Veselības saudzēšanas nolūkā komentārus nelasīju tālāk par pirmo lapu. :D
Es ticu, ka ir sievietes, kuras nerod bērnos piepildījumu, jo pati tāda esmu. Mans mīļākais bērns esmu es pati sev - man patīk sevi lutināt izmantojot brīvo laiku sev; savām iegribām, man patīk pipildīt savus sapņus un manu sapņu centrs ir karjera. Varētu teikt, ka piepildot savus mērķus es jūtos tā it kā no šūpuļa bērnu būtu izauklējusi. Un šim salīdzinājumam ir pamats - man pašai ir bēbis.
Un tā tiešām ir - uzzinot par stāvokli sievietei iestājas šoks - vai no prieka, vai no bēdām - tas nav būtiski. Bet nevienas emocijas nav nepareizas. Tās sievietes, kuras domā, ka viņām nav mātes instinkta parasti kļūst par vismātišķākajām būtēm - un šeit nav runa par uķi - puķi. Ja sieviete uzskata sevi par karjeristi - tad viņa sevī iemieso atbildības izjūtu, takta sajūtu, konkrētību, racionalitāti, dedukciju, neizbēgamo intīciju un precizitāti. Visas šīs lietas ir nepieciešamas, lai audzinātu bērnu. Lielas karjeras veidošana no bērna audzināšanas atšķiras vien ar to, ka karjera nebļauj un karjeras mērķus var mainīt.
Es uzskatu, ka ir sievietes, kurām bērnus nevajag - bet tas ir tādēļ, ka redzu daudzas grūtnieces, kuras pašas ir bērna prātā. Potenciāli daudzas, kurām būs bērni, kurus Jūs sauksiet par mežoņiem sabiedriskajos transportos un pludmalēs.
Bērns prasa tik pat cik dod. Un, jā - pa īstam spriest par to vai vēlaties bērnu varēsiet tikai tad, kad redzēsiet pozitīvus HCG rezultātus. Jo tad galvā iestājas lielākais bardaks...