Kopā būšanas gadadiena.

Uztaisītu pati pārsteigumu un neapvainotos. Viena lieta ir kad cilvēks aizmirst otra ja vnk katru gadu noignorētu , tad arī varētu pūsties. A kā Tu zini , ka viņš netaisa Tev slepeno pārsteigumu pstiesībā :p

Zinu, jo šī diena, diemžēl, jau pagājusi :(

Es viņam neatgādināju, lai gan pārsteigumu (dāvanu) biju sagatavojusi.

Gan jau sākumā sevī apvainotos, bet pēc tam kaut kā mēģinātu viņam to atgādināt. Uzrīkotu pati pārsteigumu. Piemēram, manam draugam ar datumiem vispār ir švaki, tāpēc nesaskatu milzīgu bēdu. Bet, kā jau teicu, iekšējs aizvainojums jau kaut kāds būtu. Bet neietu jau drāmu taisīt.

un ko viņš teica,kad Tu viņu apsveici? Kā aizbildinājās?

Tu viņam to dāvanu pasniedzi?

Nē, meitenes - nepasniedzu.

Šo komentāru biju pievienojusi pāris nedēļas pirms mūsu gadadienas. Citā diskusijā.

Nekad neesmu sevi lielījusi, bet.. esmu ļoti saimnieciska, ārkārtīgi rūpējos par savu izskatu , gudra, skaista, vienmēr vīrietis mājās tiek sagaidīt ar gardām vakariņām, tīru māju, lieliskas attiecības ar drauga vecākiem, kuri bieži nāk ciemos... vienmēr par visu padomāju, ja vajag pati var ieskrūvēt spuldzīti, saskrūvēt skapīšus. Asaras acīs, jo grūti tālāk turpināt - esam kopā gandrīz 4gadus, no sākuma viss skaisti, ideāli, bet tagad... Viņam rodas aizvainojums, ja kādreiz palūdzu viņam piekārtot māju, nomazgāt traukus, vai tikai savas netīrās zeķes aiznest tur, kur tām jābūt. Es tiešām sāku justies IZMATOTA, nemīlēta. Nespēju iedomāties CIK laimīga būtu, ja mans vīrietis kādreiz pagatavotu man brokastis, vai elementāri nomazgātu pēc maltītes traukus, un ziedi - par to laikam varu tikai sapņot. Sāpīgi skatīties kā citas meitenes lielās "facebook" , "twitterī" ar to, kā viņas lutina viņu mīļotie :( un esmu pārāk vāja, lai spertu pirmo soli un aizietu ...

Mans par laimi mūsu īpašo datumu atceras, jo tas ir 18.novembris. Jau 9.gads ripo, tā, ka nevar neatcerēties.

Nu jā, daudziem vīriešiem ar datumiem švaki, mans joprojām nevar iegaumēt manu vārda dienu:D

Nākošgad jau laicīgi dod viņam mājienus, lai sāk gatavoties:D

Neuzskatu,ka šī iemesla dēļ ir jāšķirās!
Lai gan tagad jūs abi esat vienā maisā bāžami- tu taču viņu arī neapsveici!

Un kāpēc? Dāvanu nopirki, bet neatdevi...

Šobrīd es laikam tikai priecātos - kopā esam jau tik ilgi, ka šī diena vairs neraisa nekādas lielās emocijas.
Bet kā noprotu, tev ir savādākas izjūtas un ir vēlme atzīmēt. Varbūt nosviniet to kādā citā dienā, nav jau obligāti jābūt tieši tai konkrētai dienai? Un vīrieši bieži aizmirst svarīgos datumus, tā vienkārši notiek.

Nu jā, es arī laikam dāvanu atdotu, ja būtu nopirkusi, jo tad viņam kauns samestos un varbūt tevi pēc tam ar dāvanām apbērtu, vainas apziņas dēļ. Būtu par ko padomāt vīrietim...

Egija, tad atmet pati savu perfektumu :) un tiešā tekstā palūdz. Es tiešā tekstā palūdzu un vakar saņēmu skaistas rozes :)

Vspar neatbalstu sadu dienu svinesanas, atbalstu tikai gadadienu svinesanu pec kaazaam. ;) Bet taa jau tikai es ;)

Egija izlasot tavu komentaru ko iekopeji. Zini, tu esi veci izlutinajusi, nav sita jaizlajas veca prieksa, pie laba atri pierod. Ir labi but labai un lutinat, bet nevajag darit VISU. Kluda, liela kluda un tagad redzi sekas.

mums ari tagad rit 4 gads. Un draugs man liekas ka pat vairs neatceras datumu kad sagajam kopa. Apvainoties? Sakuma varbut, bet ne tagad, jo neuzskatam par svinamu dienu. Vairak patk tadas spontanas davaninas. Es ari daru visus tavus nosauktos darbus. Sad tad draugs tikai kaut ko izdara. Svetdidnas ritos man kafiju parasti pagatavo.

Mans draugs pat nepatur prātā savu vecāku dzimšanas dienas datumus, apvainoties par gada jubileju ..būtu tikai kašķa meklēšana.
Šie mazie organizatoriskie jautājumi, manuprāt, ir sievietes ziņā.. atgādināt savlaicīgi par radu un draugu jubilejām, gadadienām utt :)
Lai viņi vairāk koncentrējas uz naudas pelnīšanu.. :D

Kad tuvojas gadadiena vai citi svētki, es par to runāju kādu mēnesi pirms tam bezmaz vai katru dienu - kā lai vīrietis to nepamana? :D Klusēt kā partizānam un kaut ko cerēt, gaidīt ir tikai nervu bojāšana. Vajag pa tiešo: mīļais, mums xx datumā jubileja, būtu forši aizbraukt tur un tur, man patīk tādas un tādas puķes utt.

Es laikam esmu viena no retajām meitenēm, kurai šādas gadadienas (vai vēl smieklīgāk - atzīmēt katru mēnesi to datumu, kad sagāja kopā!) nešķiet nekas vērā ņemams. Ar mani ir vēl trakāk - es pat nezinu, kad mēs draugu sākām satikties. Godīgi. Zinu, ka bija pavasaris, laikam.

Ko es darītu? Neko. Dusmīga būtu tikai tādā gadījumā, ja aprecēšos un vīrs aizmirsīs kāzu jubileju.

Mēs arī esam kopā pāri 5 gadiem, un es vairs neatceros to datumu, kad sagājām kopā. Zinu to, kad apprecējāmies (:D), nu tad kāzu datumā cenšamies izrauties un vismaz aiziet uz restorānu.