Labrīt, mīļā, škiramies. Un priecīgus tev svētkus!

vienīgo šķiršanos, kuru pēc jau cik tur gadiem nesapratu un sāpēja līdz dziļumiem tā arī nesapratu, kāpēc izšķīrāmies, bet big love tā bija, tagad pat dažreiz saskrienotis sirds kūleni apmet un asaras acīs saskrien, bet nomierinos un ir ok.
Kļūdījos es šajās attiecībās, tā vismaz es domāju.
Pārējās- paldies Dievam beidzās un kur man bija prāts vispār.

Vabolēn, puisis gan atpakaļ nenāca? Nebija sapratis, ka bez tevis dzīve izskatās tukša Izšķirāties un viss?

ledija_l man pašliek ir kaut kas lidzīgs,tik aizmirsa man pateikt....:(

Man bija tā pat pirms diviem gadiem Ziemassvetku vakarā, tikai tā, kas to pateica biju es, bet tas bija sen jau briedis. Pec gada atkal sagājām kopā un tā ir bijusi lidz šim lielākā mana kļūda. Esam šķīrušies, es atkal sajiešanai kopā īsti neticu.

Tā ir bijis vairākas reizes. Vienā gadījumā tā bija tikai tukša runāšana, ka grib mani atpakaļ, ka nožēlo, lai ievilktu mani gultā. Citā gadījumā - nezinu, šķiet, ka tādi paši nodomi.
Vēl pavisam nesen mani uzmeklēja bijušais, kurš bija pametis mani neko nepasakot - vienkārši pazuda, ignorējot manas sms, zvanus, vēstules. Uzmeklēja, atvainojās, jauki pavadījām laiku. Sarakstoties viņš jautāja vai es atkal vēlētos būt kopā ar viņu. Iespējams, ka jā, gribētu, bet ir vairāk kā skaidrs, ka viņš nemainīsies un uzkāpt uz tā paša grābekļa negribas.
Bet jāatzīst, ka jutos labāk, kad viņš bija pazudis no manas dzīves, neko par viņu nezināju un mazāk vai vairāk biju jau aizmirsusi...

Es vot šito nesaprotu. Kur cilvēkiem ir dzinulis ko tādu darīt P. tieši pa Zssv. Murgs vnk

Ak jā, uzskatu, ka ja reiz cilvēki šķirās, tad tā pavisam, vairs neko neveidojot ar to cilvēku. Nekādu otro iespēju.
Bet lieki teikt, ka reāli to pielietot nav izdevies.

man ir gadījies, ka ar puisi izšķīros, bet pēc tam sagājām kopā. pēc kāda laika tik un tā izšķīrāmies, jo uzplaiksnīja atkal 'viņam šīs sajūtas par kurām runā autore. nu pēc kāda laika es sapratu, ka mums vsp īstenībā nav nekā, kas saistītu un tā jau ir kaut kāda atkarība no otra cilvēka. nu jau diezgan ilgu laiku esam šķīrušies un domas par atkalkopābūšanu mani nemoka. esmu jaunās attiecībās jau ilgstoši un par to attiecību atsākšanu nemaz nedomāju. un tev arī neiesaku. lai arī uz brīdi šķiršanās iniciatoram šķiet, ka izdarījis kļūdu, pēc laika tik un tā atkārtojas vecais scenārijs. jā, esmu no tām, kas uzskata, ja vienreiz izšķīrās - tad pavisam. nu nav reāla dzīva piemēra, kas izšķirtos un beigu beigās paliktu kopā.

man ir gadījies, ka ar puisi izšķīros, bet pēc tam sagājām kopā.

Man arī tā ir bijis.
Vispār, dot otro iespēju, bija stulbākais lēmums,ko esmu pieņēmusi:D Nu nebija pelnījis otro iespēju, bet nu atbrauca - zem loga sēdēja un lūdzās.:D
Nu neko, ja otreiz būtu šāda iespēja - otro iespēju nedotu, bet nu, iespējams,ka tad es nebūtu tur, kur esmu tagad un man nebūtu tas,kas man ir tagad.

Iepriekšējās attiecībās, puisis jaunajā gadā ballītes vidū pateica - es nezinu vai Tevi mīlu. Prasīju, priekš kam tad mums attiecības turpināt? Uz ko atbildēja, jā, laikam nav jēgas.
Bet tā riktīgi neizšķīrāmies toreiz. Tad man vēl bija rozā brilles, biju samīlējusies, negribēju viņu pazaudēt, mazliet iepauzējām, kad kungs saprata, ka nē, viss tomēr ir forši un re, arī mīl.
Protams, tagad smiekli nāk, pie tagadējās apziņas nekādas pauzes neņemtu un nelūgtos, lai mani mīl.

Tā kā no savas pieredzes iesaku septiņas reizes nomērīt pirms nogriezt. Izvērtē vai tiešām ir vērts atjaunot attiecības, ja puisis pārdomās? Jo gribu ar trekniem burtiem izcelt šos CrazyMonday vārdus:

Ak jā, uzskatu, ka ja reiz cilvēki šķirās, tad tā pavisam, vairs neko neveidojot ar to cilvēku. Nekādu otro iespēju.

Lēdija. Šobrīd Tu piedzīvo šķiršanās posmu - noliegumu (Tevī ir cerība, ka viņš varbūt pārdomās, atgriezīsies un tas viss izrādīsies kā ļauns sapnis). Te vari izlasīt, kādi ir tipiskākie nākamie šķiršanās posmi - http://attiecibas.espati.lv/index/view/id/2550/page/2/6-emociju-veidi-kurus-TU-piedzivo-pec-SKIRSANAS/ . Saprotu, ka Tev sāp un katra šķiršanās tiem, kas šķirās ir personiskā traģēdija, bet objektīvi - tas ir tikai viens smags posms Tavā dzīvē, par ko Tu kādreiz pasmiesies. Pēc cik ilga laika tas notiks - tas atkarīgs gan no tā, kādas attiecības Jūsu starpā bija, gan no Tava temperamenta, gan arī no tā, kādu dzīvesveidu un apkārtējās pasaules uztveri Tu ieturēsi pēc šķiršanās. Bet lai kas notiktu - neskaties atpakaļ, jo tas Tevi tikai bremzēs. Ej uz priekšu, lai cik grūti būtu, un ja viņš patiešām būs Tavs īstais un ja viņš sapratīs, ka viņš pieļāvis briesmīgu kļūdu - viņš atradīs veidu kā Tevi atgriest. Tev tajā sakarā nekas nav jādara, mīļā! Take care!

Man ir visai īpatnēji uzskati par šķiršanos, jo man tas ir kā pēdējais variants, kad visi pūliņi beigu beigās neko nav mainījuši. Tad jā, ja ir beigas, tad beigas pavisam, bez jebkādiem variantiem.

Par šķiršanos Ziemassvētkos/Jaunajā gadā/sestdienas vakarā - ja jau cilvēks ir izvēlējies spert šādu soli, tad viņam, visticamāk, ir vēlme to izdarīt pēc iespējas ātrāk. Tiešām, kam vilkt gumiju?

Nekad neesmu nevienu lugusies apdomat,atgriezties. Bet par draugiem ka to grib vins es ari nevaru but. Iespejams kaut kad,iespejams nekad.domaju vins neizprot varda draugi butibu. Pagaidam gan nedzesisu vinu ara no saviem soc.tikliem.iespejams ka vajadzetu bet tur man prats pagaidam par isu ka labak-nodedzinat visus tiltus vai ne.

Man bija ļoti līdzīgs gadijums. Taču mēš turpinājām kontaktēties kā draugi, viņš turpināja mani atbalstīt un rakstija arī, zvani gan bija ļoti reti. Taču kad es izlēmu ka man būs labāk ja nekontaktēšos ar viņu tīri tā lai man ir viglāk, viņš laikam saprata ko viņš īsti vēlas, visu pārdomāja, un vēl tagad cenšas izpirkt savu nesmuko rīcību..

Ir bijis gadījumi, kad vīrieši saprot, ko izdarījusi un vēlas atpakaļ dabūt meiteni, bet tas notiek pēc kāda laika. Mna liekas, ka vislabākais ko Tu vari darīt, ir izmainīt vidi, lai nekas neatgādinātu par viņu. Un galvenais nepaliec viena! Ej ar draudzenēm, brauc piwe radinikiem, jo pats grūākais, kas ir šajos brīžos, ir vientulība! Vientulība liek Tev domātm, ka bez viņa nespēj, bet noteikti, ka spēj.

No vienas puses vina atbalsts lai ari epizodisks butu pat ok.bet es domaju ka ta dzeki velas parliecinaties ka mes pec skirsanas neizdaram ko drastisku. Istu draudzibu vini negrib. Esmu nolemusi vinam atdot visas vina mantas,pat tas par kuram teica lai paturu. Vinam nav ko apvainoties jo man ta bus vieglak.

ledija_l

Vinam nav ko apvainoties jo man ta bus vieglak.

Tev nevajag šajā ituācijā domāt pa to vai viņš apvainosies, Tev jādomā tikai par sevi. Ja ta bija viņa izvēle, Tev ir tiesības būt niknai, un neutzraukties, ko viņš padomās. Nebūsim taču enģeļi, pat tad, kad mūs pamet. :)
Vai iepriekš nojuati, ka viņš to patieks? Ja godigi, es jūtu Tev lidzi, jo Z-svētki patiešām nav labākais laks, kad to pateikt.

Un vins lemumu pienema jau 2 nedelas ieprieks bet vilka gumiju lidz xmas lai ilgak pabauditu laiku kopa.jutos ka sunitis kas nolemts eitanazijai,visi par to zina kad mirs sunitis iznemot pasu suni

Saņemies! Ne jau tikai dēļ otrām pusēm dzīvojam! Vislabākais, kas noder šādās situācijas ir spīts!pierādi viņam, ka spēj bez viņa dzīvot! Protams, ka visvieglāk ir pateikt, kad neatrodies šādā situācijā, bet padomā.
Ja viņam ir vienalga, tad vienlaga nnotrikti nav Taviem draugem vai radiem. Man arrī bija situācija, kad ar puisi izšķiros, un likās, ka visa pasaule ir apstājusies, man kaut kādus pāris mēnešus nekas nepalīdzēja, visu laiku domāju, ka iespējams vēl kkas izveidosies/vai atjaunosies, bet ar laiku jau sapratu, ka nekas nebūs, u vienīagis, kas man palidzēja ir pārcelšanās, ieguvu jaunus druagus/paziņas, mainījās kaut kāds redzesloks. Pamēģini iet, kur vēl neesi bijui. Un dzīvo ar domu, ka noteikti Tev būs kaut kas labāks, ja jau beidzās šīs attiecības!

Man tacu tagad nav japienem lemums vai gribu but vinam draugs?