draugi, tad var sejā apvainojumus (kaut nelielus) mest.
Protams, var jau pasaukt maliņā un pateikt, lai pārstāj. Kāds nu kurš cilvēks. :)

kā jau teicu, nu nav tā ka baigi aizskar mani tie joki līdz sirds dziļumiem, bet tomēr tāpat nepatīkami dzirdēt. bieži vien tie ir par izskatu, ar mani viss ir kārtība , es sevi kopju un tā, bet piemēram es pamainu matu krāsu, un meitnēm kurām kursā iespējams šķiet ka man nepiestāv vai vienkārši sak meklēt salīdzinājumus ar manu matukrāsu kā piemēram , mati kā izsmēķēta cigarete, jeb kā saka (benčiks) nē nu es protams pasmejos , un principā jau man ar tām meitenēm nu normālas attiecības, bet tai pat laikā grūti spriest, es to tomēr mazliet uzskatu nu tā diezgan personiski, vai ka man tur uzacis par tumšu īpaši matukrāsai nepiestāv un tā, vai ka man apģērbs par tumšu vai pa gaišu. vairāk esmu klasikas piekritēja, tāpēc bieži dzirdu, - ši atkal visa melnā! nu reizēm vel dzirdu kaut kādus jokus, par to ka es galīgi stulba , neko nesaprotu no mācībām. protams es smejos, bet es sāku domāt, kas tiem cilvēkiem ir, kāda viņiem ir daļa gar manu gaumi, stilā, mūzikā un citā. jā es neesmu specīga mācības, bet nevajag jau ņemt un man aizrādīt mūžīgi, ai nu šai kā vienmēr nepadodās. gribās vienreiz atbildēt tā ka tām nīdējām lai mute pieverās, un lai sāk mani baidīties, nevis smieties. man liekās es pašā sākumā daudz ko atļāvos priekš viņām, tā teikt ļavu līst sev uz kakla. jo esmu atsaucīga, izpalīdzīga cenšos palīdzēt, protams kā nu sanāk

apbrīnoju cilvēkus kas prot atbildēt uz kādu joku tik spēcīgi, ka nākošreiz no tās personas sakarā par sevi ne vārda nedzirdi. ar labprāt gribētu tā iemācīties, bet nu tā tik vienkārši to nevar.
man nav tik stingrs raksturs. itkā varētu pateikt ko skarbu, bet ja nu es pretī saņemu ko spēcīgāku, šaubos ka spēšu kaut ko vel pateikt. turklāt, negribētos jau lai tur pēc tam baigais jandāliņš izveidojās kursā.

Nesaki neko,ja neribi but tadas ka vinas.

bet klusēt visu laiku ar nebūtu pareizi, viņām tas vel vairāk dot sparu kaut ko runāt

Es nez..man dabīgi pat nedomājot nāk ārā visi šitie tekstiņi, kad kādam jāaizver mute..
Par tiem matiem- man automātiski izspruktu- Nu bet tev jau ar no tā tālu neatpaliek vai - Mazliet labāki par taviem ir tāpat! Ar tādu ļaunu smīniņu, protams :)