Nevar būt bērnu

Reģ: 02.05.2013

Ar vīru esam tāds pāris,kas jau kopš iepazīšanās sapņoja par bērniem.
Jau ir neskaitāmas naktis raudātas, acis izraudātas un pie ārstiem būts. Tās runas par to,ka visādi brīnumi pasaulē var notikt-ļoti kaitina, īpaši tad,ja cerības ir zaudētas.
Lasīju diskusiju par to,vai varat savu dzīvi iedomāties bez bērniem. Mēs nevaram un nespējam pieņemt to,ka māja ir tukšu, bez bērnu smiekliem un mazu solīšu dipoņas.
Cenšos domāt-bet ir taču citi,kuriem var būt bērnu,bet viņi negrib bērnus! Tad man ir jautājums-kāpēc negribēt? Kā pārdzīvot to,ka nekad nebūs savs miesīgs bērns?

Tālāk domājam par adopciju vai audžu ģimeni. Par adopciju vēlāk, bet ir jautājums par audžu ģimenēm. Kā tas ir - es paņemu kādu bērnu no bērnunama, vedu mājās, es baroju viņu, rūpējos un - kā tas atšķiras no adoptēta bērna? Man audžu bērnu var pēkšņi atņemt?

29.11.2013 23:17 |

krista21

9169

Reģ: 23.02.2012

Cenšos domāt-bet ir taču citi,kuriem var būt bērnu,bet viņi negrib bērnus! Tad man ir jautājums-kāpēc negribēt? Kā pārdzīvot to,ka nekad nebūs savs miesīgs bērns?

Tas ir taapat, kaa praatot par to, kaa kaadam var negarshot zemenes vai cepta zivs. Negribaas un viss.
Beernu nevar atnjemt, ja esi veikusi adopciju un pret beernu labi izturies, ja esi aizbildnis, tad laikam vareeja.

29.11.2013 23:23 |

6graudi

728

Reģ: 21.07.2010

Audžubērni ir tie bērni, kuri nav juridiski brīvi, tas nozīmē, ka jūs ar vīru netiekat ierakstīti kā viņu vecāki, bet gan kā ģimene, kas paņēmusi viņus uz laiku audzināšanā. Bērna adoptēšana tas jau ir ar visu ierakstu, jūsu uzvārda piešķiršanu bērnam. Adoptēt var tikai juridiski brīvus bērnus, t.i., tādus, kam vai nu vecāki ir miruši vai no bērniem atteikušies (nu kā Baby Box bērni). Un jā - audžubērnus tev var nevis jebkurā brīdī atņemt, jo viņi jau nemaz nepieder tev, bet var atdot vecākiem.

29.11.2013 23:23 |

LiepzieduPērle

Reģ: 02.05.2013

Jā, saprotu,ka adoptēts kā pašas jau, bet audžubērni neskaitās kā savējie, nav papīros ierakstīts,bet dzīvo pie manis. Bet nu ja īstie vecāki tā arī savu bērnu nesagrib, arī audžu bērns var pie manis nodzīvot visu laiku,ne?

29.11.2013 23:27 |

LiepzieduPērle

Reģ: 02.05.2013

Un vēl jautājums-vai ar audžubērnu var izbraukt no valsts? Teiksim ceļojums kaut kur ārpus Latvijas, vai var ņemt līdz?

29.11.2013 23:28 |

Marīī

11429

Reģ: 02.07.2013

Varbūt apdomājiet no Babybox kādu mazuli paņemt un audzināt?

29.11.2013 23:28 |

Ladybug

2264

Reģ: 21.01.2013

Audžubērnus var jebkurā mirklī izņemt no tavas ģimenes - atdot īstajiem vecākiem vai adoptēt...
Man vispār audžuģimenes padarīšana liekas smaga - ne tur bērns līdz galam var justies kā savējais, ne vecāki var justies droši, ka bērns ir viņu, un viss. Runājot par adopciju, arī tur cilvēkam jābūt pilnībā gatavam uz visu - gan bērna rakstura iedzimtībai, gan slimībām, gan iespējamām emocionālām traumām, jo ne jau no labas dzīves bērniņi nokļūst bērnunamā... Adopcija un audžuģimenes būšana, manuprāt, iespējama tādiem cilvēkiem, kas ir gatavi uz ļoti lielu mīlestību un atteikšanos no sava ego.

29.11.2013 23:30 |

LiepzieduPērle

Reģ: 02.05.2013

Pirms adopcijas tomēr vēlētos pāris gadus paņemt kādu bērnu aizbildniecībā, pārliecināties kā mums klājas, vai viss veicās, jo grūti ir pateikt kā viss notiks emocionāli,cik viegli būs pieņemt bērnu.

29.11.2013 23:33 |

Ladybug

2264

Reģ: 21.01.2013

Pirms adopcijas tomēr vēlētos pāris gadus paņemt kādu bērnu aizbildniecībā

Šis mani mulsina. Bērns pāris gadus nodzīvo ģimenē, un tad potenciālie vecāki saprot, ka ar šo bērnu viņiem īsti saskaņas nav, un atdod viņu atpakaļ... Gadās, ka vecākiem nav saskaņas arī ar savu miesīgo bērnu, bet tad tāpat dzīvo, kā dzīvojuši, jo savs tak. Nezinu, manuprāt, vai nu adoptē bērnu uzreiz un cīnās ar visām grūtībām, vai arī neadoptē nemaz. Neatbalstu bērnu paņemšanu uz pārbaudes laiku, jo varu iedomāties, cik ļoti tādam mazam cilvēkam sāp sirds, kad cilvēki, ko viņš sāk uzskatīt par vecākiem, pārdomā un atdod viņu atpakaļ...

29.11.2013 23:41 |

Parasta

138

Reģ: 14.11.2013

Tomēr, lai audzinātu bērnus aizbildniecībā, manuprāt vajag jau būt pieredzējušam bērnu audzināšanā. Tas ir sirds aicinājuma darbs.Pie aizbildņiem nonāk dažādi bērni no problēmātiskām ģimenēm, ar smagiem dzīvas stāstiem.Psiholoģiski smags darbs.

29.11.2013 23:46 |

LiepzieduPērle

Reģ: 02.05.2013

Rumpumpele, beidz te citus mācīt. Man liekas,ka labāk tas bērns gribētu padzīvot ģimenē,nekā tos gadus,ko var pavadīt pie mums, bērnunamā. Varbūt šeit kāda ir no bērnunama un labāk zinās kā viņiem būtu labāk.

29.11.2013 23:47 |

6graudi

728

Reģ: 21.07.2010

Pirms adopcijas tomēr vēlētos pāris gadus paņemt kādu bērnu aizbildniecībā

tas ir kā? Šodien Anniņ tu pie manis padzīvosi, bet ja tu man nepatiksi, tad rīt es tevi atdošu atpakaļ? Kā tu to iedomājies? Tie taču ir mazi bērni, kas cer, ka viņiem beidzot būs ģimene. Ja neesi pārliecināta par savu izvēli, tad labāk par adopciju vai audžubērnu nemaz nedomāt.

29.11.2013 23:51 |

Ladybug

2264

Reģ: 21.01.2013

Man nav bijis nodoma nevienu mācīt - tikai izsaku viedokli :)

29.11.2013 23:52 |

joselyn

3177

Reģ: 29.01.2009

Pirms adopcijas tomēr vēlētos pāris gadus paņemt kādu bērnu aizbildniecībā, pārliecināties kā mums klājas, vai viss veicās, jo grūti ir pateikt kā viss notiks emocionāli,cik viegli būs pieņemt bērnu.

Ja neesi pārliecināta par savu izvēli, tad labāk par adopciju vai audžubērnu nemaz nedomāt.

29.11.2013 23:55 |

ArtAnna

426

Reģ: 13.09.2012

labāk neņem, ja zini, ka iespējams nevarēsi paturēt uz visiem laikiem.

29.11.2013 23:58 |

Favel

4416

Reģ: 08.10.2013

LiepzieduPērle, atsaucoties uz šo daļu:

pārliecināties kā mums klājas, vai viss veicās, jo grūti ir pateikt kā viss notiks emocionāli,cik viegli būs pieņemt bērnu.

Bet vai Tu domā, ka tie, kas ir vecāki, paši ir izvēlējušies savus bērnus? Tā ir pilnīga laimes spēle. Un katram bērnam ir savi niķi un stiķi. Ja domājat ņemt aizbildniecībā vecāku berniņu, liela iespēja, ka nāksies iziet grūtam periodam- padomā tik, kam šie mazie iet cauri jau savā īsajā dzīvītē!

30.11.2013 00:00 |

Ladybug

2264

Reģ: 21.01.2013

Zinu vienu puisi, kurš pēc vecāku nāves auga bērnunamā. Brīvdienās viņu pie sevis ņēma māsa, kas bija vecāka un ar savu ģimeni un bērniem, tāpēc viņa nevarēja mazo brāli paņemt pie sevis pavisam. Viņš sāstīja, ka bija ļoti grūti dzīvot tādā pusnoteiktā stāvoklī - it kā ir ģimene un it kā reizē nav. Izauga par labu cilvēku, bet tā nevajadzības sajūta viņam ir palikusi.

30.11.2013 00:10 |

Sniegbalte

954

Reģ: 01.10.2013

Es arī esmu domājusi par aizbilstamajiem bērniem. Bet audžu bērni ir tādi,kurus var atdot atpakaļ, vai paņemt atpakaļ īstā ģimene. Jebkurā gadījumā bērns tiek mētāts. Arī audžu mātei un tēvam tas nav viegli,jo viņu audzināto bērnu kādu dienu paņems atpakaļ asinsradinieki. Tad kāpēc ir tādi audžu bērni vispār? Vai nu adoptējamie vai nekas,bet taču ir tomēr tie audžu bērni. Tad kādam nolūkam viņi ir?
Autore, ja Tu pieņem audžu bērnus,pieņem uz gadu,diviem vai vairāk,tas bērnam būs vērtīgāk nekā to laiku pavadīt bērnu namā.

30.11.2013 00:12 |

Sniegbalte

954

Reģ: 01.10.2013

Rumpumpele,arī audžu vecākiem ir tā sajūta,ka ir bērns,bet tai pat laikā nav. Tad kāpēc vispār audžu bērnus kādam dod,jo to bērnu sanāk raustīt jebkurā gadījumā.

30.11.2013 00:15 |

Ladybug

2264

Reģ: 21.01.2013

Sniegbalte, dzīvē situācijas ir dažādas. Tajā pašā Latvijas lepnumā bija meitene, kura bija pieņēmusi kā audžubērnus savus brāļus un māsas, kad vecāki bija gājuši bojā.

30.11.2013 00:22 |

734

Reģ: 04.12.2012

Bērnu nams ir pēdējā vieta, kas bērnam būtu piemērota, tādēļ arīt tiek veidotas opcijas - dažādos veidos, tikai, lai bērnam nebūtu jādzīvo tur, lai pēc iespējas vairāk viņam būtu sociālā vide, kas ir iekļaujoša. Bērnu nama vide neiekļauj, tā atstumj no visa, tā ir trauma.
Tāpēc, ja uzskati, ka audžuģimenes vai aizbildniecības funkcijas vēlies un vari pildīt, uz priekšu!
Bet jārēķinās ar visādiem aspektiem!
Bet par to Tevi informēs, kad kārtosi papīrus..
Internetā ir daudz informācijas, par ko, kā kur utt.
Veiksmīgi! :)

30.11.2013 00:37 |