Ziemassvētku vakars

Es arī šokā par to veceni. Nu bāc, nekādas cieņas pret drauga/vīra māti, ja tā var izteikties.

čāča- man vienalga kad bildina. Es netaisos baigi atzīmēt bildinājuma dienu, tāpēc vienalga, ja tas notiek svētkos. Un negribu nevienu vārdu par bildinājumu pat ieminēties, jo es nevēlos viņu uz to pamudināt, nekad par to neesmu runājusi, man tā nepatīk. Un ja sāktu teikt, lai nemēģina mani tad un tad bildināt, man jau tas izklausītos kā pamudinājums, ka to vispār gaidu. Es gribu bez tā visa teātra. Sagaidīšu, būs labi, ja nē - pats vainīgs :D

Emmanuelle,

es no austerēm nevaru paēst, bet tiesa es viņus ēdu gandrīz vienmēr tikai svaigas!!! Mums tā ir viegla uzkoda, pēc kuras prasās nopietnu maltīti :) Un par cik jūras produkti arī zivis ir ļoti viegli, tad šokolādes krēms ir vienīgais šajā kompozīcijā, kas ir trekns un pieliek punktu i maltītei :)

Man jau liekas, ka ne visos,bet daudzos gadījumos tas atkarīgs arī no attiecību stadijas, tā teikt. Piemēram, ar bijušo bijām kopā 4 gadus, bet tās bija savādākas attiecības, ja salīdzinu ar šīm. Mēs svinējām svētkus katrs pie savām ģimenēm, tā bija vairāk tāda jaunības mīlestība :D Piemēram, par kāzām gandrīz nekad nerunājām, bērnus neplānojam. Tagad, kad man ir attiecības, kurās drīz būs kāzas, ar draugu esam kā cimds ar roku un saprotu arī šeit minēto viedokli, ka grūti saprast, kā var bez sava vīrieša svinēt tik nozīmīgus svētkus. Tāpēc-katram savs tiešām. Kas vienam dīvains, citam pašsaprotams:)

Man Ziemassvētki jau kopš agras bērnības ir ģimenes kopā būšanas laiks, un es tos nespētu iedomāties citādāk. Kopš man ir nopietnas attiecības, nespētu iedomāties svētkus pavadīt šķirti ar draugu, jo arī viņš ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem manā dzīvē. Es nespētu atņemt arī viņam svētkus kopā ar ģimeni. Un tad nu mēs tā raujamies uz divām pusēm, bet tas ir tā vērts, jo arī viņa ģimene ir mana ģimene

Perfekti pateikts. Gribētos lai šādi ir visām. Es arī uzskatu tieši tāpat, vārds vārdā.

meitenes, ja jūs būtu Anny vietā, diez vai pašas negribētu saukt par veceni...
esmu dzirdējusi stāstiņus, ir, ir vecene.

kampanella- man parasti šitie te ieteikumi rodas skatoties kādu raidījumu utt.. reku skatījos kā Magonei izgāja, teicu- mani nebildini publiski.:D pasarg Dievs. es točna ļoti dusmotos.

Es tā saku,jo zinu,ka viņš domā bildināt kaut kad dzīvē...:D

Es arī šokā par to veceni. Nu bāc, nekādas cieņas pret drauga/vīra māti, ja tā var izteikties.

Man liekas, ka es viņai neveltīju šādu apzīmējumu.

Detaļās es neizplūdīšu, bet, ja vīramāte pret Tevi, Tavu vīru (attiecīgi savu dēlu) un jūsu attiecībām, būtu izturējies tā, kā tas bija mums, tad domāju, ka cieņas no Tavas puses pret šo sievieti vairs nebūtu.

Anny, žēl, ka Tev tiek liegta iespēja pavadīt svētkus tā, kā vēlies.. Bet vai vīrs nav mēģinājis mammu "nolikt pie vietas"? Tā pieaugušo cilvēku kontrolēšana taču nav normāla. Kaut gan tas laikam nav īsti labojams. Manai vecmammai arī ir tieksme kontrolēt manu tēti, kaut gan pieaudzis cilvēks ar jau lieliem bērniem. Mana mamma šausmīgi agrāk besījās par to ārā. Oma jau neko sliktu it kā nevēlējās, tikai nepārtraukti uztraucas par visiem, bet varu iedomāties, kā sievietei kaitina, ka viņas vīrs, kurš ir patstāvīgs cilvēks, tiek nepārtraukti kontrolēts.

Nu jā, ir dzirdēts par vīra mātēm - vella mātēm, bet vienalga, nedrīkst izrādīt necieņu tāpēc.
Un es nemoralizēju, es pati esmu grēkojusi šajā ziņā un ļoti to nožēloju. Es spriežu pēc savas pieredzes. Lai kādi ir otras puses vecāki, tie ir jāciena un punkts :)

čāča, mēs atkal kad skatamies kādu filmu kaut vai, kur bildina, vispār klusējam :D Nekad neesam to runājuši. Tagad sāku aizdomāties, ka varbūt tu vari brīvi par to runāt, jo zini, ka bildinās, bet es laikam nedaudz baidos, ka nebildinās un tāpēc par to nerunāju. Kaut gan nez, ir teicis, ka grib apprecēties un tieši ar mani, tuvākajā laikā.
Ai, man vienkārši nepatīk par to runāt, gribu lai tā ir 100% viņa iniciatīva un lai viņš pats sevī rod to vēlmi tā rīkoties un arī KĀ to pasniegt, nevis, ka es visu jau esmu pateikusi - kā lai bildina, kādu gredzenu gribu utt :D Tam visam, manuprāt, jānāk no vīrieša.

Anny-attaaluma attieciibas kaadreiz ir tas labaakais,ja runaajam par radiniem!!!Visu taa meerenaas devaas:)
Es piekriitu-tie noteikti ir gimenes sveetki!

A es nesaprotu, Ziemassvētki ir 3 dienas. Kur problēma vienu dienu kopā aizbraukt pie vieniem vecākiem, bet otru pie otriem?

Ak, kungs! Saprastu, ja es būtu prasījusi padomu, kā rīkoties. Mums tas liekas pilnīgi normāli, nesaprotu, kāpēc citus tas tā šokē.

Kampanella-es laikam nebuutu iztureejusi un pati bildinaatu ,peec tik daudziem gadiem kopaa!:D
Es laikam skaitos tas "nepacietiigais" tips,ja iet runa par preceesanos.Laikam izaicinu viiriesus spert to soli taa aatri-daudz nedomaajot:D

raccoon, viss ok, katram savs modelis, nevajag cepties, vienkārši brīnos, ka tā var būt. Bet sliecos piekrist Lienei, ka tas atkarīgs - kādas ir attiecības. Citām jau tās attiecības nav tik nopietnas un ir tāds tusiņa variants, kad nedomā ne par ģimeni, ne bērniem vēl. Es jau nedaudz piemirsu, ka es te tāda veca esmu un, ka te ir arī 19,20 gadnieces, kam vēl nav tik nopietnas attiecības un ģimene ir tikai vecāki un radnieki , vēl netiek domāts par savu potenciālo ģimeni.

Atvainojos, ka pateicu par to atsevišķo svinēšanu, nedomāju, ka tā nu ņems un piesiesies tieši tam, līdz ar to tēma ir aizgājusi sviestā. Un te daža laba mani mēģina sagruzīt un iestāstīt, cik tas ir slikti, ka tā nevar, lai gan man pašai iebildumu nav.
Turklāt tīri fiziski tas nebūtu iespējams, jo 24. svinēsim manu vecāku mājā, 25. brauksim pie vecvecākiem, bet 26. pie citiem radiem, manam draugam ir līdzīgi, tuklāt mums tas viss notiek dažādās Latvijas malās.
Vispār es nesaprotu, kāpēc man kaut kas jāpaskaidro :D

Kad būs bērns, tad domāsim. Tagad bērna nav un nedomāju, ka drīzumā būs. Tāpēc mums šobrīd nav aktuāli domāt, ''kā būs, kad būs bērns''.
Ai, es neredzu jēgu arī šobrīd kasīties. Nesaprotu, kāpēc vajag nostādīt vienu modeli kā pareizo, pēc kura visām vajadzētu vadīties un ja pēc tā nevadās, tad - kā tā var? Katrs kā vēlas, tā svin.

Citām jau tās attiecības nav tik nopietnas un ir tāds tusiņa variants, kad nedomā ne par ģimeni, ne bērniem vēl. Es jau nedaudz piemirsu, ka es te tāda veca esmu un, ka te ir arī 19,20 gadnieces, kam vēl nav tik nopietnas attiecības un ģimene ir tikai vecāki un radnieki , vēl netiek domāts par savu potenciālo ģimeni.

Jā, man tieši tā arī ir, uzminēji (sarkasms)! Jo vispār pastāv tikai divas iespējas- ja ir labas attiecības, tad visi svētki jāsvin kopā, bet, ja nesvin kopā, tad attiecības ir galīgi garām un tusiņa variants. Tiešām nožēloju, ka kaut ko pateici, ar tādu pozitīvismu to ierakstīju, tagad jūtos, ka mani mēģina sagruzīt kā totālu l;uzeri ar sliktām attiecībām.
Bet galvenais, ka es pati zinui, kā ir.

Tradīcija mūža garumā- kāds ar kādu noteikti sastrīdas! Tāpēc pagājušā gadā bija mani ideālie Ziemassvētki kopā ar mīļoto un viss. Svētku vakariņas, sveces,eglīte un galvenais tā miera sajūta, tiešām kluss Ziemassvētku vakars. Tāpēc saprotu Anny,kas negrib to ļembastu.Tas nav katoļu garā,protams,bet var saprast arī vīra māti-tā viņi darījuši visu mūžu. Laikam jāiemācās distancēties un iekšēji izjust mieru svētkos.

Mums ir tādi stilizētie Ziemassvētki. Visi radi ierodas 23 decembrī, salasās diezgan liels pulciņš.. Tad sākas gardumu gatavošana un nepieciešamo mantu vākšana, jo laika gaitā ir izveidojusies tradīcija Ziemassvētkus svinēt mežā. :)

Ziemassvētku rītā dodamies uz mežu, kur tā vidū atrodas ezers, izvēlamies eglīti, ko rotāt un pamazām iekārtojamies vakara pasēdēšanai, kas parasti izvēršas pamatīgos priekos, ar dziedāšanu, slidošanu un apdāvināšanos..

Ehh, īstenībā varētu daudz un dikti raxtīt, jo ar nepacietību gaidu, kad beidzot atkal varēšu izbaudīt to burvīgo atmosfēru, kas valda gadu no gada.. :)

Lapin, izklausās ļoti jauki :)