Aukle

Es esmu bijusi aukle vairākkārt ;) Auklēju bērnus kamēr vecāki strādā. Dzīvoju gan vienā mājā ar ģimenēm.

Par Gemini minēto "mammošanās" problēmu, ja ir vēlme un vajadzība laist dārziņā jau no 1,5g vecuma, tad, jā, pakapēniski būtu vēlams pieradināt pie citiem cilvēkiem. Lai gan normālā dārziņā pirmajās nedēļās tāpat nelaiž uz pilnu dienu, jo veiksmīga adaptācija ir ļoti svarīga.

Par tēmu. Nē, savu bērnu auklēm atstāt nevēlos un ceru, ka nekad arī nevēlēšos. Par omēm tas pats - man tas ir līdzvērtīgi auklei, jo nemāku uzticēties citiem/nav pārliecības, ka darīs visu tā, kā teicu.

Wee - draugiem nemitīgās aukles. Puika 1,5 gadi - no 7 rītā līdz 17 vai 18 vakarā. No 1dienas līdz 5dienai, 4 dienas nedēļā (jo darba dienā iekrita brīvdiena). Apmaksāti ceļa izdevumi, maksā uz rokas. Auklīte sieviete, bez bērniem, cik zinu bija tikai vidējā izglītība. 250ls mēnesī. Bez papildus pienākumiem.

Otra auklīte bija ar pieredzi Bērnu dārza darbā, bet bez izglītības. Laiks tas pats, bez papildu pienākumiem, bet ar uzdevumu lapu bērnam (dienas grafiku: valodu mācība, skaitīšana, diendusa udc) un auklīšu kamerām. 340ls mēnesī.

Mazo, ja ir vajadzība, atstāju pie savas vai drauga mammas. Pie maniem vecākiem mazais ir ļoti pieradis, jo gadu nodzīvojām pie viņiem un viens ar viņiem palika jau nepilnu 2 nedēļu vecs, jo man nācās atgriezties skolā. Nu ne visu dienu, bet tomēr. Tagad ir nācies atstāt arī uz nedēļu un vairāk, viss kārtībā.
Svešam cilvēkam negribu un nespēju viņu atstāt. Vēl varētu būt runa par kādām draudzenēm vai labām paziņām, bet ne pilnīgi svešam cilvēkam. Vienkārši neuzticos.

Nu mums nav ne omes, ne radi, ne ari kadi loti tuvi draugi apkart, tapec aukles jautajums bus aktuals. Nezinu, kadas sajutas mani parnems, kad mazais bus klat, bet nu sobrid es domaju, ka man noteikti vajadzes izrauties kkur vienai (atstashu draugam) un tad ari izrauties kkur divata. Meklesim vai nu kadu latvieshu meiteni, vai ari es kaut la uzticos tam filipinietem, jo vinas vienmer ir no daudzbernu gimenem. Ka ari pamaniju, ka parkos filipinieshu aukles ir vienmer tandemos pa 5-7, lidz ar to bernam ir nevis viens, bet vismaz pieci acu pari, kas uzrauga, turlat vinju pieskatamie berni socializejas sava starpa.

Musu dzivokla maja pie zinojumu dela bija sludinajusm, ka 13 gadiga meitene pieskatis bernus no musu majas vakaros. Viss ok, bet 13 gadi? Nu nez!

Pati esmu stradajusi pirmo darbu Kanada ka aukle 2 berniem - 1 gv un 3.5 - nu nezinu,man nebija nekadu problemu, ja galva uz pleciem ir, tad var tachu tos mazos pieskatit kaut vai bez pieredzes. Man tieshi bija interesanti un mes visu laiku atradam kaut kadas nodarbes. Nogurdiosi gan :)

She, kad manai bija problēmas ar šo lietu, man speciāliste teica, ka no pudeles ideāli, kad tu viņu noliec ar sosi uz leju, ir jātek vienai pilei sekundē. Manējās soses tā netecēja, tad nopirku ar lielākiem caurumiem un lieta aizgāja.

Eju tagad pētīt visas soses pēc kārtas :D

nu Tev gan eco bēbis

:D tas gan, vienīgais, ko bāž mutē, ir savas rokas un zīž savu pirkstu, viss, vairāk neko citu tajā mazajā mutītē iekšā dabūt nevaru :D

Esmu Au Pair 2 mazām francūzietēm.

Mazākajai 5 gadi, ar viņu pavadu kādas 4h dienā, bet tas tāpat ir tieši 4x ilgāks laiks, nekā viņai kopā ar mammu. Un es tieku saukta par mammu, kas man liek justies neērti, franču mammai nesaku, bet ja es būtu viņas vietā, ja mans bērns sauktu kādu citu par mammu..Nav forši.

Pa mantām neložņāju, bet pirmo nedēļu franču mamma zvanīja diezgan bieži, lai vienkārši pajautātu, vai viss ir kārtībā, tomēr esmu svešs cilvēks, nu jau gan kā ģimenes loceklis.

Man pašai aukles bija periodiski un īslaicīgi, gados vecas, daudz labprātāk dzīvojos ar savām omēm.

ar auklitem atstajusi neesmu, bet no 4men saka palikt ar manam draudzenem uz paris stundam, jo es liku tiesibas, principa vins tik eda un guleja un parsvara to laiku vinas pavadija ara- nebija problemas :D tik pec tam skypa skatos- draudzeene raxtijusi manai mammai-ko man darit vins need :D
pec tam ap 9men, kad jau saka staigat atstaju pie savas mammas vnk tapec lai pierod pie citiem un ja kadreiz man kkur vajag, lai bez panikas varu atstat mazo, pirmas divas reizes nacas man lavities ara, lai nesakas tracis :D
tagat mazajam jau 2gadi un 9menesi, un vins visu laiku prasa kad vecmami bus brivdienas, paliksot pa nakti pie vinas :D aizvedu un pats man saka, labi mamma brauc majas, buca :D
ilgakais ko es atstajusi ir 4 diennaktis, bet nu pa dienu es vinu apraudziju, un aplika tikai tapec jo pats gribeja :)

She, kad manai bija problēmas ar šo lietu, man speciāliste teica, ka no pudeles ideāli, kad tu viņu noliec ar sosi uz leju, ir jātek vienai pilei sekundē. Manējās soses tā netecēja, tad nopirku ar lielākiem caurumiem un lieta aizgāja. :)

She*, nu Tev gan eco bēbis :)
Man gan šķiet, ka no pudeles tek daudz vairāk , kā no krūts .... Bet ej Tu sazini, kas tai mazajā galviņā darās .... :) Iespējams, kad būs lielāka nebāzīs visas kakas pēc kārtas mutē ... ;)

Jā, un jāatzīst tas, ka pirmo mēnesi pie pudeles nemēģināju pieradināt,


Pieļauju, ka te arī ir tas suns aprakts , bēbis nezin citu veidu, kā tikt pie ēdiena ...

Iespējams, bet tik un tā mani tā visa situācija izbrīna, viņa taču jūt, ka no pudeles pieniņš tiek mutē, ir ēdams, vajadzētu saprast, ka jāzīž pudele un būs paēdusi.

Vēl man ārste teica, ka varot būt tā, ka no pudeles netekot pietiekami strauji, mēģināšu tagad galiņu ar vairākiem caurumiem.

Vēl kas - knupi arī neņem no pirmās dienas. Domāju, ka tas viss ir saistīts - viņa nezīž neko, kas nav dabīgs :D

Piedod, Weee, piesārņoju te Tavu tēmu :D

Man personīgi būtu vairāk nekā bailes pavisam mazu bēbīti atstāt auklei. Bērniņš taču neguļ un neēd tikai uz maiņām, a ja nu aukle tāda gadās, kas atstāj mazo brēkt vienā istabā, kamēr pati tv skatās, vai ar draugu izklaidējas un bērniņš, piemēram, aizrijas, bet viņa nopriecājas, ka apklusis un aizmidzis. Jā, jā, varbūt paranoja, bet es savu bērnu pārāk mīlu, lai riskētu ar svešām auklēm. Nē nu, ja ir pilnīgi vienalga, kur un kam atstāt, ka tikai tikt projām bez bērna, tad jau nav par ko uztraukties. :)

She*, nu ko lai saka - turās ! :)

Es jau nesaku, ka tā notiek bieži, bet realitātē - tā var gadīties. Un piens pats no sevis tā nemaz nebeidzas - vai nu tur ir nepareiza izpratne par barošanu vai negribēšana, lielākoties. Es arī ilgi neizbaroju, pašai reizēm dusma uznāk, bet ko darīt?

Labi, ja bērns neēd no pudeles, mamma baro ar krūti, bet ko darīt ja piens beidzas un bērns neēd no pudeles !? Tāpat jau būs jāiemācās izvēles taču nav , badā jau nemirs ....

Pirmajā reizē es uz to cerēju :D atstāju visu veidu pudeles, piens pilna saldētava, arī braucu prom ar domu, nu ja jau būs badā, tad taču ēdīs, še tev :D

Beigās mana mamma deva ar špricīti, pa maziņam :D

Es vēl ceru uz to, ka ir tās mācību krūzītes ar snīpīšiem, Tommee tippee jau no 4 mēnešiem tāda, vēl neesmu nopirkusi, bet ceru, ka no tādas varbūt dzers.

Jā, un jāatzīst tas, ka pirmo mēnesi pie pudeles nemēģināju pieradināt,

Pieļauju, ka te arī ir tas suns aprakts , bēbis nezin citu veidu, kā tikt pie ēdiena ...

paranoid, lai, cik tas neskanētu briesmīgi, kliegšana un raudāšana ir mazākā bēda (neapskaužu gan pirmskolas pedagogus, uhh, izturīgie!). Ārsti apstiprina to, ka bērns sevi var iedzīt ļoti smagās kaitēs (kas, piemēram, radu bērniem bija-augstas temperatūras, smags klepus, vēdera problēmas). Bērnam mokas dubultā - emocionāli jutas slikti + fiziski.

Gemini, vispār tur tev taisnība. Pati mazo pirmoreiz ar omi atstāju, kad viņai bija vien mēnesītis un tagad viņa ir forši adaptējusies un droša. Protams, nav baigi priecīga, ka es eju prom, ir bijuši arī gadījumi, ka man jālavās no mājas ārā un ir gadījies, ka viņa man zābakā ieķeras, bet tas periods arī nu ir cauri. Ļoti nobrīnijos par to, cik komfortabli mazā jutās, kad bija atstāta jau 8 mēn uz 3 dienām pie manas mammas (man Lietuvā bija konkurss) un pēc tam, šogad, kad uz 6 dienām atstājām, kad braucām uz Londonu. Tas liek domāt, ka kaut ko pareizi arī esmu izdarījusi. :D Ceru, ka ar dārziņu arī būs tas pats.

Ance
Bet tā taču reti notiek, ja tiešām pie krūts pat neliek... un no pudeles ēst ir daudz, daudz vieglāk.