Ai, ir situācijas,kad tāds likums ir vajadzīgs un ir situācijas, kad tas liekas galīgi garām.
Piemēram, tas gan bija jau pāris mēnešus atpakaļ, bet trolejbusā brauca onkulis - neteiktu,ka bomzis (drēbes nebija no tām labākajām,bet pēc bomžatņika tomēr neizskatījās). Smirdēja, bet nebija tā,ka nevarētu izturēt.
Ar vienvārdsakot, viņam netālu sēdēja sieviete - pēc skata labi saģērbusies,kopta - kas kā nenormāla vienā brīdī sāka kliegt "Kāp laukā bomzi,tu smirdi". Vārds vārdā tā. Man likās,ka tā sieviete ir absolūti neaudzināta,jo tā sākt psihot.... ārprāts. Un tad nu tas onkulis,starp viņas bļaustīšanos, izmurmināja - "man veselība tāda", no kā es nopratu, ka droši vien kādas fiziskas problēmas,kas raisa šo smaku (oda pēc urīna). Un tā jau neklausās, pat piecēlās un pienāca šim klāt,bļaujot - "kas tu nesaproti? Lasies ar visu savu smirdoņu ārā".
ĀRPRĀTS.
Bet ja runājam vispārīgi - protams,nav patīkami,ja blakus sēž smakojoša persona, bet nu... es uzskatu,ka jābūt tolerantiem. Ja tas cilvēks vienkārši sēž un neplijās virsū vai kā citādi neaizskar - man vismaz nav problēmu paciest. Ne vienmēr,bet lielākoties gan.