Smaržas bērniem

Ance, Tu man aizrādi šerpumu?
Pirms man ko aizrādi, ievēro arī pati toleranci komentāros arī citās diskusijās. ;) Es nemēdzu aizsvilties tik bieži, cik esi to atļāvusies Tu. Tā kā, šoreiz Tevis pašas aizrādījums būtu jāņem vērā.

Enmanuelle
Pilnīgi pareizi. Tā jau mums tik daudz sintētikas ir apkārt- pārtika, apģērbs , kosmētika , sadzīves ķīmija , ēku apdares materiāli , gaiss, medikamenti; nu kāpēc ir jāgrūž lieka ķīmija sev virsū?

Runaajot par meiteniiteem ,kuraam kaadi 10g.Vienmeer atceros,ka muusu mazai sarkanmatainai meiteniitei uzlika kosmeetiku fotograafeejot(vienu laiku bija modele).Man tik loti nepatika tas izskats,kaadaa vina paarveertaas-godiigi.Laikam tiesi taapeec vina ir pilniigs "dabas beerns" savos 12 tagad,jo vienmeer skataas taas bildes un saka-sausmas!!!!

Man pirmās smaržas bija kādos 6, 7 gados. Atceros pat kā izskatījās - zaļa pudelīte ar nāriņu. Bet tās bija bērnu smaržas, bez spirta sastāvā un tā smaržošanās bija vairāk simboliska, nekā tāda, ka apkārtējie tiešām to varēja just. Man gan neliekas, ka tas mani padarīja līdzīgu te dažos attēlos ieliktām meitenēm. tāpēc arī eksistē tāda lieta kā bērnu kosmētika. man liekas, krieviem ir vesela līnija - Maļenkaja feja - kur ir šampūni, vannas putas, smaržūdenis, roku krēms utt. viss mazām meitenēm.

sidze
Tie bērnu skaistumkonkursi ir drausmīgi, par laimi Latvijā nekas tāds nav populārs. Pedofīlu " wet dream".

Favel, kāds tur aizrādījums - draudzīgs ieteikums un domu apmaiņa. Nez kāpēc nelikās, ka tas komentārs bija radīts ar mērķi tevi aizskart, atšķirībā no tava. Īsti nesaprotu, par ko tavs cepiens.

Neizlasīju visus komentus, bet man ir ko teikt :-D
Manai krustmeitai ir divi gadi un viņai ir vairākas smaržas, nagu laka un lūpu balzami. Viss no bērnu kosmētikas arsenāla. Nu nav tik traģiski kā liekas, Nagu lakas var nomazgāt ar ūdeni un smaržas arī nav tik noturīgas, ka kvartālu iepriekš var just, ka mazā dāma nāk.
Un to ko neļaus, to pamēģinās arī bez vecāku klātbūtnes, pa kluso. Ja redzēs, ka mamma krāsojas, tad to visu pamēģinās, kad tiks mammas kosmētikai klāt un mamma nebūs tuvumā. Ja par to tiešām būs interese.

Morgan-es arii tiesi veel nesen to visu paarrunaaju ar Francijas draudzeni.Muusu meitenite gan bija GAP,bet nu labaak tomeer laikam ,ka viss tas ir beidzies...Man tiesaam visi sie beernu konkursi asocieejas ar kaut koo neveseliigu...tas tiesa.
Kaapeec to beerniibu tik aatri paartraukt...taaapat jau viss saakas stipri par aatru....tiek sasteigts.Liekas ,visi grib dziivi nodziivot aatraak,kaa paredzeets...

Man pirmās smaržas bija jau kādos trijos četros gados. Saucās Karlsons :-D Arī lūpu balzamiņi bija. Lūpas ar īsto lūpu krāsu man tika uzkrāsotas, kad bija jāuzstājas. Arī nagus dažreiz uzlakoja. Tas nenozīmē, ka desmit gados mālējos kā te dažas pārspīlē liekot bildes. Viss bija ok un pat prātā neienāca sākt mālēties, jo bija citas intereses, pulciņi un nodarbības.

Izteikšu savas domas arī es, kaut gan man bērnu nav un, protams, es nezinu, kā ir būt mammai.

Esmu pārliecināta, ka mani bērni ne bērnudārzā, ne pat sākumskolā, cerams, ka pat pamatskolas pirmajās klasēs nelietos nekādu kosmētiku. Priekš kam tas vajadzīgs?
Kāpēc es tā domāju? Jā, jo mani arī tā audzināja - ka bērnam ir jābūt bērnam.

Man liekas, ka pirmoreizi es skrostas uzkrāsoju, kad man bija 15 gadi. Ikdienā sāku krāsot skropstas tikai vidusskolā. Un uzskatu, ka tas man nav radījis nekādas problēmas. Tieši otrādi - es jūtos pietiekami skaista, lai arī tagad savos 26 gados atļautos iziet uz ielas vai aiziet uz darbu bez kosmētikas.

Smaržūdeni 4gadniecei nedāvinātu.
Ja ne par tēmu, tad:
Eh, izrādās, ka 13-14 gados var dāvanā saņemt pirmo skropstu tušu. Es ap to laiku jau cierēju uz savu tagadējo vīrieti un bērna tēvu, ne ar lellēm beidzu rotaļāties. :D
Pati nekad neesmu traki krāsojusies, bet ap septīto, astoto klasi jau noteikti raustīju uzacis un iekrāsoju tās viegli brūnas, lietoju nedaudz tušas. Bija arī laiks, kad krustmāte ierādīja, ka tīņu pumpas var viegli nomaskēt ar tonālo, kādu laiku to arī darīju. Līdz pietika prāta pašai saprast, ka nejau tās kādas brīnumzāles.
Es vispār neesmu ar visām rokām par krāsošanos. Ikdienā mierīgi varu iztikt bez krāsošanās un nenobīties no spoguļattēla.
Domāju, ka jāatrod zelta vidusceļš bērnu audzināšanā. Būt gan draugam, gan noteikt normas. Lai nav tā, ka bērns mierīgu sirdi vecākiem stāsta kā pīpējis zāli. Skaidrs ir tas, ka mūsdienās 16, 17 gados (vidusskolas laikā) arī ies uz diskotēku kaut uz pus nakti un neko tur nepadarīt. Bet pamatskolā gan ballītes nakts garumā nebūtu pieļaujamas.

Emmanuelle
Manuprāt dažas lietas saistībā ar sevis izdaiļošanu agrā vecumā ir neveselīgas kā fiziski tā garīgi.
Izskaistināšanās vai nu tas dažām patīk vai nē, ir tieši saistīts ar seksualitāti. Man nav skaidrs kāpēc ir vajadzība pāragri bērnus seksualizēt? Mamītei varbūt liekas ka ieveidot piecgadigai meitenītei matos lokas un uzlikt vieglu lūpu spidumiņu ir tik nevainīgi cik vien var būt, bet tas nenozīmē ka tā pat liekas garāmejošam vecim ar slimu psihi, un tas arī nenozīmē ka vecumā kad bērns pie rociņas mammītei vairs neiet, nekrāsos tās lūpiņas vel sārtākas, tikai tad meitu nosragat būs daudz grūtāk.

Toddlers & Tiaras ir lielisks piemērs-kā nevajag audzināt savas meitas!!!!!!!

Pedofīlus neuzbudina sieviešlīdzīgās, bet gan nevainīgās bērnu sejiņas.

Tieši otrādi - es jūtos pietiekami skaista, lai arī tagad savos 26 gados atļautos iziet uz ielas vai aiziet uz darbu bez kosmētikas.

Atļautos? seriously? :D

Izklausās nepareizi.

Es atceros, ka apmēram 4. klasē man ļoti gribējās pamēģināt - kā tas ir, uzkrāsot acu ēnas. Tētis redzēja, ka es ņemu no mammas pa kluso ēnas un nopirka man pašai-savas. Es biju tik laimīga, taču mans prieks ātri beidzās, jo mamma atņēma un teica, ka man tas nav vajadzīgs un, lai aizmirstu. Vēl tagad atceroties tik stulba sajūta. Man tā bija vienkārši rotaļa, izziņa, nekas vairāk.

Esmu pateicīga, ka mans tēvs vienmēr, vienmēŗ ir sapratis tādas lietas, nekad nav kliedzis tāpēc vai aizliedzis krāsot skroprstas, jo lūk man vēl nav 17 gadu vai tml. Un, paldies, viņam par to. Nē, neesmu izaugusi tāda kā bildēs. Tieši bērnībā tie ir tikai eksperimenti, atdarināšana, tas nenozīmē, ka bērns izaugs pēc noteiktas klišejas vai, ka atbalstu tos murgainos skaistumkonkursus. Ir jau tas brīdis, kas pusaudži krāsojās kā no Lienes ielas, bet tas ātri pāriet, it īpaši, ja vecāki ir paskaidrojoši, saprotoši un meklē kompromisu, nevis aizliedzot, bet parādot - kā ar mēru lietot to visu.

Daudzām te baigi grāvī-iekšā domāšana. :D
Wee, es novēlu, lai tev viss izdodas, tu būsi fantastiska mamma!
Ko dāvināt? Varbūt kādu bērnu spa? Kaut gan, šķiet, ka lv tādas nemaz nav. Slidotavas apmeklējumu? Krāsojamo grāmatu.. flomīšus? :D

Nesaprotu kāpēc 4 gadīgam bērnam smaržas? Viņai būs 0 reakcija un tas ir pavisam nevajadzīgi. Dāvanai jāiepriecina bērnu.

Winterra, paldies ! :)