arī apgūstu tagad ne to vieglāko profesiju un dažbrīd liekas, ka ir PĀRĀK daudz darāmā un ir grūti.. bet tas man nav tādēļ, ka es tikai mācos! esmu diezgan aktīva skolas sabiedriskajā dzīvē, ir ļoti daudz tieši šo pienākumu - rīkot, taisīt, domāt - tā ir mana ikdiena! skola nesastāda to lielāko daļu, bet katrā brīdī, kad kaut kas liekas tik ļoti nesavienojams es sev jautāju - kad tad, ja ne tagad? jaunības maksimālisms.. ir bijušas ļoti daudz negulētas naktis, tad es sev saku - pagulēšu vecumdienās :D viss, kas mūs nenogalina, padara stiprākus! lūk, ar šo domu katru rītu jāceļas, jo nekas nav viegli un neviens ceļš nebūs rozēm kaisīts.. tāda tā vidusskola ir un tad, kad tev šķiet, ka tev māca ko lieku, pamēģini tomēr padomāt par to, ka tu to visu mācoties, būsi zinoša un, ka tās tevi tikai papildina, jo zināšanas ir tas,ko tev NEVIENS neatņems.
jā, ir grūti .. bet motivēt sevi vajag! un nevajag pieļaut domu, ka nenoliksi kādu eksāmenu un nepabeigsi skolu, ņem grāmatu un dari visu, lai iznākums būtu pozitīvs.
viss, ko vēl varu piebilst, ir tas, ka vajag cīnīties! izaugsim, iekāpsim pieaugušo dzīvē, tur arī būs šādas situācijas un būs, iespējams, vairāk problēmu, UN TAD TU NEVARĒSI PAGRIEZTIES UN AIZIET.. būs jārisina! tāpēc radini pie šīs domas sevi jau tagad un arī tagad pēc šī principa dzīvo.
un jā.. viens ir tas, ka profesija nepatīk, bet otrs, ka tev nekas nesanāk.. kā tad īsti ir? tev vairāk nepatīk tas, ko mācies vai tu vienkārši nevari pavilkt un, ja netiec galā, tad kāpēc? ;)