Jāsaka, pēc savas pieredzes, pašās pirmajās reizēs es nebiju pat nemaz saskāries ar šo situāciju, tomēr pēc garāka pārtraukuma pēkšņi ievēroju, ka nevaru turēt ilgāk par 5-10 min (ieteicamo 15 min vietā), un es varu domāt par pāskontroli cik vien gribu, es varu mēģināt kontrolēt savas domas un kustības (uz pēkšņu un ilgu pārtraukumu rēķina) cik vien iespējams, tomēr ar minimāliem panākumiem. Domājot par to gandrīz varēja sākt raut matus ārā no galvas.
Labākais un efektīvākais līdzeklis tomēr ir JŪTĪBAS samazināša (ar prezervatīviem, lubrikantiem, pēc iepējas biežāku seksuālo aktivitāti utt.), jo jāņem vērā, ja priekšādiņa cieši pārtver galviņu 99,9% no visa kopējā laika, tad tam ir milzīga ietekme uz to cik daudz tu jutīsi pēc ādiņas novilkšanas.
Protams, ja tas ir tikai pārejošs jūtīguma posms, tad "paškontrole" spēlēs galveno lomu, tomēr ja jūtība ir pietiekoši spēcīga, lai izraisītu problēmas, tad prasīt pēc "paškontroles" ir tas pats, kas prasīt cilvēkam neasiņot pēc tam, kad tam nocērt pirkstu. Tādēļ jūtības notrulināšana tajā reģionā ir labākais risinājums.
Varētu pat daļēji apsakaust sieviešu dzimumu, kam nav jāuztraucas par šādas dabas problēmu.