Pārlieku liela emocionalitāte

2573

Reģ: 14.08.2013

Sveikas,meitenes!

Nedaudz pastāstīšu par savu problēmu. Lieta tāda,ka esmu par daudz emocionāla. Kā kāds pasaka kādu stingrāku vai asāku vārdu,man momentā acīs riešas asaras,kaklā kamols un es vairs nespēju parunāt. Daudz reizes nācies neizrunāt dažādas lietas,pārpratumus,jo es pat tīri fiziski nevaru parunāt. Balss asaru dēļ sāk tā kā raustīties,es tā kā aizrijos. Ir tik daudz ko teikt dažādās konfliktsituācijās,man gribas aizstāvēt savu viedokli,bet kā kāds asāks vārds,tā man nāk raudiens un es nespēju parunāt.
Vai kādai vēl ir tāda situācija? Kā ar to cīnīties? Kāds varētu būt iemesls tādai pārlieku lielai emocionalitātei?

11.12.2013 22:07 |

Iena

495

Reģ: 16.11.2013

Nu tā ir drīzāk pārlieku liela jūtība.

Emocionālam cilvēkam muti tādās situācijās neaizbāzt...
Es cērtu durvis, kliedzu, salaužu priekšmetus, raudu, lamājos. Bet ne jau klusēju..

11.12.2013 22:12 |

Yuna

243

Reģ: 07.09.2013

Arī es pēc dabas esmu ļoti emocionāla, katru nieku ņemu pie sirds. Nav ne jausmas, kā ar to cīnīties, kautkā cenšos sevi pārvarētu un vismaz citu priekšā to neizrādīt. Ja kreņķis ir, tad vēlāk mājās to visu "izlaižu" ārā, tad paliek vieglāk. ;)

11.12.2013 22:12 |

Iena

495

Reģ: 16.11.2013

Vai kā manas istabas durvis kādreiz cieta, vaiii... nabaga durvis :D

11.12.2013 22:13 |

Yuna

243

Reģ: 07.09.2013

Iena :D

11.12.2013 22:16 |

Žizele2

752

Reģ: 30.05.2013

Manuprāt, varētu palīdzēt aktiermeistarības klases, nevis meistarības ziņā, bet gan tajā, ka izspēlējot etīdes tu varētu sākt atvērties, zinot, ka tā nav patiesa situācija un tu varētu mācīties kontrolēt pār savām emocijām.

11.12.2013 22:16 |

Iena

495

Reģ: 16.11.2013

Yuna jā es kā sastrīdējos tā cirtu durvis. Tā riktīgi.

11.12.2013 22:19 |

Azalea

2573

Reģ: 14.08.2013

Vot,jā,pārlieku liela jūtība un nespēja kontrolēt emocijas,laikam tā būtu pareizāk to visu nosaukt.
Yuna,ak,kā es priecātos,ja to kreņķi vai aizvainojumu varētu mazliet paglabāt sevī un vēlāk izlādēt vienatnē,bet diemžēl tas viss momentāli pret manu gribu spraucas ārā.

11.12.2013 22:24 |

čāča

11698

Reģ: 29.11.2012

Kad jaunaaka biju, tad jebkursh vaards ar paceltu balsi manii izraisiija asaras. Atceros,ka teetis pie galda man aizraadiija,ka matus vajag savaakt, jo shkjiivii karaas un es saaku bimbot. Un taa par visu. Tad beigaas jau vinjsh neko man neteica vairs, jo nezinaaja kaa apieties ar mani:D
Tas ir paargaajis.

11.12.2013 22:27 |

lullaby

633

Reģ: 29.01.2009

O jā, man arī tā bija... par visu ko varēju sākt raudāt un nespēju tur neko padarīt. Tagad... tagad ir labāk. Laikam jau bija situācijas, kurās vienkārši vajadzēja savākties un tad arī iemācījos savas emocijas drusku kontrolēt. Tā teikt - pieaugu :D

11.12.2013 22:41 |

buuuuu

10816

Reģ: 29.01.2009

Iena, tas jau vairaak uz psihismu nevis emocionalitaati :D

11.12.2013 22:45 |

Teletūbijs

710

Reģ: 16.04.2013

Gadi?

11.12.2013 22:48 |

krista21

9169

Reģ: 23.02.2012

Trenneejies pie spogulja kaa teikt pretii. Paluudz draudzenei, maasai, lai paliidz izspeeleet tev taadas situaacijas dziivee.
Iena Vispaar tas nav smiekliigi, pie taa ir jaastraadaa. Man pashai ir biezji veelme salauzt kaadu kreeslu, bet gadiem ejot, esmu iemaaciijusies emocijas apvaldiit taa, lai neciestu ne cilveeki, ne meebeles un izlaist aaraa civilizeetaakaa veidaa. Tas ljoti pozitiivi ir ietekmeejis manu dziivi un manas attieciibas ar apkaarteejiem, jo neviens psihos tuvumaa negrib.

11.12.2013 22:51 |

amons

536

Reģ: 24.02.2013

12 un tikko sākās pubertitāte.

11.12.2013 22:51 |

amons

536

Reģ: 24.02.2013

tā bija atbilde teletūbijam.

11.12.2013 22:53 |

Iena

495

Reģ: 16.11.2013

buuuuu nu ne gluži
krista es pārspīlēju

katrā ziņā lamāties es nekad nepārstāšu, tas ir skaidrs

11.12.2013 22:55 |

Iena

495

Reģ: 16.11.2013

Nū emocionāli cilvēki ir traki tas skaidrs. neko nevar darīt, ja gribās reizēm kādu šķīvi pret sienu sviest, tāda ir emocionāla cilvēka daba. tāpēc jau ir aktieru un citi mākslinieku vides kur iespējams normālā veidā dzīvot.

11.12.2013 22:58 |

Azalea

2573

Reģ: 14.08.2013

Es gan nedomāju,ka šajā situācijā vecums būtu nozīmigs,jo apkārtējie(vienaudži) nav tik nenoturīgi emocionālā ziņā.
Nedomāju,ka tev,amons,ar saviem 12 vajadzētu spamot svešās diskusijās...

11.12.2013 23:02 |