Man ar Ziemassvētkiem ir diezgan sarežģītas attiecības.
Vienmēr ir patikuši, bijuši vismīļākie svētki gadā... Bet tagad jau pēdējos gados vairs nav nekāda prieka ne gaidīt, ne svinēt.
Uzskatu,ka man ģimenes praktiski nav - labi, nemelošu, ir mamma un vecmāmiņa, tad nu svinam trijatā. Bet tā kā viņas abas viena otru necieš, līdz ar to visi svētki, kurus pavadām kopā, aizrit vienos kašķos un nomāc jelkādu svētku sajūtu.
Tēvam cita ģimene, spēj vien atsūtīt draugos vēstuli reizi gadā - priecīgus svētkus, meitiņ - un ar to arī viss beidzas.
Tas, ka man 24.12. ir vārda diena situāciju nemaz neuzlabo. Neviens tāpat neapsveic - tā saucamie draugi un paziņas laikam pārāk aizņemti, lai atsūtītu sms, uzzvanītu vai kaut draugos atrakstītu kādu laba vēlējumu.
Par dāvanām nav, ko runāt - gadiem ilgi ne no viena nesaņemu neko. Pati gan savējos apdāvinu, bet neceru neko saņemt pretī, jo tāpat jau zinu, ka nebūs.
Tagad rakstot nāk virsū raudiens... Ceru, ka nevienam pārlieku neizbojāju svētku sajūtu, vienkārši sirsniņa jau kuro gadu sāp, bet nav kam to izkratīt :(