Sveikas!
Esmu tādā elementārā situācijā, bet tomēr interesē kā jūs rīkotos, ja būtu manā vietā.
Tātad. Labākā draudzene, kuru mīlu un atbalstu jau 20 gadu garumā, ir kopā ar puisi divus gadus. Diezgan labi sadraudzējāmies, bieži vien devāmies trijatā dažādos izbraucienos, protams arī neizpalika gadījumu, kuros es biju trešā, liekā pagale un ļāvu balodīšiem pabūt divatā. Tā draudzigi ar puisi dalījām mūsu draudzeni. Viss burvīgi. Šad tad parādījās viņu attiecībās strīdi, kā jau tam pienākas būt, pārsvarā biju stridu lieciniece un nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka puisim jāaug, jo 90% procentu stridi bija pilnīgi absurdi. Piemēram, lūdz meitenei aiziet viņa vietā paņemt maku no auto, jo pašam slinkums. Draudzene smejoties atsaka, puisis apvainojas un sāk trādi rīdi, ka viņai esot grūti kaut ko izdarīt viņa labā. Tādi skuķa izgājieni. Un par reizi, kad strīda karstumā mietene dabūja ar kulaku pa seju, nevaru nepieminēt un vēl simtiem reižu,kad emocionāli meiteni sāpinājis, apmelojis vecāku priekšā glābjot savu pakaļu, utt.
Sākoties studiju gadam, jau septembra vidū sms veidā meiteni pasūtīja trīs mājas tālāk bez jebkādiem paskaidrojumiem. Meitenei, protams, interesē, kas par lietu. Izspieda info, ka esot apnikušas attiecības, gribot but viens. Vēlāk radās baumas, ka puisim kopmītnēs esot cita meitene, ko čalis pats noliedza.
Divu mēnešu laikā draudzene sev cenšoties ieskaidrot, ka viņai viņš nav vajadzīgs, beidzot pārstāja liet asaras un tieši tad čalim širmis pavēries un izdomājis, ka šim viņu vajagot atpakaļ, darīšot visu, bet atgūs viņu. Sākās retas tikšanās reizes, lēnā garā salaba un palika kā labi draugi, kam sekoja aicinājums uz balli.
Ziņkārības vadīta,balles laikā draudzene izrakņāja puiša mobīlo telefonu, atrodot jau iepriekš pieminētās koju skuķes kailfoto. Viss skaidrs - melojis atkal. Izcēlās pamatīgs tracis, puisim pļauka sejā, kad sekoja puiša agresivitāte un sitiens meitenes virzienā, paldies Dievam, puisis tika novaldīts.
Nu jau skatos, čalim viss ir atkal piedots, atkal ir pielaizījies ar skaistu runāšanu un mana psihe ir sabojāta. Gribu glābt draudzenes pēcpusi no gaidāmajām apčakarēšanas reizēm,kuras sekos, jo vienmēr ir sekojošas un tādi tipi kā šamējais nemēdz mainīties, bet nav mana darīšana, nav mana dzīve. Nedrikstu jaukties iekšā. Manu nostāju draudzene zin, saprot, piekrīt, bet atbilde ir - es viņu mīlu.
Tā kā lielāko ties laiks tiek pavadīts ar puisi, es pasākumos nepiedalos pēc pēdējās balles, kur izcēlās kašķis starp mani un draudzenes puisi, jo atkal uzvedās kā sievišķis, apvainodamies, ka meitene nevēlas darit to,ko viņš, kungs, vēlas. Mani nervi viņa klātbūtnē burbuļo kā sicīliešu asinis. Vairs arī ar drauzdeni neesam tikušās, jo zinu, ka tas kungs noteikti uzpeldēs un es muti ciet nespēšu turēt. Vēmiens nāk no viņa klātbūtnes.
Kā man rīkoties? Uzņemt situāciju sakostiem zobiem un turēt muti ciet, skatoties kā drauzenei tiek dzīve bojāta, vai palikt pie sava, saudzēt savu nervu sistēmu un atsvešināties?
1267
