Stulbums..

Ir man tā bijis. Tikai bija ilgāki gadi kopā. Nu neko, aizrāvos un pametu toreiz esošo draugu. Nožēloju pēc tam. Par laimi bija mums lemts būt kopā un atkal sagājām kopā atpakaļ. Tagad esam laimīgi. Vasarā arī parādījās nelielas simpātijas pret vienu citu, bet es tam neļāvos un nocirtu jau saknē, jo bija jau pieredze, ka nedrīkstu ļauties. Un pareizi izdarīju.

Tev jāsaprot, ja tā ir tikai tāda neliela aizraušanās un tu savu esošo draugu mīli, tad pievērsies draugam vairāk, uzšķil atkal dzirksteli jūsu starpā un tā aizraušanās ar to otru pāries.

Klasika. Apskaties uz ko tavs jaunais pielūdzējs ir spējīgs gultā, izzondē, kas viņam makā, noskaidro kādi nodomi viņam ir attiecībā pret tevi un no tā izdari secinājumus, kas būtu labākais variants tev.

Elementāri.
Tev attiecībās rutīna. Kāds izrāda simpātijas un tu tagad nevari to aizmirst un tev liekas,ka esi safanojusies par čali, kaut gan reāli tev trūkst uzmanības un ekešene attiecībās.
Parunā ar draugu, atvaidzinat attiecības un nevajadzēs tev ne otro , ne trešo.

Nū, man liekas, ka man ar manu draugu ir pazudusi tā dzirkstele. :( Ir bijuši jau pirms laika tādas domas - par šķiršanos. :( Visas lielās jūtas, kas bija ir pazudušas..

No malas visi saka, ka mēs esam ideāls pāris, bet iekšēji tā nejūtos..

Esmu jauna, bet jau bijis ir daudz pieredzes, un ir tāda sajūta, ka no attiecībām vienkārši gribas atpūsties...

Tik slikta sajūta.. :(

Čāča, jā tā ir.. Esmu safanojusies, un ir tāda sajūta, ka esmu nodevusi savu draugu.. :(

piekritīšu pilnībā čāčai
+ piebildīšu, ka rutīna parādās vienmēr. arī ar nākošo puisi tā tev parādīsies. problēmas ir jārisina, nevis no tām jābēg. tā ir tikai simpātija, nevis mīlestība. tu tikai dēļ simpātijas pametīsi savu mīlestību? nu tad padomā par to..arī nākošo puisi tu pametīsi, ja neatradīsi rutīnas atrisinājumu. parunā ar draugu, ka attiecības vairāk nav tādas, kā biji, ka tev pietrūkst uzmanības (ja tā ir) vai kas cits. savādāk skraidīsi šitā visu mūžu no viena pie otra, no otra pie trešā un tad no trešā pie pirmā. un tā tik uz riņķi.

Tā notiek,kad attiecības palaiž pašplūsmā un tās šā vai tā ieplūst rutīnā. Un ja neviens neko negrib labot un mainīt, tad ir tāda slikta sajūta.
Ja ir vēlme, ir vērts ko darīt lietas labā. bet ja negribas attiecības vispār- nu tad jāsķiras un jābauda vietulība, bet man izskatās,ka tu nejau vientulību meklē- jaunas attiecības, jaunu "briļļu" periodu, kad radās tikai varavīksnes, sirsniņas un poniji.
Visas attiecības agrāk vai vēlāk nonāk rutīnā un ir pašu izvēle- labot vai nelabot.
Vieglāk jau ir notīties, tas jau ir vairāk kā skaidrs.

Pormifē - no malas vienmēr attiecības izskatās savādākas - citas labākas, bet citas sliktākas. bet tas nenozīmē, ka jūsu kopdzīvei ir jāatbilst tai, ko no tās redz citi. ja visi saka, ka ir baigi ideālās attiecības, bet tu skaidri redzi, ka tā nav, tad padomā, kas tur ir par problēmu.
tev jūtas ir patiesi zudušas un tu to cilvēku vairāk nemīli (tev viņš izraisa riebumu, vienaldzību, žēlumu?) vai arī tev trūkst tas, kas bija iepriekš (uzmanības apliecinājumi, pēkšņs sekss, izbraucieni, vakariņas restorānā, ziedi, 'vairāk mīļi vārdi, vairāk paļīdzības?)

Jā, man pietrūkst tā kas bija agrāk.. un par tiem ponijiem un sirsniņām un rozā brillēm, kam gan tas nepatīk ?

Bet vairāk pietrūkst brīvības, jo savu jaunību nebaudu.. Vienkārši tas ir nogurums no attiecībām.. Tur vienkārši ir vaina manī , nevis draugā..

Nu tad šķiries. Ko te vairs disksutē? Nevalkā beigtu kaķi līdzi. Ja nav, tad nav....

Ko te vairs disksutē?

t.b. ko te vairs diskutēt?

Ja pēc 2 gadu attiecībām Tu raksti, ka ir jau iepriekš bijušas domas par šķiršanos un tagad atkal neziņa, tad šķirieties - varēsi baudīt jaunību un brīvību.

Tas, ka no malas izskatās citādi - tādēļ jau tas ir no malas. Galvenais, lai Tu pati esi patiesi laimīga, neatkarīgi no citu domām un tā, kā izskatās.

Lai izdodas pieņemt pareizo lēmumu ;)

Protams, ko tad diskutēt.. bet sirds tukša un skumju pilna, neesmu nevienam savu problēmu stāstījusi.. draugam no rīta teicu, ka mūsu attiecībās ir rutīna, vajag kaut ko mainīt..

Zinu, ka jāmainās pašai, bet sajūta tāda, ka nav dēļ kā censties.. :(

Man pašlaik ir līdzīgs periods. Ar draugu esam gandrīz 2 gadus,un abi jūtamies noguruši viens no otra,strīdamies,es bieži asarās,gribas prom utt. Bet mēs mīlam viens otru,un ja pat dažreiz gribu aiziet,es tāpat palieku,jo mīlu. Kaut arī mokos. Tad,kad apskauju viņu,man ir tik jauki,negribu citu. Es pat neskatos uz citiem,jo zinu,nedod Dievs,kāds sāks izrādīt pret mani simpātijas,man apjuks galva un būs tā,kā tev tgd. Tpc pareizi KAMPANELLA teica,apcirt visu jau saknē. Neļaujies nekam citam,ja tev tagadējais draugs ir svarīgs. Atsvaidzini attiecības,aizejiet kkur kopā,uzdāviniet viens otram kādu jaukumu. )

Tas ir tavas pirmas attiecibas?
Rutina ir visas ilgstosas attiecibas un nav jabaidas no ta, ka nez no kada bubula.

Es nesaprotu - Ja jau pēc 2 gadiem ir šādas situācijas, ko Jūs darīsiet, kad būs kopīgi bērni un viss,kas ar tiem saistīts? Kad laika divatā praktiski nebūs? Kad kopā būs pavadīti vismaz 8 gadi un vairāk?
Ar vīru esam kopā 8 gadus. 5 gadus precēti. Ir 2 mazi bērni mājās un es nekad tā neesmu jutusies un vīrs tāpat, kā pats teicis. Mēs cenšamies rūpēties par attiecībām un lolot, lutināt otru ar niekiem. Lieks skūpsts uz kakla, kāds negaidīts apskāviens, mīļi vārdi. Vasarā izbraucieni, ziemā uz kalnu.
Par attiecībām ir jārūpējas, nevis pie pirmajām raizēm jādomā par šķiršanos.
Kas tā par mīlestību?

behappy, paldies!

Man jau sāk likties, ka tas ir pieradums, nevis mīlestība. Nezinu kā būs ja nebūs viņa blakus?
Negribu arī vazāt draugu aiz deguna ...

Zinu, ka jāmainās pašai, bet sajūta tāda, ka nav dēļ kā censties..

Šī gan ir problēma.. Ja nav, tad nav.. labāk izšķirties kamēr nav saražoti bērni (tad viss ir komplicētāk), atrast īsto mīlestību, rūpēties un sargāt to.. :)

Igy, tāpēc tagad cenšos risināt, domāt, ko darīt - turpināt attiecības vai nē.. lai nebūtu pēc 5 gadi jānožēlo tas, kāpec neizšķīros agrāk..

Tās nav manas pirmās attiecības..

Vienkārši ir jāsaprot, ka rutīna būs visās attiecībās agri vai vēlu, vai nu jūs vēlaties ar tām attiecībām strādāt vai nē. Mēs arī agrāk aizlaidām attiecības pašplūsmā un notika tas, ka abi aizrāvāmies ar citiem. Tagad sagājām kopā un strādājam nopietni ar attiecībām. Jā, ir problēmas, pagātne traucē, bet mēs abi cenšamies mainīties un esam šo to mainījuši jau, par ko man liels prieks. Un abi cenšamies arī tās dzirksteles uzšķilt, tad es viņu iepriecinu un pārsteidzu ar vakariņām vai ko citu, tad atkal viņš mani kaut kā iepriecina. Un tur nevajag daudz pat.

Piemērs no manas puses: es vienkārši šajā weekendā sagaidīju ar gardām vakariņām mājās, svecēm, vīnu. Tā es nedaru bieži. Vakars izvērtās lielisks un atlidoja arī taureņi pat pēc 8 gadus attiecībām. Tie bija burvīgi mirkļi, bez televīzora, tikai mēs abi, vakariņas, sveces, vīns un sarunas..un protams lielisks vakara nobeigums.
No viņa puses: vienu vakaru atnāku pagājušonedēļ mājās, arī sveces, vīns, siers, ziedi un muguras masāža man pus stundas garumā. Arī perfekts vakars bija.
Jāiemācās vienam otru iepriecināt, un ļoti daudz ko dod tuvība. Mums to visu palīdz noturēt arī sarunas. Ja attiecībās cilvēki nevar vakarā apsēsties un nodoties sarunām, bet ir tikai dators un TV, tad attiecībās kaut kas nav labi. Sarunas ļoti satuvina. Ļooooti.