es esmu atzinusies mīlestībā pēc tam, kad man atzīstās. šoreiz bija tā, ka pagāja nedaudz laiciņš, kad es atzinos, lai gan manī bija jūtas radušās, bet nespēju īsti tās aptvert un saprast līdz galam. tādēļ, uzreiz ar - es tevi arī mīlu - nesteidzos. pirmā neesmu atzinusies mīlestībā.
kaut kā esmu par to, ka vīrietis pirmais pasaka..
uzskatu, ka ir galīgi nepareizi neteikt tādēļ, ka gaidi īpašo, kuram pateikt. tad jau sanāk, ka īstenībā tās mīlestības nemaz nav, ja vēlas gaidīt vēl kaut ko. kāda jēga vsp ir būt ar cilvēku kopā, ja tu gaidi kādu, kuram atzīties mīlestībā?
esmu arī ne visai patiesi atzinusies mīlestībā, kad jūtas ir bijušas, bet par mīlestību to gluži nenosauksi. šī ir otrā reize, kad esmu iemīlējusies, bet tā pa īstam mīlu tikai tagad.