kārtība mājās?

Man arī mamma mācīja, ka vienmēr visam jābūt savās vietās, jābūt kārtībai, bet es jau no bērnības neesmu īpaši pedantiska.
Kā bērnībā man ik pa laikam mētājās mantas tur, kur pagadās, tā vēl šodien ir.

Parasti māju kārtoju 1x nedēļā, (parasti 7dienā), pa nedēļu var būt liels bardaks, bet 7dienā man māja būs kārtīga. :D

Esmu vienmēr bijusi kārtības mīle. Brīžiem pašai kaitina, ka esmu pedante.
Brālis ar māsu to izmantoja :D vienmēr visu darīju viņu vietā. Tagad - brālis nav mainījies, sieva kārto māju.
Šajā jautājumā man būs aktuāli, kad māsa sāks patstāvīgu dzīvi :D Jo man arī interesē vai cilvēki mainās? Vai ar gariem zobiem to dara, kad pieauguši, jo neviens cits jau to nedarīs viņu vietā...

Man pat nav svarīgi, lai viss būtu perfekti kārtīgs, viss savās vietās utt., galvenais, lai būtu tīrs. Tā kā bērns ir mājās un ir dikti aktīvs, varat iedomāties, kāda tīrība un kārtība valda. :D neesmu perfekcioniste un tāda perfekta kārtība nav man, drīzāk mājīgumu rada maza nekārtība. Nē, mainījusies neesmu šajā ziņā, kārtoju tad, kad uznāk, bet tad arī perfekti, līdz pēdējam notrauktajam puteklītim, ikdienā tādus lielos uzkopšanas darbus pārsvara veicu, nu, trauki, grīdas, samestās drēbes uz krēsla sašķiroju, ko skapī, ko veļas grozā un tā. :)

Man vienmēr ir mācīts, ka māja ir jākārto un jābūt daudz maz kārtīgai, bet nedēļas nogalē parasti taisījām lielo kārtošanu.

Tagad ir tā, ka man patīk kārtība, labprāt gribētu, lai dzīvoklis katru dienu izlaizīts, bet man nesanāk :) es nevaru katru lietu nolikt, kur paņēmu uzreiz :D bet tā ik pārdienas vismaz cenšos piekārtot, sestdienā kārtoju vēl kārtīgāk. kad nāk ciemiņi tad izlaizu :D

sausais atlikums-gribētu būt kārtīgāka.

Agrāk mājās bija bardaks, un viss mētājās kur pagadās...

kā dzīvoju viena, tā man mājās ir kārtība... :)
kādu dienu varbūt kko nometu kkur, ja vēlu esmu mājās un nav laika, bet pa lielam, viss ir skaisti satīrīts un savās vietās! :)

Tad, kad ir saspringts grafiks skola, mājas, darbs tad gan sanāk padzīvot bardakā :D vislielākais bardaks ir sienas skapī.
bet tā parasti sanāk 1x nedēļā visu kārtīgi iztīrīt un sakārtot :)

var mainīties :D bet nu tā nekārtība laužas uz āru :D

Man mājās pie vecākiem pa nedēļu bija bardaks, svētdien visu savāc. Bet tad es sāku dzīvot ar pedantu kopā un man nav izvēles, visam katru dienu jābūt pedantiski kārtībā un tīram, tas mani ir normāli izaudzinājis un esmu pārņēmusi šo stiķi, jo nu jau nekārtībā jūtos nekomfortabli, arī darbā.
ā un jā, citreiz dzīvoklī ir tāda vēsa sajūta, jo viss ir tā iekārtots kā viesnīcā, ka nevienu personīgo mantu neredz, nu tā, tas gan mani mazliet nomāc. Mazliet situāciju uzlaboju saliekot bilžu rāmīšus, bet tas arī viss.

un vēl jā man skapī drēbes pa krāsām, viss smuki salocīts, tieši vakar ar kolēģiem runājām par šo tēmu un visas teica, ka šāda kārtība man ir līdz bērnu ienākšanai mājās :D es ceru, ka tā nebūs :D

Parasti māju kārtoju 1x nedēļā, (parasti 7dienā), pa nedēļu var būt liels bardaks, bet 7dienā man māja būs kārtīga.

man tas pats, bet reali, kuram gan ir laiks katru dienu kartot maaju, atnakot no darba vienigais ko gribas ir atpuusties :)

Es vienmēr esmu bijusi kartīga, jau no bērnības. Speciāli nekas mācīts netika, pieņēmu to kā labu paraugu, jo vecmamma un mamma arī ir ļoti kārtīgas. Man pat šķiet, ka es neprotu aizjaukt istabu, vienmēr zinu, kur man kas stāv un nepatīk, ja kaut kas nav nolikts vietā.

Man ir radoša nekārtība.

Man patīk kārtība un tīrība, tāpēc lielākoties manā dzīvesvietā valda kārtība. Reizēm mēdz būt neliela nekārtība, bet nu tāda, ko piecās minūtēs var sakopt. Vienīgi tīrīšanas darbus es labprātāk veicu vienatnē un tad, kad ir iedvesma.

Par šo runājot, man manna allaž teikusi - "mājai jābūt kārtīgai,tu taču esi meitene",jo pati ir nereālākā pedante. Manuprāt, tieši tāpēc manī ir tāda kā pretreakcija - kārtību nevaru ciest, man obligāti ir jābūt tam "savam" bardakam, jo, dīvainā kārtā, ja viss ir kārtīgi sakārtots, nekad neko nevaru atrast. Ja lietas stāv "pa savam" - visu atrodu momentāli :D Protams, esmu PAR tīru vidi un neesmu jau nekāda hoarder vai kas tamlīdzīgs, bet esmu pilnīgi PRET absolūtu kārtību.

Jēziņ, *mamma

Kaadreiz dziivoju ar maasu vienaa istabaa, vinja bija baigais pedants, es pedantisma izmatotaaja :D Respektiivi, es taisiiju bardaku, vinja savaaca, ljoti izdeviigi!
Tagad, kad dziivojam atsevischi (katrai sava dziive), tad vien naakaas pashai ruupeeties par kaartiibu maajaas. Sanjemos un daru, jo zinu, ka neviens cits to manaa vietaa nedariis :) Lai teiktu, ka ar gariem zobiem...nee! driizaak man uznaak taadi kaa iedvesmas un padantisma vilnji!

Man vienmēr tika mācīts,ka gulta jāsaklāj, ja pagulēts, drēbēm sava vieta, un tā....
Kā ur tagad? es vados tikai pēc savām izjūtām. ja negribu, gultu es neklāju. atnāku mājās un ieveļos atpakaļ gultā, kur varu pavadīt visu vakaru. Ja māja ir netīra, tad es par katrām varītēm necenšos iztīrīt,jo TĀ VAJAG. es tīru,kad mani ir luste Ja es negribu, tad es netīru, ja gribu, tad tīru..
ja pēc darba es jūtos,kā pēdējā draza, samīcīta, izmocīta un netīra, tad manis pēc kaut vai tornado (melnbalts, pūkains un ar asti) var būt pārgājis pāri visam dzīvoklim un mani tas nesatrauks.

Man arī mama visu laiku ir teiktusi, ka kārtībai jābūt un lika kārtos savu istabu. Bet kaut kā tā kārtibas mānija man nav "pielipusi" :D

mājai jābūt kārtīgai,tu taču esi meitene

mana rī šitas tika skaitīts rītā, vakarā. Izskatās,ka man nepielēca un galvenais mājas tīrītājs ir draugs.
Mums abiem tā ir labi.

Māju es tīru 2 reizes nedēļā. Gultu es neklāju, jo, kad ceļos, vīrs vēl paliek gulēt. Viņš neklāj :D

Tiklīdz kā ''ieguvu'' pašai savu istabu sāku tīrīt un kārtot un netikai savu istabu ,bet visu dzīvokli.Un nē īsti mamma man nav likusi vākt un tīrīt ,bet tas jau man liekas automātiski aiziet tā kārtošanas.Ko gan tas liecina par cilvēku dzīvojot bardakā?!Zinu ari cilvēkus, kam patīk 'savs' haoss.Bet esmu izteikta pedente it īpaši kad tgd pati esmu mamma.