Sveikas, meitenes! Nezinu, ko iesākt, tpc meklēju jūsu padomus!
Protams, attiecības!
Ar puisi kopā esam nu jau aptuveni divus ar pusi gadus. Sākums kā pasaka. Viss mainījās brīdī, kad puisis, kuru biju atbalstījusi un motivējusi, lai skaisti pabeigtu vidusskolu, izdomāja iestāties agustskolā. Negaidīti, pārsteidzoši, viss notika tik ātri... es protams priecājos un lepojos ar viņu!
Pirmās nedēļas(aptuveni 2) bija jaukas - sms un zvani katru vakaru.. ar laiku zvani un ziņas kļuva arvien retākas. Aatikāmies brīvdienu vakaros - 5dienās un 6dienās. Pa dienu viņam darbi savā saimniecībā.
Pēdējā laikā mēs praktiski nesazinamies nemaz. Begribas uzmākties, jo zinu, ka jāmācās daudz. Bet gaidu, bieži..
Uz jautăjumu kăpēc nezvana vai neraksta atbilde viena - pārāk daudz dažādu darbu un mācību, nepietiekot laika. Tai pat laikā vakaros atrod laiku saviem jaunajiem draugiem, draudzenēm un ballītēm.
Nezinu ko darīt, sola ka ziemassvētku brīvdienas veltīs man! Bet grūti noticēt kkam tādam vairs.. ir dienas, kad jūtu, ka jāgaida, ka būs labi. Bet šad un tad gribas visam atmest ar roku un aiziet! Grūti.
Vai vērts cīnīties un paciesties?
6
