Ko jūs darītu tādā situācijā,kad būtu izdarījušas otram ko nelāgu, pateikušas un mazliet mēli patrinušas aiz muguras cilvēkam, bet sirdsapziņa dikti moka. Ar pašu cilvēku nekontaktējos,bet sanāca aprunāt aiz muguras,ko ļoti nožēloju un vēlētos piedošanu. Ko jūs darītu tādā situācijā?
Ja tavi pateiktie vārdi (aprunāšana) ir nākusi par sliktu konkrētam cilvēkam, tad būtu situācija jālabo! Un jālūdz arī atklāti piedošana, bez nekādiem aplinkiem.
Citādi es neizprotu konkrēto situāciju un iemeslus par sevis piedošanu... jo grauzt var tikai tad, ja patiešām ko sliktu esi izdarījusi.
DIO-man jau liekas,ka tas ir varoniigs solis-paarkaapt visam un pateikt aciis,izrunaat visu kaa ir...!Taa sajuuta ir to veerta,lai to dariitu-tas noteikti !
ja esi izdarījis otram ļaunumu, tad palūgt piedošanu ir mazākais tādā situācijā. Es nezinu kāda ir šeit patiesā situācija, bet ja sirdsapziņa atgādina par sevi, tad kaut kam ir jābūt vairāk kā aprunāšana. Par saviem vārdiem kā mans tēvs mācīja -IR Jāatbild.
Paškontrole ir jāmācās! Un Tev ir taisnība, dzīve paliek vieglāka.. es personīgi neizjūtu nekādu labsajūtu otram gāžot virsū samazgas (ko es nedaru), ja pretīm ir tāds, kas nespēj sevi savaldīt strikti pieturos pie tā, ka samazinu kontaktu.. kaut gan man apkārt nav tādu cilvēku..
954
