Vīrietis

Arī vīrietis ir cilvēks, kurš var raudāt. Kā uztveru? Man sāp, ka man mīļš cilvēks jūtas tik slikti.

Manējam parasti nobirst pa kādai asarai, skatoties kādu aizkustinošu filmu, bet viņš protams cenšas izlikties, ka acī kaut kas ticis iekšā. :) Tā jau ikdienā neraud

Ja raud, tad raudu līdzi. Bieži tas nenotiek, ir bijusi viena reize, kad viņš stipri sastrīdējās ar savu onkuli un ļoti pārdzīvoja, un vēl pāris reizes ir apraudājies no tā, ka es raudu. :)

Arī vīrietis ir cilvēks, kurš var raudāt. Kā uztveru? Man sāp, ka man mīļš cilvēks jūtas tik slikti.

+++

Neesmu manījusi savus vīriešus raudam, tikai asaras birdinot ļoti tuva cilvēka bērēs un/vai pārdomu brīdī pēc uzzināšanas par nāvi.

Un to uztveru pilnīgi normāli, pati esmu tādos brīžos izraudājusi acis.

Savējo jau mēnesi mēģinu pamest, bet viss beidzas tikai ar asaru pūdiem.

Raud ikreiz, kad mani jāpavada uz lidostu vai pašam jābrauc. Arī tad, kad ieminos par šķiršanos ir milzīgi asaru plūdi. Citādās situācijās vēl neesmu manījusi.

Uzskatu, ka ir tikai normāli, ja vīrietis raud! Arī vīrieši ir cilvēki, kam ir emocija un jūtas!
Ja manējis raud, tad tam ir ļoti nopietns iemesls.

Arī vīrietis ir cilvēks, kurš var raudāt. Kā uztveru? Man sāp, ka man mīļš cilvēks jūtas tik slikti.

+
Raudu līdzi.
Prieka asarām arī jāraud līdzi.

Tas ir pilnīgi normāli. Visi esam tikai cilvēki. Galvenais, lai viņš neraud biežāk nekā es :D

Tāda raudāšana ir bijusi kādas 2x šo 4 gadu laikā, bet vēl nesen, skatoties Beverlihilzu, kur Radžs nomira un Aivija ienāca palātā, draugs mani apķēra un ilgi nelaida vaļā un tādas jokainas acis bija. teica,ka nezinot,ko darītu,ja ar mani kas notiktu.
Bet tādas bimbošanas balsī mūsu mājā, īsti nenotiek..vismaz ne no viņa puses.:D es gan reizēm paņaudu,kad visa planēta mani apbižo:D

Savējo neesmu redzējusi raudam. Ja kādreiz ko tādu piedzīvošu, tad laikam būs noticis kaut kas ļoti, ļoti....
Bet te par tām bēdu asarām vairāk raksta. Esmu divas reizes piedzīvojusi, ka pieauguši vīrieši raud no saviļņojuma. Divu dažādu draudzeņu kāzās, paskatoties uz līgavu tēviem- tādiem lieliem, nopietniem onkām - tik ļoti aizkustināja, ka viņi slaucīja acis, kad viņu mīļās meitiņas teica jā-vārdu.... protams, toreiz no tā aizkustinājuma pašai parāva uz pinkšķi... :D
Raudoši vīrieši manās acīs nezaudē savu vīrišķību, ja vien tā raudāšana nav par katru sīkumu. Jāpiekrīt Fanijai- galvenais, lai neraud vairāk par mani :D

Ir gadījies, ka nobirdina kādu asaru, bet tiešām, tad tam ir kāds ļoti nopietns iemesls... Uztveru to pavisam normāli, citreiz pat liekas, ka varētu tie vīrieši pat nedaudz vairāk raudāt, lai viss nav jātur sevī.