Kad dzīvoju ar vecākiem, man pāris mājas tālāk bija Fēnikss. Es dzīvoju privātmājā. Un ir bijušas reizes, kad nāk klauvēties sadzērušies, jaucot manu māju ar Fēniksu...
Parasti tētis vai draugs vēra vaļā un dzina prom, un vienmēr arī aizvācās... Bet no tā man nav tik traki bail, man bail paliek tad, kad kāds fotografē manu māju (man māja nav īpaša - tāda pati kā pārējas uz ielas), vai arī no ielas stāv cilvēki skatās un kaut ko bubina.
Pirms kādiem 4 gadiem, mums regulāri brauca policija, jo pāri ielai no dzīvokļiem kaut kāda dzērāja sauca viņus, ka viņai traucējot gulēt.. (vienā ielas pusē dzīvokļi - otrā privātmājas) Man vecāku mājās ir liels suns, bet viņš rej tikai kad kāds nāk tuvumā - nu pavisam pie mājas nevis garāmejot , un salīdzinot ar citiem ir kluss. Sieviete zvanīja reizes 5 vismaz....
Divas reizes atbraucot vēlu mājās esam pieķēruši nākam ar maisiņu pie sētas, gribēja sunim ko iebarot un draudēja nogalināt. Otrajā reizē es neatbraucu ar vecākiem, bet ar savu draugu ( no ballītes - manāmi iereibusi) nu emocijas ņēma savu, iegāju mājā pēc beisbola nūjas un dusmīga piegāju klāt un pateicu krieviski ja kaut reizi viņa domā nākt šeit vēl, tad papirms, lai izsauc ātros un ka ar mani joki mazi. Kopš tās reizes nav zvanījusi ne miličiem, ne nākusi.