Pat, ja tur ir meitas un tēva attiecības, kāda tam nozīme, ja viņi jūtas labi? Visvairāk tracina provinciālā domāšana un tas, ka vienmēr atrodās kāds, kam ir tik svarīga citu dzīve. Paturpinot par attiecību modeļiem - tēva un meitas attiecības vispār, manuprāt, ir ļoti izplatīts modelis(protams, ja tēva prototips ir tāds) un tur vecums ir sekundārs, vairāk runa ir par darbībam.
Par kāzām - ne visiem tas ir pats primārais, ne visiem tas ir pirmais mērķis, ja tu spried pēc tā, tas ir viens, bet tā mēraukla katram ir cita. Mēs katrs kaut ko meklējam otrā. 50 gadnieks varbūt meklē to enerģiju, jaunību, jā, iespējams, jaunā sieviete meklē materiālu labklājību, stabilitāti, nosvērtu domāšanu. Un, kāpēc mums jāšausminās par to, ja viņiem tas der? Acīmredzot šī mijiedarbība viņus apmierina. Viņiem problēmu ar to nav. Kā ar tevi?