Ehh, Ance.. ar ko lai sāk..
Dzīvoju Uk..nu un mūsu pilsētā ir te tāda Lv vīriešu banda, kuri piedāvā cilvēkam atrast darbu, bet ar nosacījumu,ka dzīvos viņu īrētā mājā.. nu tad lūk, esmu viena no tiem,kas te dzīvo.. šai mājā jau nodzīvoju kādus 5 mēnešus stabili, mantas daudz sapirktas,drēbes arī... Nu un vakar vakarā braucot uz mājām man pazvana šis te viens bandinieks un saka,ka mums nopietni japaruna par dzīvošanas jautājumu.. atbraucu mājās pargurusi,satiekamies un šis man saka,ka rīt no rīta man jaizvacas, jo te nākšot dzīvot seši rumāņu džeki.. es varot palikt šai mājā,bet nu mani te apedisot.. tad nu piedāvāja vel divus variantus - iet dzīvot Kkadaa briesmīgā (par tādu to māju vins pats nodēvēja) vai arī iet dzīvot uz viņa māju, kur dzivo vēl viņa draudzene, divas sievietes no Lietuvas.. nu,protams,piekritu pēdējam variantam.. līdz četriem nakti pakoju mantas,no rīta vel uz darbu gāju..esmu jau šajā mājā, bet nu galīgi nepatīk man ne tā māja,ne tas pats vīrietis.. tagad visu laiku stukoju ,ko un kā darīt, meklēju sludinājumus... Jaapjautajas pirmdien darbā kolēģiem par kādam iespējām,varbūt varētu pārvākties tuvāk darbam (līdz darbam ar mašīnu nepilnas stundas brauciens).. bet ir arī paris fakti,kas mani attur no tā -šai pilsētā man ir otrs (wiikendu) darbs, kaa ari pašai nav nedz tiesību,nedz mašīnas, līdz ar to tas varētu man sagādāt problēmas tikt uz darbu pašai.. varbūt nemaz nav tik bezcerīga tā situācija kā no malas skeit, jo ko es gauzos..citam pat nav kur dzīvot.. bet nu es ienīstu pārvākšanos , man nepatīk tik negaidīti pārsteigumi.. jūtos kā pazaudējusi pamatu zem kājām.. jā,biju apsverusi domu par parvaksanos,bet ne tik drīz... :D varbūt tās man kā grūdiens uz priekšu..notiks kas tāds,ko gribēju izdarīt,bet nebiju vēl saņēmusies tam..