Es piekrītu, ka ir tomēr jāpiedalās arī sievietei finansējumā pie kopīgā - ok, ja vīrs maksā par dzīvošanu, tad pārtiku pērk sieviete vai tamlīdzīgi. Nu kaut kas ir jādod pretī, bez tā - es labi izskatos un eju uz SPA. Es nejustos kaut kā droši. Man patīk apziņa, ka arī pati spēju sev, ko iegādāt, piedalīties. Principā kādreiz es tā neteiktu, bet tagad no malas vēroju tieši to sieviešu domu gājienu - skatos uz sava tēva attiecībam. Viņš VISU vienmēr apmaksā savām sievietēm un ir pienācis brīdis, kad viņam apnika. Prasās tā harmonija, ka sieviete arī tomēr kaut ko ir spējīga iedot(bez seksa un bērniem, atvainojos.) Citāde ne ceļojumam piemet naudu, neko..es te tikai sēdēšu mājās, cepšu kotletes un būs forši. Man tas nešķiet veselīgi, bet kādai noteikti šķiet.
Konkrēti par autores gadījumu..nu jā, tāds sīkumains izklausās, bet atkal lielās lietās viņš tomēr samaksā, nav jau tik traki.