Ir bijusi līdzīga situācija, arī attiecību sākumā, tomēr jāpiebilst, ka manā gadījumā netika minētas tādas frāzes, kā - es ar tevi nevaru pavadīt laiku, jo man ir jāsatiek draudzene.Nē,nē,nē, kopā bijām visu iespējamo laiku. Kā arī, netiku slēpta no citiem draugiem/draudzenēm. Un svarīgākais ir tas - kāda ir tā meitene. Pirmajā iepazīšanās reizē galīgi nebiju kategoriskā nostājā, biju pat ieinteresēta iepazīties. Tomēr pēc tikšanās reizes man palika visai graujošs iespaids un man uzreiz bija skaidrs, ka šī nav tā meitene, kuru vēlos redzēt tuvumā savam puisim. Protams, grūti par tādām lietām runāt attiecību sākumā, it īpaši jau tāpēc, ka starp jums vēl nav izveidojusies uzticība un arī sapratne par to, ko jūs viens otram nozīmējat. Tomēr - nepadodies! Aprunājies, izstāsti, kā jūties, galu galā - vai tu pati ar to meiteni esi mēģinājusi iepazīties? Kāda ir viņu saskarsme? Arī mans puisis ilgi nevēlējās saprast, kas man nepatīk ( vispār, vīrieši vispār maz redz kaut kādus sieviešu slēptos mājienus, izturēšanos..), tomēr nepadevos, sīki un detalizēti pamatoju, kas ir tas, kas manī izraisa nepatiku. Nepagāja pārāk ilgs laiks, kad tur tā komunikācija palika daudz retāka, līdz izbeidzās pavisam. Tagad ir pagājis jau krietns laiciņš kopš šiem notikumiem un varu pateikt vienu - ja tu tam puisim esi svarīga, viņš noteikti apdomās tavu teikto. Galvenais - nesasteidz, iepazīsties ar to meiteni un tad izdari secinājumus. Bet ja tavs puisis tevi galīgi neņem pierē - vienalga, cik nu jūs tur ilgi būtu kopā, nu tad es tomēr nepaliktu šādās attiecībās.
Otra situācija ir apgrieztās lomās - kad iepazinos ar savu puisi, minēju, ka man ir ļoti svarīgas attiecības ar bijušo, ka esam labi draugi. Tomēr! Laikam ejot sapratu, ka, lai nu cik tuvs cilvēks man nebūtu, es viņu nedrīkstu nostādīt augstāk par savu esošo draugu, resp.,cilvēku, ar kuru varu iedomāties veidot kopā savu ģimeni. Izvērtēju to, kā es pati justos, ja man būtu jāiejūtas viņa ādā un visas neskaidrības, kā man rīkoties, pazuda. Protams, bijušais draugs man joprojām ir tuvs cilvēks, tomēr mēs nesatiekamies, ja kas nepieciešams, vienmēr var pazvanīt vai aizrakstīt(tomēr arī tas notiek visai reti, vairāk tādā apjautāšanās līmenī, kā otram iet, kā dzīve iegrozījusies un vai viss ir kārtībā).
Rezumē - Reizēm lietas pašas no sevis sakārtojas, labāk iepazīstot otru cilvēku, bet ja ir kas tāds, kas tevi katru dienu nomāc un tev par to jādomā katru mīļu brīdi - nevilcinies, izrunājies un izdari izvēli!