Eseja

Lai vispār saprastu tēmu, sāc ar to, ka noskaidro visu vārdu nozīmi. Tikumiskā attīstība. Kas ir tikumība? http://dzsp.wordpress.com/2011/06/15/tikums-un-tikumiba/

Tikumi ir jāmācās visu mūžu, vingrinoties ētiskā domāšanā, godīgumā, taisnīgumā, patiesīgumā, veidojot uzvedības paradumus, iemācoties savaldīt savas kaislības un iegribas.

Tātad pēc būtības tev ir vienkārši jāatbild uz jautājumu, kā māksla un zinātne ir skārusi tikumus.

Es neesmu dižā filozofētāja, bet es teiktu, ka māksla un zinātne nevis veicinājusi, bet degradējusi tikumisko attīstību. Popkultūras dzīve, preces un lietas, kas virzītas uz patērētājiem - tur nav nekā tikumīga, tur ir izvirtība (pat burtiskā nozīmē, seksa kults). Zinātne, lai gan iet uz priekšu, tomēr padara cilvēku stulbāku. Piemēram, aifoni - lai kaut ko izdarītu cilvēkam ir mazāk jāpiepūlas, jo viss ir vienā lietā, turklāt viņš ir no tās vairāk tīri fiziski atkarīgs, piemēram, twitteris, cilvēks ziņo par katru savu darbību un ir psiholoģiski atkarīgs.
Katrā ziņā mūsdienās ar ētiskumu nav viss kārtībā.

Izveelies laika posmu, par kuru gribi rakstiit. Kad cilveeki saaka no primitiivaam kultuuraam virziities pashos pirmssaakumos, tad zinaatne, maaksla paliidzeeja izkopt cilveekiem apzinju par tikumiem, netikumiem, taa paraadiija labaakaa gaismaa pozitiivaas iipashiibas, nopeljot tai pashaa laikaa slinkumu un kuutrumu, toties muusdienaas mums ir "maaksla" Mailija Sairusa ar izkaartu meeli un Biibers, kursh apchuraa viesniicas, taa ir aciimredzama tikumu noliekshana un pat izsmieshana caur dziesmaam un amoraalas uzvediibas popularizeeshanu.