Do schools kill creativity?

Es gan taa neteiktu. Tieshi ar vecaas sisteemas pamatiem (dzejolju iezubriishanu, eseju rakstiishanu, maajasdarbiem utt) man ir vieglaak augstskolaa kaa kanaadieshiem, kuriem nekas taads nebija jaadara. Te ir daudzi, kuri nemaak pat elementaaru daliishanu veikt, lai gan vidusskolas diploms ir pilns ar izcilaam atziimeem.

Nu, manuprāt, tagad viss jau mainās uz labo pusi. Ir pietiekami daudz tehnikas kā kreatīvi darboties utt.

Kas būtu tas, ko viena persona varetu darit, lai kaut nedaudz kas mainītos?

1. kļūt par izglītības ministru (bet nabaga Ķīlim tas bēdīgi beidzās)
2. piedalīties programmā "iespējamā misija" un kļūt par CITĀDU skolotāju, labāku
3. sūtīt bērnu elitārā privātskolā

Slinkums skatīties video, bet domāju, ka nē.
Skolā tomēr ir jāiemācās lietas, kas ir novecojušas, papildus, protams, attīstot visu pārējo.

un man, piemēram, patīk, ka skolā iemāca disciplīnu, bet redz, Valdorfa skolās mācošajiem jau šķiet, ka viņi ir tāaadi mākslinieki, un sēžot skolas solā tiek ierobežoti viņi un viņu kreativitāāāte, tāpēc var mācīties guļot zemē utt.
nez kurš ļaus viņiem bankā klientua apkalpot, zemē guļot??

tās ir manas domas.

Nelaime ar kreativitaati ir taa, ka daudzi vecaaki beigaas izdomaa, ka vinju atvasiite ir kaut kaads tur indigo, briinumbeerns, ar iipashiem talantiem, kurus jaatiista un iecikleejaas tik ljoti uz to kreativitaates izkopshanu, ka beigaas cilveeks izaugot, nav speejiigs izdariit daudzas elementaaras lietas un nespeej atrast darbu, jo tak neies straadaat vietaa, kur nevar it kaa savu izcilo kreativitaati pielietot.

Kāda kreativitāte? To visu var darīt ārpus skolas.
Tas, ka bērni paliek aizvien slinkāki un izlaistāki ir skaidrs un to nevajag pieļaut. Skolās sistēma, manuprāt, ir ļoti laba. Vienīgā problēma ir bērnu attieksme.
Vienīgi, ko vajadzētu ar laiku ieviest, ir vairāk izvēles priekšmeti un kombinācijas.

57days sorry, bet tās skolu reformas bija debīlas.

Pēc manas pieredzes - pamatskola ierobežo kreativitāti, vidusskola - attīsta. Iespējams, tas tāpēc, ka pārsvarā visas jaunās skolotājas vēlas mācīt vidusskolai (izauguši) vai sākumskolai(mazi un naivi), bet ne pamatskolai (neaudzināti kretīni). Plus - ir tādas skolotājas, kurām ir kaut kas viens, kas ļoti patīk un pieņem tikai to, tāpēc arī skolēni pielāgojas. Pamatskolā, parasti, šādas skolotājas māca visus gadus, tāpēc skolēni ir pieraduši un neko radošu negrib darīt. Vidusskolā tomēr tās skolotājas mainās biežāk, tāpēc arī skolēniem ir jāpielāgojas nevis vienai skolotājai, bet vairākām - tas arī attīsta to radošumu.

Vai skolas nobeidz skolēnā radošumu... Jā. Ne vienmēr un ne visiem, bet jā, tā mēdz notikt.
Vienmēr atcerēšos savus pamatskolas gadus - skolotāja allaž visu lika darīt kā pēc grāmatas, radošas idejas viņu nekad neinteresēja; Galvenais,lai "iezubra" visu vārds vārdā kā rakstīts mācību grāmatā,kas, protams, dažreiz ir labi, bet nevienu pašu radošo uzdevumu viņas klasē (un daudzu citu tālaika skolotāju) neatceros.

Vispār tā ir arī tagad - mācos apģērba dizainu,jāšuj kolekcija -> Skolotājai visu vajag pa savam. Zīmē burtiski 100 skices, kuras, starp citu, visas būtu realizējamas, bet redz neviena VIŅAI nepatīk, jo acīm redzot tas,ko es pati šūšu un prezentēšu savā kvalifikācijas darbā,vispirms ir jāpatīk viņai un tikai pēc tam man pašai.
Kad iebildu par viņas vīziju, tā atbildēja - "tas nevienu neinteresē". Nu NAV tas normāli.

+ Piekrītu,ka vajadzētu ieviest arī vairākus izvēles priekšmetus. Ļoti patīk sistēma Anglijā un Amerikā - pats daudz maz sastādi savu stundu sarakstu ar priekšmetiem,kas saista un noderēs nākotnes profesijai.

Ļoti patīk sistēma Anglijā un Amerikā - pats daudz maz sastādi savu stundu sarakstu ar priekšmetiem,kas saista un noderēs nākotnes profesijai.

Aha, un beigaas klejo apkaart pa pasauli indiviidi, kuri izraisa visaadas kjibeles un negadiijumus tikai taapeec vien, ka izlaida skolaa fizikas pamatus. Ir redzeeti pat taadi, kuri nezina, kur iisti atrodaas aklaa zarna un aknas, jo luuk negribeejaas biologiju maaciities.

Vai skola nogalina radošumu.. Jā un nē, mēdz būt dažādi. Piekrītu, ka izglītības sistēma ir novecojusi, bet nepiekrītu, ka to ir 100% jāatjauno. Domāju, ka jauninājumus jāievieš lēnām un tiešām tur, kur vajag. Jo, piem,

+ Piekrītu,ka vajadzētu ieviest arī vairākus izvēles priekšmetus. Ļoti patīk sistēma Anglijā un Amerikā - pats daudz maz sastādi savu stundu sarakstu ar priekšmetiem,kas saista un noderēs nākotnes profesijai.

Šis gan man liekas truli. Tā arī izaug kaut kādi lohi, atvainojos, kuri nezin, kur, piemēram, Francija atrodas. Es domāju, ka izglītībai pamatskolā, vidusskolā ir jābūt daudzpusīgai. Ir labi tā, kā tagad ir, vidusskolas novirzieni var palīdzēt nākotnes profesijai, bet tai pat laikā nav tik izlaisti, cik tai Anglijā, Amerikā.

Šeit minētā Valdorfa skola mani ir ieinteresējusi, varbūt, ja pašai būtu bērns, tur sūtītu savējo.

Nu nezinu, varbūt man ar skolām vai skolotājām ļoti paveicies, bet nejutos nekādā ziņā apdalīta ar kreativitāti mazinošiem pasākumiem, tieši otrādi, bija daudz un dažādu veidu kā sevi izpaust, gan mācību stundu laikā, pildot mājasdarbus un iesaistoties dažādās skolas piedāvātās aktivitātēs. Protams, bija arī pamatu pamati - dzejoļi, domraksti, bet ar to nekas neaprobežojās un nebija tikai atsēdēšana un tupa teorijas kalšana.
Arī viena persona var izdarīt ļoti daudz - izdomāt kā padarīt nedaudz interesantāku ikdienišķo mācīšanos, atrast veidu kā bērniem pasniegt vielu tā, lai viņus ieinteresētu, pamudināt domāt ārpus rāmjiem kā skolotājus tā skolēnus, saprast, ka mācīšanās nav tikai garlaicīgas grāmatas un bezgalīgas teorijas.

Aha, un beigaas klejo apkaart pa pasauli indiviidi, kuri izraisa visaadas kjibeles un negadiijumus tikai taapeec vien, ka izlaida skolaa fizikas pamatus. Ir redzeeti pat taadi, kuri nezina, kur iisti atrodaas aklaa zarna un aknas, jo luuk negribeejaas biologiju maaciities

Nenoliedzu, ka tādi indivīdi tiešām atrodas. Bet tas jau arī ļoti atkarīgs no cilvēka - man,piemēram, prof.vsk. nav ne ģeogrāfija, ne fizika, ne bioloģija, bet tas nenozīmē, ka par šiem tematiem nelasu un neizglītojos pašmācības ceļā.

Pati gan vienalga labprāt būtu gribējusi mācīties tādā programmā,jo ir sava nākotnes vīzija un labprāt būtu gribējies uz savas ādas izmēģināt šādu sistēmu :)

Nu nezinu, varbūt man ar skolām vai skolotājām ļoti paveicies, bet nejutos nekādā ziņā apdalīta ar kreativitāti mazinošiem pasākumiem, tieši otrādi, bija daudz un dažādu veidu kā sevi izpaust, gan mācību stundu laikā, pildot mājasdarbus un iesaistoties dažādās skolas piedāvātās aktivitātēs. Protams, bija arī pamatu pamati - dzejoļi, domraksti, bet ar to nekas neaprobežojās un nebija tikai atsēdēšana un tupa teorijas kalšana.
Arī viena persona var izdarīt ļoti daudz - izdomāt kā padarīt nedaudz interesantāku ikdienišķo mācīšanos, atrast veidu kā bērniem pasniegt vielu tā, lai viņus ieinteresētu, pamudināt domāt ārpus rāmjiem kā skolotājus tā skolēnus, saprast, ka mācīšanās nav tikai garlaicīgas grāmatas un bezgalīgas teorijas.

+

Nu nezinu, varbūt man ar skolām vai skolotājām ļoti paveicies, bet nejutos nekādā ziņā apdalīta ar kreativitāti mazinošiem pasākumiem, tieši otrādi, bija daudz un dažādu veidu kā sevi izpaust, gan mācību stundu laikā, pildot mājasdarbus un iesaistoties dažādās skolas piedāvātās aktivitātēs

Tad man laikam vienīgajai slikta pieredze šajā ziņā :) Mums skolā parasti lika darīt visu tā,kā to grib pasniedzēja, jo viņa pieņem tikai to,kas pašai patīk - attiecīgi daudziem ir bijuši zemāki vērtējumi, jo skolotāju ,piemēram, nesaista tas, par ko konkrētais audzēknis runājis savā darbā. Nav runa par to,ka būtu nepareizi izpildīts uzdevums, bet tieši par to,ka ja skolotājai pašai nepatīk,tātad darbs uzreiz ir slikts. Pilnīgs stulbums, pret kuru centos cīnīties visus pamatskolas gadus.

manhattanite, nu protams, arī tādas skolotājas man ir bijušas, tur nekas cits neatlika kā burtiski vārds vārdā iekalt to, ko viņa prasa, ja gribi vismaz sekmīgu atzīmi izvilkt, bet tādas pa visiem gadiem un skolām varētu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Arī tur sava veida radošā domāšana vajadzīga - kā nāvīgi garlaicīgu teoriju sev padarīt vismaz tik interesantu, lai līdz ieskaitei paliktu galvā. :D Patiesībā skumji, ka viņām vienīgais mērķis bija tas, lai mēs tupi iekaltu nevis izprastu rakstīto.

manhattanite, nu protams, arī tādas skolotājas man ir bijušas, tur nekas cits neatlika kā burtiski vārds vārdā iekalt to, ko viņa prasa, ja gribi vismaz sekmīgu atzīmi izvilkt, bet tādas pa visiem gadiem un skolām varētu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt.

Man vienmēr bijis tā, ka ir izteikta fotogēniskā atmiņa, līdz ar to visa viela tā vai tā paliek prātā, tāpēc automātiski ir garlaicīgi, stundās pilnīgi prasījās ko radošu, neierastu,interesantu. Man tādas skolotājas, diemžēl, bija vairumā,tāpēc uz doto brīdi atceros tikai kādas 2-3,kas tiešām centās savus priekšmetus padarīt interesantus un pasniegt tos pēc iespējas kreatīvāk,nevis lasīt visu no grāmatas un bērt mācību vielu monotonā, nesaistošā tonī.

Paldies par atbildem! Ja godigi, nebiju gaidijusi tādu atbalstu skolu sistemai.

Agrāk arī ipaši par šo temu neuztraucos, bet pedejā laikā esmu redzejusi daudz dažādus video un daudz par to domājusi.

Jau skolas laikā man likās nepareizi un nemotivejoši, ka 10. lidz 12. klase bija visi iespejamie priekšmeti un virzieni, es būtu labrātāk vairāk specializejusies.

Tad nu es jautāšu konkreti (ne vairs par kreativitāti), ko Jūs domājat par:

> papildus izglītošanu par citām temam, kuras mūsu dzīve ir svarīgas (piem. personīgās finances, psiholoģijas pamati, drošība internetā (facebook, draugiem utt), alkohols u.c.

> vispārīgāku pamaizglītibu, bet specializetāku ģimnāziju, kā tas piem. ir Vācijā?

Video tiešām iesaku noskatīties. Viena no ted labākajām (un arī izklaidejošakajām) runām.

Manuprāt, Latvijā izglītības līmenis ir ļoti labs.UK universitātes daudzi neprot elementārus matemātikas uzdevumus veikt.