Kā tēlojāt slimas? :D

ēdu sadrupinātu parasto zīmuli (grafītu). Tad cēlās temperatūra.

Es netēloju. Ēdu lāstekas un sniegu, bet nekad neslimoju. Es vispār nekad neslimoju:D

Nekad neesmu gribējusi būt slima, mākslīgi mēģinājusi saslimt vai tēlojusi, ka esmu slima.

Uzsildīt termometru pie radiatora līdz vajadzīgajai temperatūrai un gulēt, tēlot, ka negribi ēst. Vai arī vēl vienkāršāk- apgulties un teikt, ka sāp vēders, to neviens tev nevar īsti pārbaudīt mājas apstākļos, vai tā ir, vai nav :D

Nekad neesmu to darījusi.

Vnk izmērīju temperatūru, uzkratot termometru apmēram uz 37,7 :D Vecāki nekad klāt nestāvēja, līdz ar to darbojā vienmēr :D tiesa, jāatzīst, pa visu skolas laiku to darīju augstākais kādas piecas sešas reizes :)

Parasti jau piespiedu sevi klepot, tad jau kakls pats par sevi sāka sāpēt. Tad mamma lika izmērīt temperatūru un parādīt viņai,es termometra galu uzreiz siltā ūdenī un uzreiz temperatūra 37.5 :D

Nu riktīgs nūģis, bet nekad neesmu tēlojusi. Atceros, ja negribēju iet uz skolu (bet tā riktīgi negribēju, kad nogurums bija pāri acīm), tad mamma vnk ļāva palik mājās un tad zīmi rakstīja. Bet šādas reizes varbūt bija pavisam kādas 2x skolas laikos

Man viens paziņa arī ēda to zīmuļa serdi. Bet vecāki bija ķīmiķi un zīmuls, kā izrādījās arī bija ķīmisks :D Nogulēja 2 nedēļas slimīcā :D Es pati nekad neesmu tēlojusi slimu un nevēlējos slimot āri.

uzkratot termometru apmēram uz 37,7

vai tad var t arī uzkratīt uz augšu??

Nekad neesmu neko tādu darījusi. Uz skolu neesmu gribejusi iet tikai tad ja slikti jutos, mamma vienmer mani saprata.

Citreiz pēc īstās slimošanas, kad jau biju vesela, sameloju, ka man vēl joprojām ir temperatūra, lai varu ilgāk pa māju padzīvot.
Man šajā ziņā bija viegli, jo mamma nekad nepārbaudīja, vai temperatūra tiešām ir. :D

Esmu izlikusies par veselu, lai tikai man neliek sēdēt mājās - ļoti nepatika kavēt skolu. Un to izdarīju kārtīgi neieliekot termometru - tipa nav temperatūras :D

Parastos dzīvsudraba termometrus ļoti vienkārši var uzkratīt līdz vajadzīgajai T.

Atceros kā puiši aizskrēja uz skolas ēdnīcu pēc sals, tad ar sali paberzēja sev padusi un gaja pie medmāsiņas mērit temp, un protams viņiem ''bija'' tempertūra un viņus palaida mājās. PAti nekad nesmu tā darijusi. :)) Un arī neiesaku kavēt skolu:))

Turēju pieri pie stikla līdz uzkāpa temp. , ēdu grafītu, kratīju termometru uz otru pusi :d

ai, visādas brīnumainas kaites sev izdomāju. tā kā man vsp pie visādām slimībām temp neceļas, tad baigi mērīt nebija jēgas & varēju viskko sadomāt.

Sildīju termometru zem spuldzītes, kad tas bija sasniedzis nereāli augstu tempertatūru, nobijos un gāju vien uz skolu. :D
Atceros, ka brālis vienreiz notēloja, ka bija slims, palika mājās un tajā dienā reāli saslima uz kādām 2 nedēļām. Tad es sabijos un pat prātā nenāca vairs simulēt. :D

Es tikai tagad domāju,izaugs man sīkie, varbūt arī šitādus pigorus strādās,kad gribēs mājās atpūsties. :D

Pamatskolā tas bija vistrakāk, biju tēlošanas pro :D Kad negribēju iet uz skolu (jā, kad bija kāds kd, vai tml.) man bija tik slikti, tik slikti, ka bez maz vai "sauciet mācītāju". Bet tas viss beidzās, kad termometrs uzsprāga tējas krūzē un mamma pieķēra :D Es vsp ļoooti reti slimoju, viss ko esmu darījusi (skrējusi pa sniegu ar plikām kājām, u.t.t., lai saslimtu), man ir tikai norūdījis.

Vidusskolā diezgan reti tēloju, ka esmu slima, šad tad :) Nebija arī liela vajadzība.