Arī man visu bērnību bija tāpat kā tev. Vienmēr sapņoju par savu suni, apskaudu tos, kam apstākļi ļāva un, kam bija sunīši. Tad nu arī nolēmu, ka tad, kad kļūšu daudz maz patstāvīga, tā pirkšu sev sunīti.
Pie sava suņa tiku studiju gados. Tā kā dzīvoju dzīvoklī, tad arī, protams, šķirnes izvēlē nepretendēju uz lielajiem eksemplāriem. Bet vienu zināju gan, nekādā gadījumā neņemšu kādu no pudeļbirstēm- jorku vai čihuahua. Šīs, manuprāt, ir suņu parodijas. Tad nu izvērtējot visas pārējās mazo suņu šķirnes paliku pie takša. Nevienu brīdi neesmu nožēlojusi savu izvēli. Mana mazā taksene ir tik saprātīga un mīļa, ka grūti iedomāties vēl perfektāku četrkājaino draugu :)
Kas attiecas uz laukā vešanu un izmaksām. Savējo laukā vedu 2reiz dienā (darbdienās), brīvdienās dažkārt biežāk. Ēšanas ziņā manējā būtu gatava ēst visu pēc kārtas, bet es baroju tiki ar sauso, jo tādā veidā varu kontrolēt taksenes svaru. Barība pluss kādi gardumiņi uz manu 8 kg suneni izmaksā ap 15 ls mēnesī. Ja ir kāda kaite un jādodas pie veta, tad jārēķinās, ka ārstēt suni ir gandrīz tas pats izmaksu ziņā, kas ārstēt cilvēku. Zāles ir dārgas, procedūras un operācijas arī. Tā kā ņēmu suņu meiteni, tad arī uzreiz zināju, ka būs vēl vajadzīga naudiņa sterilizācijai. Tur man aizgāja ap 60 latiem.