Sajūtas pēc atgriešanas Latvijā

Nolaižoties Rīgā domāju,ka tūlīt metīšos zemi bučot. Sajūsma, emocijas, ka nekur nav tik labi kā Latvijā.. Tikai žēl,ka visas šīs emocijas pazuda pēc pāris nedēļām,kad apradu ar situāciju. Tagad atkal štukoju, ka jābrauc prom, darīt te nav ko, lai gan zinu,ka aplauzīšos un atkal skumšu pēc mājām. Tas ir viss, ko esmu ieguvusi no dzīvošas ārzemēs.

Apkārt dzirdu tik daudzus līdzīgus scenārijus kā Karīnai. Cilvēki sailgojas pēc mājām, atbrauc, priecājas, pierod, aplaužas, atkal grib projām..

Karīna,
Kas vainas? Kādā ziņā nav ko darīt - māc garlaicība, nav pietiekoši aizraujoša dzīve un tml.?

Emocijas lieliskas,liekas ka esi laimigakais cilveks, bet nu pec laika ja nav darba, tad nu ir ka ir.
Biju atgriezusies,likas ka viss bus labi, bet viss bija mainijies, bet ta forsa sajuta ,kad taisijos majas pilna ar ceribam.

jadoredior, Latvijas bezcerība un tukšums spiežas laukā pa visām vīlēm. Nav nekāds prieks te atrasties. Tāda mocīšanās, stress un cerība, ka varbūt kādreiz dzivosim smuki, ir līdz kaklam. Nu nedzīvosim mēs smuki. Mīļa jau tā Latvija ir, bet novēlu sev dzīvot valstī,kurā cilvēks ir dzīva būtne un prioritāte, nevis naudas iekasējamais aparāts.

Nu jā,Latvijā nav zemeņu siltumnīcas vai fabrikas,kurās lielo piķi pelnīt un apple produktus krītā paņemt.

man ir līdzīga pieredze kā Karīnai. pēc mācībām un ceļošanas pa ārzemēm, atgriesos mājās, ļoti pietrūka, domāju nu tik būs :) bet nepagāja pat gads un tik ļoti gribas kaut kur izrauties, ceļot, mācīties valodas, strādāt savā jomā pa īstam un arī algu saņemt pa īstam (nevis pieņemt, ka visiem maksā maz, tātad arī man).

Pirmos kādus 2 gadus , varbūt mazliet mazāk, katru reizi ļoti gaidīju laiku, kad varēšu paciemoties Latvijā. Bet esmu pārliecinājusies par to, ka ja ilgāk dzīvo ārzemēs, tad arī , protams, šeit sāk pamazākm izvedoties tā patstāvīgā dzīve, kur šeit ir draugi, izklaides, mācības, būtībā visa mana dzīve ir šeit. Ziemassvētkos atkal braukšu, bet nemaz tik ļoti to negribas, kā tikai dēļ radiniekiem principā. + Ja arī sākumā pirmās dienas esot Latvijā ir ļoti laba sajūta, tad man ātri vien paliek garlaicīgi, jo dodoties ,ārā sastopu visādus cilvēkus, nelaipnus pārdevējus un visādā ziņā skumjus cilvēkus, kas man liek tomēr saprast, ka nevēlos dzīvot tā pavisam atkal LV!

Nazīc kāpēc tik nicīga attieksme? Kāpēc tu iedomājies,ka cilvēks nevar būt apmierināts ar dzīvi strādājot zemeņu siltumnīcā un ,ka cilvēkam,neskatoties uz 10h darbu šampinjonu siltumnīcā, tik un tā, patiesi labāk patiks dzīve tur, ne Latvijā?. Ar ko kāds darbs LV ir labāks par darbu kādā citā valstī,vienalga kāds tas būtu?

Mnēmosine jo ir aprobežoti cilvēki, kas nezina, ka var ārzemēs darīt ko citu, ne tikai lasīt ogas un sēnes.

Latvijas bezcerība un tukšums spiežas laukā pa visām vīlēm. Nav nekāds prieks te atrasties. Tāda mocīšanās, stress un cerība, ka varbūt kādreiz dzivosim smuki, ir līdz kaklam. Nu nedzīvosim mēs smuki.

Varbūt tā nebija Latvija, uz ko atbrauci, jo man Latvijā dzīvot nav nekādas mokas un es neko negaidu no citiem.

Jutos tik drausmigi, ka pec 2 mēn. atgriezos ārzemēs - nu jau savās mājās kur jūtos vislabāk. :)

Nazīc- kāpēc pati par savu pieredzi nestāsti? :D

Es labāk strādāju kādā DHL noliktavā par tūkstoti uz rokas, jo augstus amatus es nemaz nevaretu pavilkt, no stresa viss mans organisms ir sabeigts uz ilgiem laikiem, tāpēc es varu strādāt tikai vietās bez augstas atbildības un stresa līmeņa. Latvijā ar vienkāršu darbu es daudz nepelnīšu, bet man vēl būs vecāki jāuztur kopš brīža, kad sākšu strādāt. Tā ka citas izvēles man nemaz nav.

Nu jā,Latvijā nav zemeņu siltumnīcas vai fabrikas,kurās lielo piķi pelnīt un apple produktus krītā paņemt.

Vai tad apple produkciju nav pelnījuši arī fabriku strādnieki? Vai tas pienākas tikai noteiktam cilvēku slānim.
Dzīve ir gana īsa, gribas sevi kaut kā iepriecināt.. pat, ja tas ir iphone :D Ārzemēs (protams, ne visur, bet dažās labās valstīs..) valda lielāka stabilitāte un ir drošāka sajūta ņemt ''krītā'' :)

Pati ārzemēs dzīvojusi neesmu, bet citus nenosodu! Nevar piespiest cilvēku palikt valstī, kur viņš nekad nevarēs atļauties noteiktas lietas, izklaides utt. tikai tāpēc, ka viņš tur piedzimis. Viedoklis par zemenēm un fabrikām fascinē!

pure heroine Kās tieši man būtu jāstāsta?


cormeumKur es teicu,ka nav pelnījuši?


Mnēmosine, nifnif Manam komentāram ir pavisam cita doma,kā jūtīgās dvēseles to uztver,laikam uzkāpu uz šampinjonu jūtām. :D

jā, mani diezgan tracina, ka cilvēki asociē ārzemes ar šampinjonu lauku. nu varbūt nabadzīgās lauku ģimenēs tā arī liekās, ka tā ir vienīgā lieta, ko cilvēki ārpus latvijas dara, bet sabiedrībā man apkārt ir cilvēki, kas mācās vai strādā normālu darbu normālās jomās, vienalga Latvijā vai ārzemēs.
man vispār patīk ideja, ka esam pasaules pilsoņi, bet nu nepēršos, lai nesākas visas ierastās cosmo negācijas.

Savukārt mani tracina, ka manu dzimteni Latviju asociē ar kaut kādu moku zemi.

Nu jā,Latvijā nav zemeņu siltumnīcas vai fabrikas,kurās lielo piķi pelnīt un apple produktus krītā paņemt.

nu jā, tā ir, citur zemeņu lauka strādnieks sev bez problēmām var iegādāties apple produktus, un arī ne uz krīta, bet Latvijā arī projektu vadītājs krāj datoram pusgadu. tā arī dzīvojam.