Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Citēšanas robeža. Palīdzību!

 
10 gadi
Reitings 2083
Reģ: 01.08.2012
Esmu pavisam apmulsusi.
Referāts filoloģijā.
Ar akademisko godīgumu man viss kārtībā, bet jo vairak domāju, jo vairāk mulsums.
Būtībā - viss, ko mēs rakstām biogrāfijā, teorijā (izņemot savas interpretācijas, domas, spriedumi analīzes daļā) ir kāda cita uzrakstīts, kaut kur to izlasām. Piemēram, rakstnieka biogrāfijas daļa - pilnīgi visam jābūt tātad citētam, logiski domājot. Saviem vārdiem uzrakstīts nav mans, jo doma un info ir no kāda cita, tapat jānorāda, pēc kā citēts.
Bet pasniedzēja vienreiz ļoti skaidri teica, ka paņemt nedaudz no tā autora, no tā, no tā domu, uzdot par savu - tas neskaitās. Cits teica, ka kādam ir vairāku teoriju/rakstu atreferējums.

Tad kur lai dabū to "savu" teorijas un biogrāfijas nodaļās, ja es no jauna neizgudroju virzienu pazīmes un dzīves datus? Citējumu apjoms var būt 30%.

Internetā neko daudz neatrodu, atceros, ka vispārzināmus faktus necitē, tātad - necitēju dzimšanas gadu.
Dodu piemēru:
Internetā ir bibliogrāfijas saraksts, es izskaitu (it kā secinu), ka šī ir 9. grāmata. Man info jānorāda, vai tas skaitās no manis. Zinu, muļķīgi, bet...
30.11.2013 22:12 |
 
Reitings 7143
Reģ: 13.04.2012
Savulaik mēdzu darīt pavisam vienkārši - izlasīju kādu teorijas daļu un aprakstīju konkrēto domu saviem vārdiem.
30.11.2013 22:19 |
 
Reitings 4838
Reģ: 29.01.2009
Tās lietas,kas ir tādas pašsaprotamākas, to pārveido ar saviem vārdiem kā stāstījumu. Kur jau ir konkrētāki fakti un lietas,ko tu tiešām pati no sevis nevari pateikt,liec kā citējumu.
30.11.2013 22:21 |
 
10 gadi
Reitings 2083
Reģ: 01.08.2012
mani biedē - "kur Tu ņēmi šo informāciju?", "Kā doma šī ir?", "tas ir atreferējums" utt.
30.11.2013 22:22 |
 
10 gadi
Reitings 2083
Reģ: 01.08.2012
atradu šādu prezentāciju - http://www.slideshare.net/limbazubiblioteka/plaitisms
Tur kur minēts, ka lieta minēts vismaz 5 dažādos avotos - tad skaitās "kopējās zināšanas", sakumā domāju - jā, patiesi. Bet tad liekas nekorekti necitēt virziena iezīmes utt.
Bet paldies, mazliet skaidrāk kļuva... Jo, ja padomā, kad raksta recenzijas, saka, ka šī izrāde ieturēta tādā un tādā virzienā, kam atbilst tādas un tādas iezīmes, tad to taču kritiķi necitē no teorijas grāmatām
30.11.2013 22:25 |
 
Reitings 3379
Reģ: 29.01.2009
Vispārzināmus faktus necitē, un es uzskatu, ka tas nav tikai dzimšanas gads, bet arī vispārīga biogrāfija, kuru nevar apstrīdēt. Piem., dzimis, audzis, mācījies, sarakstījis, miris utt.
30.11.2013 22:27 |
 
10 gadi
Reitings 2083
Reģ: 01.08.2012
Un vel jautājums:
Ja es šo biogrāfiju izlasu kādā grāmatā, bet necitēju (vispārzināms info), bet stāstu saviem vārdiem, izmantotās literatūras sarakstā es viņu varu rakstīt, pat ja ne reizi tieša veidā citēts netiks, bet pārstāstīti vispārzināmi (uz autentisku domu, info, ideju nepretendējami darbi)? :)
30.11.2013 22:30 |
 
10 gadi
Reitings 2083
Reģ: 01.08.2012
Atvainojos, ka lieku Jums lasīt pieklājīgam līmenim neatbilstošus teikumus ar visa veida pieļaujamām kļūdām. Gribas ātri visu nokārtot, uztraucos...
30.11.2013 22:32 |
 
Reitings 356
Reģ: 22.10.2011
Tu jau pati atbildēji uz savu jautājumu- 30% darbā ir biogrāfija un teorija, kam jānorāda literatūras avoti, bet 70% ir tava pašas interpretācija, spriedumi, analīze. Citādi tas tāds copy paste, ja viss darbs ir vieni vienīgi citāti un svešas domas. Nezinot tēmu, grūti sniegt konkrētāku atbildi.
30.11.2013 22:44 |
 
10 gadi
Reitings 2083
Reģ: 01.08.2012
laikam jau. vienkārši mulsumu rada, ka pirmās divas nodaļas kā atreferējums pārsvarā un tad tikai parādās mans.

neatbildēts tikai pēdējais jautājums. Vai izmantotā literatūra kāds avots skaitās, ja tieši citēts no viņas nav, bet izmantota viņa ir, piem., biogrāfijai?:D
30.11.2013 22:47 |
 
Reitings 356
Reģ: 22.10.2011
Jebkuriem faktiem (tātad arī biogrāfijai) ir jāliek atsauce. Atsaucēm ir ne tikai pretplaģiātisma funkcija, bet arī praktiska nozīme, piemēram, ja tu uzraksti, ka Rainis ir dzimis 1870. gadā nevis 1865. gadā, tad pasniedzējam ļoti interesēs, vai tā ir tava kļūda/nezināšana vai arī tevis izmantotajā avotā ir kļūda.
30.11.2013 22:59 |
 
10 gadi
Reitings 2083
Reģ: 01.08.2012
Pēc Tevi sacītā, tad vispārzināmu faktu nepastāv un jācitē viss? Ja es rakstītu, ka Latvija dibināta 1918.g., vai nebūtu muļķīgi? Kāpēc kritiķi recenzijās neatsaucas?
30.11.2013 23:14 |
 
10 gadi
Reitings 2083
Reģ: 01.08.2012
Un kāpēc nevienā grāmatā nav beigās atsauce uz dzimšanas skaitļiem un tadam lietām, ko visi zina - dažādiem faktiem, notikumiem utt.? Vai tad bija viens vienīgs cilvēks, kas dzejnieku redzēja piedzimstam, to dokumentēja, uz kuru nu visi atsaucas? Taču nē!
30.11.2013 23:19 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Es nez, lv nekad neesmu neko rakstiijusi, bet savaa galaa pielieku klaat references arii tiem rakstiem, kuri ietekmeeja manu viedokli. Diivaini, ka ir jaaliek klaat visiem vispaarzinaamajiem faktiem dati.
30.11.2013 23:22 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Vispārzināmiem faktiem atsauci neliec.
Grāmatu, no kuras iedvesmojies, domāju, literatūras sarakstā var likt arī tad, ja neesi to konkrēti citējusi, bet, ja vēlies justies labāk, uztaisi uz šo grāmatu kaut kur atsauci.

No LU SZF padomiem:

Bibliogrāfiskās atsauces – obligātas

ja tekstā izmantots citāts
ja tekstā dots skaitlisks materiāls
ja tekstā pieminēts vai aprakstīts kāds piemērs vai vienreizējs gadījums, kas nav vispārzināms
ja tekstā izklāstīts kādas personas viedoklis, uzskats, koncepcija, teorija, secinājumi u.tml.
ja tekstā pieminēts kāds avots, zinātnisks pētījums, raksts, grāmata u.c.
01.12.2013 08:38 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Nu nav jāliek Latvijas dibināšanas gadam klāt avoti :) Tas tiešām būtu dīvaini, ja būtu jāliek.

sunshine, palasi biežāk zinātnisku literatūru (arī tā mēdz būtu interesanta), tad kaut kā lēnām paliek skaidrs, kur tās atsauces jāliek, un kur nē.
01.12.2013 08:40 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
mani biedē - "kur Tu ņēmi šo informāciju?", "Kā doma šī ir?", "tas ir atreferējums" utt.


Tev nav iespējas aiziet ar pusgatavu darbu līdz pasniedzējai un aprunāties? Tur ir baigi jāredz konteksts, lai varētu pateikt, vajag atsauci vai nē. Arī, domāju, jāskatās, kādā līmenī tu raksti (9. klase, 2. kurss vai doktora disertācija), domāju, ja bērns skolā raksta referātu, tad tur uz 30% citātu līmeni neviens neskatās, arī universitātē pirmajos kursos pieņem, ka, teiksim, literatūras stila iezīmes students meklēs grāmatā, nevis zinās pats plus vēl formulēs pa savam, jo nepiekrīt literatūrzinātnes autoritāšu viedoklim.

Nestreso tik traki! Ja atsauces un citāti ir daudz teorijā, bet minimāli pašā darbā, tad, domāju, tas nav tik traģiski :)
01.12.2013 08:46 |
 
Reitings 356
Reģ: 22.10.2011
Par biogrāfiju teikt, ka tas ir vispārzināms fakts- tas ir aplams apgalvojums, jo lai sveša cilvēka biogrāfiju uzzinātu, tā kaut kur ir jāizlasa vai jādzird no kāda, kas to kaut kur ir izlasījis. Vispārzināms fakts ir tas, ka cilvēki ēd, guļ un iet uz tualeti, no rīta saule lec, vakarā noriet- to nekur nelasām, bet pieredzam ik dienas paši.
1. piemērs:
Rūdolfa Blaumaņa 1898. gadā uzrakstītā novele "Purva bridējs" dziļi iespaidoja veselu paaudzi- sievietes jutās kā varones, dzīvodamas ar dzērāju.

atsauce uz faktu, ko izlasīji un tālāk teikumā tava interpretācija.

Jo tikpat labi students var uzrakstīt:
2. piemērs:
Rūdolfa Blaumaņa 1904. gadā sarakstītā novele "Kailais virinātājs" bija par pamatu ekshibicionisma dzimšanai.

Otrajā gadījumā pasniedzējam ļoti interesēs, no kurienes šāds fakts. Un students iepletīs lielas acis un teiks- tas taču vispārzināms fakts :D Nabaga pasniedzējs, ja referāts ir piesātināts ar tādiem faktiem kā 2. piemērā :) Jo studentam jāpierāda, ka IR, nevis pasniedzējam, ka NAV.
01.12.2013 12:16 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
1. piemērs:
Rūdolfa Blaumaņa 1898. gadā uzrakstītā novele "Purva bridējs" dziļi iespaidoja veselu paaudzi- sievietes jutās kā varones, dzīvodamas ar dzērāju.


Ļoti labs piemērs.

Lai gan, protams, tu kaut kur izlasīji, ka 1898. gadā blaumanis sarakstīja šo noveli, bet uz to tev atsauce nav jāliek - tas tomēr skaitas "vispārzināms" fakts (neskatoties uz to, ka vairums šo gadu tev nosaukt nemācēs).

Par otro teikuma daļu, tur jāskatās tā:

ja tu tā domā tāpēc, ka tā izlasīji J.Rozes grāmatā "Par Blaumani" un tev tas likās baigi patiesi, tev jāliek atsauce uz šo grāmatu

ja tu esi to izdomājusi tāpēc, ka statistikas dati pierāda, ka, pēc noveles publicēšanas, strauji pieaudzis apprecēto dzērāju skaits, lūdzu atsauci: 1890.-1900. gada statistika, publicēta tur un tur.

ja tu pati esi vienkārši ņemusi un secinājusi, ka tās sievietes sajutās kā varones, vai arī, ja 4-6 grāmatas un žurnālu raksti visi korī to apgalvo, tad atsauce nav jāliek. Šajā gadījumā gan prasītos kaut kādi argumenti no tavas puses vai piebilde, ka to apgalvo vairums pētnieku, piemēram, jau minētais J.Roze.

Nu kaut kā tā :)
01.12.2013 12:30 |
 
Reitings 356
Reģ: 22.10.2011
Var jau būt, ka cilvēks to nekur nav izlasījis, bet apgalvojumu balsta uz savu personisko pieredzi/novērojumu, ko pēc šī apgalvojuma izklāsta tuvāk.
01.12.2013 12:36 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
protams, tā var būt un tā ir labi.

arī otrais gadījums, statistika, nav citāts, bet gan pētījums
01.12.2013 12:43 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits