Neko jau neizdarīja, jā, nepilnas ģimenes jau ir norma
Kopš kura laika sievietei ir nepieciešams vīrietis blakus, lai drīkstētu taisīt bērnus? Ja mums nevajag vīrieti, lai strādātu, ja mums nevajag vīrieti, lai dzīvotu - lai taisītu remontu - lai būtu laimīgas - lai funkcionētu - lai justos pašpārliecinātas - kādēļ, lai sievietei OBLIGĀTI būtu vajadzīgs vecis pie sāniem bērna audzināšanas procesā? Ja sieviete negrib bērnus - tas ir normāli; ja sieviete grib bērnus - tas ir normāli; ja vīrietis grib bērnus - tas ir normāli; ja viņš negrib bērnus - tas atkal ir normāli. Un nav svarīgi kā viņi grib - kopā vai šķirti, galvenais, lai bērns ir gribēts un lai tas tiktu mīlēts.
Par pašu Magoni - daudz neesmu skatījusies, taču cik esmu redzējusi - pilnīgi NORMĀLA lauku sieviete. PAti var pļavu izpļaut, zin kā putru novārīt, kā govi izslaukt; divus teikumus loģiski ar var salikt. Pilsētas dzīves materiālisms pa ausīm ārā negāžas un sieviešu tiesības ar nedeklamē - pietiek viņai ar to, kas viņai ir, jo to atzīst par labu esam. Tādeļ viņa liekas naiva, bet īstenībā - viņai ir visas iespējas būt laimīgākai kā mums visām cosmietēm kopā ņemot. Jo viņai nav ambīcijas no kosmosa. Viņa grib dzīvi nodzīvot un čupu mazbērniņus audzināt. Ar to dziļo domu, ka viņas mīlestība dzīvē tiks novērtēta. Viņa ir ne tik daudz naiva, kā savām dzīves prasībām atbilstoši pieticīga. Un, kas gan tur slikts, ka visas nepasūta lupatas no asos un nemētājas Rīgas klubos piektdienas vakaros pa taisno no sēdoša biroja darba?
Un, kas attiecas uz bērna vidi - tad, nu es gan nezinu, cik tur laukos daudz tādu bērnu, kam svarīgi, kur tavas bikses pirktas. Tā domājam mēs, kuru domāšana no visām pusēm ir sačakarēta līdz nelabumam. Laukos dzīve ir savādāka - svaigais gaiss un pļavas bērna smadzenēm ļauj funkcionēt tālāk par "cik tev vecāki pelna". Viņi, pirmkārt, ir bērni un visi savu bērnību arī izdzīvo, kamēr 10 gadīgās Rīgā zog kosmētiku mammai un pārdod nevainību Pēter-onkulim.