"No labas ģimenes"

Vai tiesam shis jautajums vispar ir apspriezams?

Manā gadījumā ir tā, ka puiša māte ir pārlieku reliģioza un viņa izvēlējusies sev ļoti dīvainu misiju - palīdzēt atbrīvotiem ieslodzītajiem, kas mani biedē, lai arī kontaktus ar viņu neuzturu.

No konteksta tā arī nesaprotu, kas tajā tik nenormāls? Jeb viņas izvēlētā reliģija ietver kaut ko tev nepieņemamu?

so.so Es gan saprotu autores bažas, ka drauga mamma pinas ar bijušiem noziedziniekiem. Diez vai ticība ir tā, kas uztrauc.
Nesaku, ka visi bijušie cietumnieki ir tādi, ka labāk pa gabalu, bet tā ir pilnīgi normāla reakcija no meitenes, kas ar tādiem nekontaktējas.

Ak Dievs, cik muļķīga man šķiet šī birku karināšana - normāls/nenormāls...
Pēc komentāriem rodas sajūta, ka lielākā daļa te no silta mietpilsonības rožu dārziņa.
Nu, un ko lai dara visi tie, kuriem kāds no ģimenes locekļiem ir garīgi vai fiziski slims, saistīts ar kriminālu pagātni, ir alkoholiķis vai narkomāns? Cerēt, ka sastaps cilvēku ar tādu pašu background vai arī iet un nošauties, jo tādi kropļi smalkajām NORMĀLAJĀM dāmām nav vajadzīgi?
Kaut kā naivi iedomājos, ka vissvarīgākā ir mīlestība un pats cilvēks (un bērnu ģenētiska riska gadījumā var arī adoptēt).

Manā gadījumā ir tā, ka puiša māte ir pārlieku reliģioza un viņa izvēlējusies sev ļoti dīvainu misiju - palīdzēt atbrīvotiem ieslodzītajiem, kas mani biedē, lai arī kontaktus ar viņu neuzturu.

Aha, šausmīgi dīvaini - palīdzēt cilvēkiem. Bēdz, ko kājas nes.
Ok, bez sarkasma - tev uzmācas ar to reliģiju? Bet pats galvenais - kāda ir tava puiša pārliecība šajā sakarā?

Nu, es jau situāciju nezinu, bet "palīdz" un "pinas", manuprāt, ir diezgan atšķirīgas lietas. Es nedomāju, ka viņa tur sēž un kopā kaļ noziedzīgus plānus.

Cilvēks ir jānovērtē pēc viņa paša nevis dzimtas.Slikto gēnu pārmantotājs var būt vislabākais cilvēks tāpat kā labās ģimenes luteklis - pēdējais preteklis.
Cilvēki zemapziņā meklē sakarības - labiem vecākiem - labs pēcnācējs. Dzīvē mēdz gadīties pilnīgi otrādi.

Ziniet problema nereti ir tada, kamer paaris ir divata, viss ir labi. Bet kad gimene ienak berns, atklajas brinumi jo cilveks neapzinati parnemis vecaku gimenes modeli, piemeram bernu klapesanu, psihosanu ja neklausa uz varda, visa audiznasana tikai uz sievietes pleciem jo vinjs tak esot vecis, nepalidzesana ar ikdienas darbiem - sievai jatiek ar visu gala, berna audzinasanu uzskata par izklaidi un gaida kotletes, tiras zekes un minetu, katru vakaru ;)

Sie tika sikumi, grauj attiecibas. Man ir svarigi kada vide mans virietis audzis. Es redzu, ka ir dazas ipasibas kuras mans virietis parnemis no sava teva un neteiksu, ak espar to priecajos. Agrak to nezinaju, neizpaudas, bet jo paliek vecaks jo vairak izpauzas.

Es taču saprotu, ka palīdzēšana ir laba, bet nevar jau meitenei likt ķerties ap kaklu drauga mammai, ka viņa to dara. Ne visiem cietumnieki simpatizē, ir arī cilvēki, kuriem ir bail no slimiem cilvēkiem, to mainīt var tikai pats, bet tapēc jau citi nevar skandināt, ka tas ir drausmīgi un kā tā var. Kā arī noziedzinieki gluži nav tā mīlētākā daļa tautas, ko visi atplestām rokām sagaidīs atpakaļ sadzīvē.

Ar ''pinas'' nebiju domājusi, ka kaļ noziedzīgus plānus. :D

Jā protams, tas no kādas ģimenes nāk cilvēks, ietekmē viņu. Bet nu ja divi cilvēki mīl viens otru, viņi tiks galā ar jebkurām emocionālām traumām, vai citām problēmām ko ģimene radījusi. Arī ar iemantotām rakstura īpašībām var cīnīties, tik vajag abiem to gribēt.

Nu ko tu baidies...No tā ko dara tava puiša mamma? Tev ir jābūt kopā ar savu puisi nevis viņa māti, tēvu vai omi... Ko viņš pats vispār saka par savas mātes aizraušanos?

Minka_K - draugs neatbalsta savas mātes darbošanos, tomēr viņai par to neaizrāda.
Protams, ka svarīgākais ir cilvēks, tomēr, man bail par to, ko meitenes jau iepriekš minēja - kādu iespaidu šāda vecmāmiņa atstātu uz iespējamiem mazbērniem?
Ar draugu esam kopā jau diezgan ilgi, tomēr šo faktu (ko ne tik sen uzzināju) par viņa māti ir grūti pieņemt. No malas, varbūt, liekas, ka nav nekas slikts palīdzēt cilvēkiem, bet ar to saskaroties, izskatās pavisam citādi.
Visu sarežģī tas, ka izjūtu lielu spiedienu no apkārtējiem apdomāt attiecību pārtraukšanu, taču man šīs attiecības ļoti daudz nozīmē.

Man ar savu ģimeni ir cieša saikne, tāpēc ir svarīgi, lai 2. pusītei būtu tāpat :)
Drauga vecākiem tas pat ir vēl aktuālāk nekā maniem :)

Tomēr cilvēks uztver par pašsaprotamu to ģimenes modeli, kādā ir pats audzis. Krasas atšķirības var radīt attiecību nākotnē problēmas, manuprāt.. :)

Es nesaku,ka uzreiz visi ir noraksttāmi, bet ir svarīgi zināt kāda ir otram cilvēkam ģimene un pavērot, kāda ir paša vīrieša loma. Runājot par tiem pašiem alkoholiķiem/narkomaniem. Viens centīsies darīt visu,lai neatkārtotu šīs kļūdas, bet lielākā daļa tikai novels visas problēmas uz tēvu/māti, kas ir atkarīgi un ''gēniem'', kad pašiem, neko nevēlēšanās dēļ, sākās šāda tipa problēmas.

Man ir ļoti svarīgi no kādas ģimenes nāk mans vīrietis. Esmu no, citēju ''silta mietpilsonības rožu dārziņa'', jo nevēlētos satikties ar vīrieti, kura tēvs ir slepkava vai izvarotājs vai citādi krimināls un es par to nejūtos vainīga. Ja man būtu bērns, es nevarētu viņu atstāt vienā telpā ar tādu elementu.
Ir sievietes, kurā viss vienalga, bet es sevi šajā kategorijā neietilpinu.

Tomēr cilvēks uztver par pašsaprotamu to ģimenes modeli, kādā ir pats audzis. Krasas atšķirības var radīt attiecību nākotnē problēmas, manuprāt..

Tas ir individuaali. Es piemeeram, jau no agriinajiem pusaudzju gadiem apzinaajos, ka taads gjimenes modelis kaa maniem vecaakiem ir man absoluuti nepienjemams. Probleemas ar gjimeniskumu man nekad nav bijushas, lai gan mani vecaaki visaas savaas attieciibaas to vien dariija, kaa vilka dekji uz savu pusi, pilniibaa ignoreejot otru.
Es pati uz cilveeku vecaakiem neskatos. Nesaprotu, kaapeec kaadam buutu jaaciesh savas maates vai teeva greeku deelj. Ja cilveeks ir forsh, tad kaada starpiiba, cik vinja maate dienaa izdzer. Neviens tachu peec tam nespiezj vinjai beernus uzticeet vai luugt vinju regulaari ciemos.

Pieņemu vīra vecākus ar visiem viņu tarantuliem galvās, tieši tāpat pieņem mans vīrs manu mammu un tēti. Nākam no divām pilnīgi dažādām ģimenēm, kas abiem šķiet pilnīgi ačgārni.. :)
Par iedzimtajiem niķiem, nē tas izvēli neiespaidoja, tikai deva mājienu uz kurām lietām un tēmām mazliet vairāk jāuzmanās.

Man ir svarīgi, lai cilvēks būtu no labas ģimenes, kriminālie tipi mani nesaista

Jā, un es negribētu saviem bērniem par vecvecākiem kaut kādus apšaubāmus ļautiņus, kas nodarbojušies sazin ar ko.

Jā, jā, indie, tās sievietes ir pilnīgi vienaldzīgas pret visu :D :D

Alkoholismu ģimenē neuzskatītu par šķērsli vai noteicošo vīrieša izvēlē.Cik te lasīts,lielākajai daļai meiteņu pašām tēvi nav nekādi svētie. Nez vai visas ir norakstāmas.
Ja ģimenē būtu iedzimtas garīgās slimības vai kaut kas tik nopietns,tad gan padomātu,vai gribu riskēt. Bet atkal. Cik daudzi zina savas saknes? Iespējams drauga vectēva māsa bija šizofrēniķe un tā tāda neredzamā ģimenes daļa,ko,iespējams, nekad arī nebūtu satikusi.

Protams, man ir svarīgi no kādas ģimenes nāk vīrietis, ar kuru esmu kopā un nākotnē vēlos bērnu. Neesmu droša, ka vēlētos būt kopā ar cilvēku no noziedznieku ģimenes vai ģimenes, kurā ir cilvēki ar iedzimtām slimībām. Adopcija nav opcija, kuru savā dzīvē pieļauju.
Arī reliģiskie fanāti mani dara ļoti uzmanīgu.
Man nebūtu tik nozīmīgi, ja viņa ģimene būtu trūcīga vai alkoholiķi, jo tādu ģimeņu Latvijā ir ļoti daudz, bet ne visas to atvases iet pa vecāku iemīto taku. Nebūtu arī tik nozīmīgas radu dīvainības, ja vien vīrietis ir spējīgs viņus nolikt pie vietas un šīs dīvainības neietekmē mūsu dzīvi.

Tam ir nozīme, kad cilvēki apprecas un audzina bērnus, jo tie būs bērna radi un vecvecāki. Un, protams, minētais pārmantotais ģimenes modelis.