Kiberattiecības.

3031

Reģ: 09.09.2012

Girl said: Dad, I'm in love with a boy who is far away from me. I am in India and he lives in Alaska.

We met on a dating website, became friends on facebook, had long chats on whatsapp, he proposed to me on skype, and now we've had 2 months of relationship through Viber.

I need your blessings and good wishes, daddy.

Dad said: Wow! Really!! Then get married on twitter, have fun on
tango.

Buy your kids on e-bay, receive them through gmail.

And if you are fed up with your husband...sell him on Amazon.

09.12.2013 00:17 |

Rubia

1378

Reģ: 24.05.2013

Es kopumā ļoti fanoju par internetu tieši no komunikācijas iespēju viedokļa. Cilvēki no dažādām pasaules malām var sazināties, varam aplūkot, kā citās zemēs dzīvo, varam "iekāpt citu cilvēku kurpēs". Tas vairo globalizāciju un mazina atšķirības, padarot mūs līdzīgākus. Un nespēju vien sagaidīt, kad (ja) visa pasaule runās vienā valodā un dzīvos pēc līdzīgiem uzvedības kodiem. Aizsapņojos.
Par ko es nefanoju, tad tā ir interneta ietekme uz smadzeņu darbību. Cilvēks nav radīts uztvert tik lielu informācijas apjomu tik īsā laikā. Vienu sekundi ekrānā redzam īgnu kaķi, citu- sagruvušas mājas Sīrijā. Kas notiek smadzenēs, kad tiek uztverti tik dažādi tēli, un kā tiks izfiltrēts, kura informācija ir svarīga, un kura nē? Vai vispār kāda būs svarīga?
Un, protams, mani pārņem vieglas skumjas (un viegli smiekli) diendienā redzot šo: